Rosinās noteikt kontroles un soda mehānismus negodīgiem namu apsaimniekotājiem
LETA
Ceturtdiena, 2013. gada 18. aprīlis
Lai nākotnē novērstu situācijas, kad negodīgi namu apsaimniekotāji piesavinās iedzīvotāju naudu par komunālajiem pakalpojumiem, Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas ūdens», «Rīgas siltums» un Rīgas apsaimniekotāju asociācija izstrādās priekšlikumus izmaiņām likumos, šodien nolemts Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē.
Rīgas apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko šodien uzsvēra, ka gan iedzīvotāji, gan komunālo pakalpojumu sniedzēji negodīgu apsaimniekotāju priekšā ir teju beztiesiskā stāvoklī. Uzņēmums iekasē naudu no iedzīvotājiem, bet pakalpojumu sniedzējam nemaksā, taču vēlāk paziņo iedzīvotājiem, ka izveidojies tūkstošiem latu liels parāds. Atteikties no negodīga apsaimniekotāja iedzīvotājus bieži kavē noslēgtais apsaimniekošanas līgums un dažādi draudi no apsaimniekotāja puses, piemēram, par komunālo pakalpojumu atslēgšanu.
Pēdējo gadu laikā notikuši vairāki skaļi dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību procesi, kad uzņēmumi vai pārvaldnieki ar visām iespējamām, tai skaitā nelikumīgām metodēm, maldinot dzīvokļu īpašniekus, vēlas noturēt dzīvojamās mājas savā pārvaldīšanā, turpinot izmantot iedzīvotāju naudu savām vajadzībām, nenorēķinoties ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem. Raksturīgākie piemēri ir tādi apsaimniekošanas uzņēmumi kā SIA «Jauna vide.lv», SIA «Namu apsaimniekošana», SIA «LAF Nami», SIA «Māju serviss KSA» un citi.
Apsaimniekotājam nav pienākuma nevienai no pusēm - ne komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ne iedzīvotājiem, ne arī citam namu apsaimniekotājam, kas piekrīt namu pārņemt, - sniegt informāciju par to, cik no šīs summas ir iedzīvotāju parāds un cik naudas izkrāpts, rezultātā pakalpojumu sniedzējiem nav citas izejas kā vērsties pret iedzīvotājiem kā pakalpojuma tiešajiem saņēmējiem, savukārt iedzīvotājiem nākas samaksāt dubultā jaunajam apsaimniekotājam. Tikmēr vienīgā iespēja vērsties pret uzņēmumu pārkāpumu gadījumā ir tiesībsargājošās iestādes un tiesa, taču šie procesi velkas gadiem ilgi.
Domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Ivanova norādīja, ka patērētājs šādās situācijās netiek aizsargāts, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norobežojas no šādiem strīdiem. Valstī arī nepastāv apsaimniekotāju darba kvalitāti kontrolējošs mehānisms - vienīgais veids, kā gūt informāciju par namu apsaimniekotāju, iedzīvotājiem ir laika gaitā to pārbaudīt uz savas ādas.
Rīgas apsaimniekotāju asociācija norāda, ka rosinājusi Ekonomokas ministrijai ieviest namu apsaimniekošanas uzņēmumu licencēšanas sistēmu, taču šī ideja nav guvušas atbalstu, jo ministrija uzskata, ka tādējādi šī joma tiks pārāk ierobežota.
Pašvaldības SIA «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa pastāstīja, ka bankrotējuši, negodīgi namu apsaimniekotāju parādi uzņēmumam sasnieguši jau 60 000 latu. Pērn no tiem izdevies atdabūt vien 40 000 latu.
Turklāt Kalniņa uzsvēra, ka situācija ir daudz bēdīgāka. «Tie, kas darbojas namu apsaimniekošanā ir nevis neprofesionāļi, bet gan izcili profesionāļi - juristi, kas zina likuma rāmjus un atsakās sniegt informāciju [par maksājumiem, ko saņēmuši no iedzīvotājiem, un rēķiniem, ko nomaksājuši pakalpojuma sniedzējiem]. Un visi ar saviem parādiem var iet, kur grib,» tā Kalniņa.
Viņa skaidroja, ka problēma pastāv absolūtā regulējuma trūkumā - patlaban nepastāv nekādu ierobežojumu, lai nodarbotos ar namu apsaimniekošanu un to var darīt katrs, kam pašiem ir īpašumi un arī lielas kredītsaistības, kuras bankas var piedzīt no uzņēmuma, tai skaitā no tiem līdzekļiem, ko iedzīvotāji tam pārskaitījuši kā ikmēneša rēķinu.
«Šie uzņēmumi rīkojas ar milzīgiem trešo personu līdzekļiem, tāpēc ir jābūt pilnīgi citiem darbības principiem - regulārai kontrolei, riska fondam parādu segšanai līdzīgi kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bankām. Vienlaikus komercdarbība jānorobežo un visa nauda, kas ir trešo personu līdzekļi, nevar tikt izmantota kredītu nodrošināšanai. Tā ir īpaša komercdarbības joma, kas īpaši jāpārrauga,» uzsvēra Kalniņa.
Līdzīgās domās ir arī Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR). Viņš uzskata, ka krāpnieku bizness namu apsaimniekošanas jomā plaukst un zeļ tāpēc, ka valsts jau pirms daudziem gadiem pieļāvusi, ka nezināmas firmas bez jebkādas pieredzes var operēt ar lieliem finanšu līdzekļiem, kas tiem nepieder. «Līdzīgi darbojas arī bankas, bet atšķirībā no apsaimniekošanas uzņēmumiem tām ir FKTK, ļoti stingra likumdošana un ļoti augsta «ieejas maksa» - pamatkapitāls - un prasības pieredzei. Apsaimniekošanas biznesā cipari ir mazāki, bet divas trešdaļas naudas, ko apgroza šie uzņēmumi, ir citu personu līdzekļi un sniegtie pakalpojumi,» norādīja deputāts.
Stepaņenko uzsvēra, ka šī joma no valsts puses netiek kontrolēta, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji cieš un maksā dubultā, bet vienas un tās pašas shēmas atkārtojas gadu no gada - vienas un tās pašas personas savāc iedzīvotāju naudu, bankrotē, tad dibina jaunus uzņēmumus un turpina veiksmīgi apkrāpt iedzīvotājus. «Pateicoties valstij, šis ir ļoti labs bizness. Es nesaprotu, kāpēc puse Rīgas ar to jau nenodarbojas, jo tas ir krietni izdevīgāk nekā strādāt no plkst.9 līdz 18,» sarkastiski piebilda domnieks.
Stepaņenko uzsver, ka ir jācīnās ar cēloni - valstij jānosaka stingras robežas, kas un kā var iesaistīties šajā uzņēmējdarbības jomā. Vienlaikus jāievieš stingras kontroles un sankciju sistēmas, jo nedrīkst pieļaut, ka negodīgs apsaimniekotājs var nopelnīt un aiziet brīvs. Nepieciešams arī ievērojami uzlabot apsaimniekotāju reģistru, lai tas nevis vienkārši reģistrētu visus uzņēmumus pēc kārtas, bet varētu tos arī stingri kontrolēt un pieprasīt regulāras finanšu atskaites. Tāpat jāsakārto māju pārņemšanas process un jānodrošina informācijas caurskatāmība, lai katrs iedzīvotājs varētu operatīvāk un ātrāk uzzināt, kādi ir mājas parādi.
Mājokļu un vides komitejā sapulcējušies speciālisti atzina, ka pašvaldības pilnvaras ir par īsu, lai šo jautājumu sakārtotu - šīs problēmas risināšana ir valsts mēroga jautājums, kas jārisina likumdevējam, un, «ja valsts to nedara, mums jāpiedāvā risinājums,» rezumēja Stepaņenko. Tāpēc «Rīgas ūdens», «Rīgas siltums» un Rīgas Apsaimniekotāju asociācija divu nedēļu laikā Rīgas domē iesniegs savus priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām, Mājokļu un vides departaments tos apkopos, savukārt Mājokļu un vides komiteja «visiem spēkiem stums» šos ierosinājumus skatīšanai valdībā, lai rosinātu šo jomu beidzot sakārtot.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/rosinas-noteikt-kontroles-un-soda-mehanismus-negodigiem-namu-apsaimniekotajiem/563515?utm_source=feedly
