Rīgas ielas applūst saskaņā ar būvnormatīviem
Rīgas ielas applūst saskaņā ar būvnormatīviem
Antra Gabre
27.07.2009
Lietus laikā pārplūdinātās ielas gadu no gada ir Rīgas ikdiena. Septiņdesmit vienu gadu ilgušie novērojumi Latvijas būvnormatīvā Kanalizācijas ārējie tīkli un būves ļāvuši ierakstīt, ka vidējais nokrišņu slānis diennaktī Rīgā ir 33,1 milimetrs.
Toties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati liecina, ka pēdējās lietusgāzes laikā Rīgā 33 milimetri jeb 40 procenti no mēneša nokrišņu normas nolija stundas laikā. Šāda nesakritība veidojas, meteorologiem aprēķinot faktiski nolijušo daudzumu, bet būvnormatīvā rēķinot vidējo nokrišņu daudzumu.
Lai kā arī būtu, Rīgas domes Satiksmes departamenta lietus ūdens kanalizācijas nodaļas vadītāja Natālija Konuškina paskaidroja, ka šādu nokrišņu daudzumu tik īsā laikā pat jaunizbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma nespēj novadīt uzreiz. Tāpēc Rīgā plūdi bijuši un acīmredzot būs. Būvnormatīvā teikts, ka noteces daļa var īslaicīgi applūdināt ielas braucamo daļu, kā arī apdzīvotās vietas. Ja nav iekškvartālu lietus kanalizācijas tīklu, ūdens var krāties piecas līdz desmit minūtes, ja ir iekškvartālu lietus kanalizācijas tīkli – trīs līdz piecas minūtes. Vai tā notiek, katrs var izvērtēt pats.
Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka jaunu ārējās kanalizācijas sistēmu projektēšanas vai rekonstrukcijas nosacījumus nosaka jau minētais Latvijas būvnormatīvs, kurā noteikti parametri, kādiem jāatbilst lietus ūdens kanalizācijas sistēmām. Projektēšanas uzņēmumam, izstrādājot lietus ūdens kanalizācijas kolektoru būvprojektu, ir jāaprēķina kolektora parametri atbilstoši konkrētajai vietai un minētajā Latvijas būvnormatīvā noteiktajiem koeficientiem. Ja nokrišņu daudzums ir lielāks, ūdens no brauktuves noplūst ilgākā laikā. Piemēram, 2007. gada oktobrī nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 141 procents no normas. Visvairāk nokrišņu nolija pār Rīgu – 220 procenti no normas.
Situāciju sarežģī fakts, ka Rīgā ir triju veidu lietus novadīšanas sistēmas: lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, pilnsistēmas kanalizācija (kas ir SIA Rīgas ūdens pārziņā) un atklāta veida novadīšana, kad ūdens no brauktuves tiek novadīts uz ceļa nomalēm.
Ja nokrišņu daudzums ir tik liels, ka ūdens uzreiz nespēj iesūkties zemē, vietās, kur ir atklāta veida ūdens novadīšana, uz brauktuves uzkrājas ūdens. (Atklāta veida lietus ūdens novadīšana, piemēram, ir Varoņu ielā, Viestura prospektā u.c.)
Lietus laikā applūst tās ielas, kurām vēsturiski lietus ūdens kanalizācijas sistēmas nav izbūvētas vai arī ir aizsprostoti lietus ūdens pieņēmēji un kolektori, kā arī ja tiem nepieciešams remonts, paskaidro Rīgas domes Satiksmes departamentā.
Rīgas pašvaldības budžetā šogad lietus ūdens kanalizācijas sistēmu ikdienas uzturēšanai ir piešķirts 6237 latu finansējums. Par šo summu tiek veikta sūkņu staciju uzturēšana, lietus ūdens kolektoru skalošana, lietus ūdens pieņēmēju tīrīšana, kanalizācijas aku tīrīšana, kolektoru remonts, nosēdaku izbūve, lietus ūdens pieņēmēju restu nomaiņa un remonts. Atbilstoši piešķirtajam finansējumam minētos darbus ir iespējams veikt tikai tad, kad tiek konstatēti aizdambējumi vai bojājumi, bet regulāra sistēmas apkope veikta netiek.
Lai Rīgas ielas pasargātu no applūšanas, būtu vajadzīgi trīs miljoni latu gadā. Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma 2005. gadā tika izstrādāta Lietus ūdens kanalizācijas ilgtermiņa attīstības stratēģija, kur bija apzināts, ka pēc 2005. gada cenām lietus ūdens kanalizācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamas investīcijas trīs miljoni latu gadā. Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas attīstīšanai līdz 2020. gadam nepieciešamas investīcijas vismaz 175,3 miljonu latu apjomā, tas ir, 13,5 miljoni latu gadā. Jāņem vērā, ka pēdējos gados būvdarbu izmaksas ir mainījušās, tāpēc minētie finanšu līdzekļi ir aptuveni, Neatkarīgā saņēma Satiksmes departamenta atbildi. 2006. gadā Satiksmes departaments sagatavoja pieteikumu Vides ministrijai, lai piesaistītu šai jomai Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Diemžēl par attiecīgo jomu atbildīgā Vides ministrija neatbalstīja finansējuma piešķiršanu no Eiropas Savienības fondiem, norādot, ka šī joma nav prioritāte: "Kohēzijas fonda līdzekļi tiek piešķirti kā līdzfinansējums ūdenssaimniecības infrastruktūras uzlabošanai, lai uzlabotu ūdensapgādes sistēmā padotā dzeramā ūdens kvalitāti, samazinātu nepietiekami attīrītu notekūdeņu izplūdi vidē un palielinātu pakalpojumu pieejamību. Netiks atbalstīta lietus ūdeņu kanalizācijas būvniecība vai rekonstrukcija, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve nākotnē plānotās apbūves teritorijās." Rekonstruējot vai izbūvējot jaunas ielas, atbilstoši katras ielas būvprojektam tiek izbūvēta arī jauna vai uzlabota esošā lietus ūdens kanalizācijas sistēma.
Pagaidām labvēlīga ziņa ir tā, ka Satiksmes departaments negrasās atjaunot kādreizējo ierosinājumu likt rīdziniekiem maksāt arī par lietus ūdens kanalizācijas sistēmas uzturēšanu, kā bija iecerēts pirms dažiem gadiem. Tas būtu jauns nodoklis galvaspilsētas iedzīvotājiem. Šāds lēmums šobrīd domē nav pieņemts.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/26863-rigas-ielas-applust-saskana-ar-buvnormativiem.htm
