Rolands Orlovskis: būvinženieru sertifikācija ir formalitāte, stingrāk jākontrolē būvuzņēmēji!
Rolands Orlovskis, būvkompānijas „Selva būve” valdes priekšsēdētājs uzskata, ka jaunajā Būvniecības likumā jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, vienlaikus nosakot lielāku atbildībau būvuzņēmējiem, kas vēlas strādāt gan pašmāju, gan vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū.
Jaunā Būvniecības likuma kontekstā šobrīd aktualizēts jautājums par būvatļauju apstrīdēšanas kārtību. Diemžēl šī nav vienīgā nozares problēma, kurai pēc iespējas ātrāk jārod risinājums.
Būvinženieru sertifikācija – birokrātiska un neefektīva
„Mēs strādājam vienotajā ES tirgū, bet reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji šo faktu aizmirst, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju,” komentē Rolands Orlovskis.
Katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tā nav stingri reglamentēta ES līmenī. Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, ja salīdzinām ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam.
Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem (visas minētās ir tā saucamās reglamentētās profesijas) patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja. Turklāt minētos sertifikātus piešķir uz laiku, uz pieciem gadiem.
Jāuzsver, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu būvinženierim sertifikāts nav obligāts – Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Rumānijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā un Igaunijā.
Būvinženiera sertifikāts negarantē kompetenci
Rolands Orlovskis: „Kā būvuzņēmējam, lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti, man ir svarīgi nodarbināt profesionālus un izglītotus būvinženierus ar darba pieredzi. Būvinženiera sertifikācija reizi piecos gados negarantē darba kvalitāti un tā nav speciālista kompetences apliecinājums. Būvinženieru sertifikācija šobrīd ir kā krustiņš, kas reizi piecos gados, obligāti jāievelk. Šī formalitāte ir gana sarežģīta, un tās nokārtošana prasa laiku un līdzekļus.
Jāatzīmē, ka tirgū trūkst kvalificētu būvniecības speciālistu un problēma kļūst aizvien aktuālāka. Sarežģītais sertifikācijas process nepalīdz kvalificētu speciālistu piesaistei un vēl jo vairāk – neveicina ilgāku laiku ārzemēs strādājošo Latvijas būvinženieru atgriešanos vietējā darba tirgū. Situācija ir absurda, jo darbam citu valstu tirgos būvinženierim sertifikāts nav nepieciešams savukārt atgriežoties mājās, legāls darbs bez atkārtotas darba atļaujas jeb sertifikāta iegūšanas savā profesijā vairs nav iespējams.”
Sertifikācijas vietā – Būvinženieru reģistrs un būvuzņēmēju atbildības noteikšana
Rolands Orlovskis uzskata, ka būvinženieru sertificēšana Latvijā nav nepieciešama, ja būvinženieris ieguvis atbilstošu izglītību un praktisko pieredzi, strādājot nozares uzņēmumos Latvijā vai citās valstīs. Alternatīva sertificēšanai būtu Būvinženieru reģistra izveide, kas praksē veiksmīgi darbojas citās Eiropas Savienības valstīs.
Vienlaikus būtu jānosaka stingrāki kritēriji tieši būvuzņēmēju darbam Latvijas tirgū, nosakot uzņēmēja atbildību, sertifikācijas kārtību un kontroles mehānismu.
„Šobrīd principā jebkurš var dibināt būvuzņēmumu un nodarboties ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Latvijā ir vairāk nekā 4000 būvuzņēmumu, tādēļ uzskatu, ka jaunajā Būvniecības likumā jāparedz stingrāks uzņēmēju darba regulējums.
Jaunais Būvniecības likums netiek pieņemts jau četrus gadus, tādēļ ir pēdējais brīdis, lai sakārtotu būvniecības nozari un uzlabotu tās vājos punktus. Svarīgi, lai jaunais likums būtu būvnieku interesēs un juridisko jautājumu sakārtošana palīdzētu atrisināt šobrīd samilzušās problēmas, tajā skaitā arī būvinženieru sertifikācijas un būvuzņēmēju profesionālās atbildības jautājumus,” norāda Rolands Orlovskis.
Kontaktinformācija:
Iveta Antonišķe
Tālr. 26517416
