Rīgas graustu īpašniekus ietekmēs ar naudu
Rīgas domes Īpašuma departamenta uzskaitē ir 351 tukša un neapdzīvota ēka, un 272 no tām uzskatāmas par graustiem – tādos ir bīstami uzturēties.
Graustu sarakstā 60 procentiem ēku ir kultūrvēsturisks statuss. Savukārt 79 ēkas ir atzītas par ainavu degradējošām būvēm. Tas nozīmē, ka tās cilvēku dzīvību neapdraud, bet vērtējums par to, cik glīta vai neglīta ir ēka, tomēr ir subjektīvs.
Vajadzīgi kritēriji
«Runājot par paaugstinātu nodokļa likmi, ir norādīts uz vidi degradējošām būvēm. Tās nav tikai tukšas mājas. Faktiski mēs runājam par to, ka Latvijā un Rīgā nav definīcijas, kas ir vidi degradējoša būve. Ja mums ir slikts noskaņojums, tad varbūt katra otrā būve tāda šķiet. Nopietni runājot, kritēriju nav. Man arī Zemkopības ministrija, Preses nams un Triangula bastions tika nosaukti par degradējošām būvēm. Tāpēc jābūt skaidriem kritērijiem, jo grafiti uz sienas arī var degradēt māju,» saka Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
Lai nepārmestu subjektīvismu, piešķirot iepriekš minēto statusu, Rīgas pašvaldība ir ierosinājusi izveidot būvju sakārtošanas komisiju, kuras dalībnieki izstrādās būvi degradējošu elementu kritērijus un pēc tam pieņems lēmumus par iekļaušanu vidi degradējošu ēku sarakstā. Komisija, nevis Īpašuma departaments gatavos arī lēmumus par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošanu 3 procentu apmērā. Paredzēts, ka komisijas sastāvā būs pārstāvji no Īpašuma departamenta, būvvaldes, pašvaldības policijas, Finanšu departamenta, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kā arī visi trīs izpilddirektori. «Aicinu piedalīties diskusijā par kritērijiem vidi degradējošām mājām. Kritērijus vajadzētu izstrādāt divu mēnešu laikā,» mudina O. Burovs.
Viņš uzsver – piešķirot tādu statusu, nevajag pārspīlēt, lai nekaitētu mājas iedzīvotājiem. Jo nama īpašnieks, saņemot paaugstinātu NĪN likmi, to var likt samaksāt iedzīvotājiem. «To nevaram pieļaut,» saka O. Burovs. Viņš ierosina vidi degradējošu ēku sarakstā iekļaut neapdzīvotas ēkas, kuru pirmajā stāvā notiek uzņēmējdarbība (piemēram, ir veikals). «Tādu piemēru ir daudz Brīvības ielā, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielā arī ir līdzīga situācija. Es domāju, ka sāksim ar šīm ēkām, lai īpašnieki pierāda, ka mājai ar tukšām telpām stāvoklis nav slikts.»
Pret Potjomkina sādžām
Īpašuma departamenta direktors aicina diskutēt par vēl kādu problēmu. Pašlaik, ja ēka netiek remontēta vai atjaunota, pietiek to iekonservēt un apjozt ar dekoratīvu sietu. Šādā izskatā būve var stāvēt neierobežoti ilgi, pilsētā radot Potjomkina sādžas jeb butaforiski atjaunotus namus. Tāda ēka it kā nav grausts, to regulāri pārbauda, nepiemēro paaugstinātu NĪN likmi, tomēr aiz dekoratīvā sieta nereti slēpjas bumba ar laika degli – ēka jau sen ir bez jumta, ar daļēji nojauktām sienām, bez logiem, durvīm, sagruvušām kāpnēm...
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/riga/110571-rigas-graustu-ipasniekus-ietekmes-ar-naudu.htm
