Rīgai labāk nečinkstēt
Rīgai labāk nečinkstēt
Romāns Golubevs
19.04.2010
Ja Rīgā runa ir par dzīvojamo nekustamo īpašumu cenu trīskārtīgu krišanos, tad divās citās Latvijas lielākajās pilsētās stāvoklis ir daudz dramatiskāks. Dzīvokļi sēriju mājās Liepājā un Daugavpilī tiek pārdoti par 100-120 latiem kvadrātmetrā, un tas ir piecas sešas reizes lētāk nekā „treknajos” gados.
Noteikumus diktē krīze
Tirgus – neaktīvs, cenas – neadekvātas… Šādi izteikumi pēdējos gados, mākleriem un pārdevējiem runājot par situāciju, kas izveidojusies Rīgas nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā, ir dzirdami visbiežāk. Neraugoties uz to, ka dzīvokļu cenas Rīgas sēriju mājās, lai arī lēnām, bet ceļas jau septiņus mēnešu pēc kārtas, vaimanāšana turpinās joprojām. Tajā pat laikā, izvērtējot visas dzīvokļu cenas Latvijas mērogā, tieši rīdziniekiem būtu vismazākais pamats žēloties par dzīvi. Situācija Latvijas divās citās lielākajās pilsētās – Daugavpilī un Liepājā – ir daudz sliktāka. Vietējo iedzīvotāju pirktspēja un pieprasījums ir krities tik ļoti, ka pagājušajā ziemā tipālie dzīvokļi šo pilsētu guļamrajonos tika tirgoti par 100-120 (!) latiem kvadrātmetrā. Bet cenu maksimuma laikā 2007. gada sākumā mākleri sēriju māju dzīvokļu pircējus tādos Liepājas mikrorajonos kā Dienvidrietumu rajons, Ezerkrasts, Laumas rajons (Ziemeļu priekšpilsēta) orientēja uz 600-700 (!) latiem par kvadrātmetru. Daugavpilī skaitļi bija tikai nedaudz pieticīgāki – 550-650 lati par kvadrātmetru.
„Ekonomiskā krīze valstī diktē savus noteikumus, un tirgus aktivitāte joprojām ir zema,” – tās ir rindas no tirgus analīzes novērtējuma, ko kāda Liepājas trīsistabu dzīvokļa Siļķu ielā īpašniekam ir sagatavojuši kompānijas „Latio” speciālisti. Šajā dokumentā runa ir par to, ka pēdējā laikā pilsētā, „kurā piedzimst vējš”, rets ir tas mēnesis, kad būtu reģistrēti kaut vai pāris desmiti reālu dzīvokļu pirkšanas pārdošanas darījumu. 100 līdz 170 lati par kvadrātmetru – tas ir orientieris, kuru ir noteikuši novērtētāji trīsistabu dzīvokļiem Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā. „7 700 latu (–122 lati par kvadrātmetru, – „m2”.). Šāda tirgus vērtība norādīta manis saņemtajā novērtējumā. Tomēr manu trīsistabu dzīvokli 602. sērijas mājā neizdodas pārdot pat par 6 500 latiem,” atzina minētā dzīvokļa īpašnieks. Viņam izsniegtajā novērtējumā teikts: „7 700 latu ir cena, kas ļaus dzīvokli pārdot sešu mēnešu laikā.”
Kā tas ir iespējams!?
Interesanti, ka Liepājas dzīvokļu cenas satrauc arī … īrus. Liepājā šo rindu autoram pastāstīja šādu atgadījumu. Mūsu tautietis kopā ar ģimeni devās peļņā uz Īriju, cerot apmesties tur uz visiem laikiem. Sagadījās, ka laulātajiem vairāki mēneši bija tikai daļēji noslogoti. Tā kā viņiem jaunajā mītnes zemē bija oficiāls statuss, viņi vērsās vietējās varas institūcijās ar lūgumu piešķirt sociālo pabalstu. Īru ierēdņi sāka pārbaudīt, vai ģimenei Latvijā nav aktīvu un, tikai iedomājieties (!), atklāja, ka viņiem Liepājā daudzdzīvokļu mājā pieder trīsistabu dzīvoklis. Sociālo darbinieku sašutumam nebija robežu: „Jūs te pabalstu lūdzat, bet pašiem pieder, re, kāds nekustamais īpašums!” Mūsējie viņiem: „Mēs labāk iztiktu bez tādas laimes!” – un iesniedza oficiālu uzziņu no bankas par to, ka šim dzīvoklim izsniegtā kredīta atlikums ir vairāk nekā 20 000 eiro. Īri nepadevās: „Summa nav nekāda lielā, pārdodiet dzīvokli un dzēsiet aizdevumu.” Un tikai tad, kad sociālajam dienestam tika iesniegts Liepājā pasūtītais novērtēšanas akts, saskaņā ar kuru mājokļa reālā vērtība ir divreiz mazāka par izsniegto kredītu, viņi norimās, taču ilgi bija neizpratnē par to, kā tas var būt, ka cilvēks tik daudzus gadus maksā aizdevumu, bet viņa nekustamais īpašums maksā ievērojami mazāk par atlikušajām saistībām.
Liepājnieki cer uz stabilizāciju
Var uzskatīt, ka Liepājai pozitīvs faktors ir, kā apgalvo vietējie mākleri, dzīvokļu cenu lejupslīdes apstāšanās. Taču ne par kādu cenu celšanos neviens pat neriskē runāt. Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni un iedzīvotāju masveida izbraukšanu uz ārzemēm, būs labi, ja stāvoklis nepasliktināsies. Potenciālo pircēju rindas nav manāmas. Un kāpēc vispār pirkt dzīvokli, ja Liepājā (Zaļajā birzī un Tosmāres rajonā) ir liels dzīvojamais fonds, kurā dzīvokļus izīrē par komunālajiem maksājumiem?! Pilsētas centrā var noīrēt dzīvokli par 30-50 latiem mēnesī (plus komunālie maksājumi).
Savukārt tie pircēji, kuri tomēr mēģina nopirkt kādu nekustamo īpašumu, joprojām cenšas spēlēt, izmantojot cenu pazeminājumu. Viņus interesē lētie objekti jau minēto 100–120 latu kvadrātmetrā robežās. Pilsētas visprestižākajā vietā – Ziemeļrietumu guļamrajonā (netālu atrodas pludmale) – pircējiem par pievilcīgākajiem tiek uzskatīti vienistabas dzīvokļi 4 000–4 500 latu robežās, divistabu dzīvokļi – 6 000–7 000 latu robežās, bet trīsistabu dzīvokļi – līdz 9 000 latiem. Ezerkrasta rajonā uz aktīvu demonstrēšanu var cerēt tie, kuri par saviem objektiem ir ar mieru saņemt 500–1 500 latu mazāk par cenām, kas noteiktas iepriekš minētajiem objektiem.
Liepājā runā par apbrīnas vērtu darījumu - par februārī notikušo darījumu ar trīsistabu dzīvokli Ziemeļu priekšpilsētas 103. sērijas mājā. Dzīvoklis ar ekskluzīvu remontu savu jauno saimnieku atrada par 15 000 latu, lai gan iepriekšējiem īpašniekiem, kura bija nolēmuši pārcelties uz dzīvi Izraēlā, dzīvoklis kopā ar tā remontu bija izmaksājis vairāk nekā 30 000 latu. Ļaudis stāsta, ka dzīvokļa pārdevēji esot bijuši neiedomājami priecīgi par saņemtajiem 15 000 latu.
Kompānijas „Latio” novērtētāja Sintija Klasone sarunā ar katalogu „m2” atzīmēja, ka pat tad, ja objekts atrodas Liepājas centrā, pircēji reti kad piekrīt cenai, kas ir lielāka par 250 latiem par kvadrātmetru. Tomēr interneta portālos lasāmajos pārdošanas sludinājumos ir redzamas krietni augstākas piedāvājumu cenas. Tos analizējot, kataloga „m2” žurnālists atrada septiņistabu dzīvokli par 95 000 latu. Tuvu šai cenai bija vēl četri objekti. „Prasīt var, cik vien vēlies, bet jautājums ir, vai izdosies atrast pircēju,” reaģēja Liepājas mākleri.
Pēc Rīgas standartiem interesantu cenu ziņā atzīmēsim šādu objektu: martā jaunā Liepājas projektā „Ezerkrasts” divistabu dzīvokļi tika piedāvāti par 490 eiro kvadrātmetrā. Un tas – ar pilnu apdari un iespēju pārdot. To gan nevar teikt par citu pilsētas jaunceltņu īpašniekiem, kas cenšas noturēt cenu uz 900 eiro kvadrātmetrā robežas.
Daugavpilī cenšas sataustīt cenu dibenu
„Daugavpilī pagājušajā ziemā mājokļu cenas turpināja kristies. Vispopulārākās cenas reālos darījumos ar dzīvokļiem sēriju mājās bija 110-120 lati kvadrātmetrā,” kataloga „m2” korespondentam paziņoja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas „LANĪDA” biedrs Aivars Birulis. Viņaprāt, stabilizācijas pazīmes sāk parādīties tikai tagad. Pircējs ies skatīties objektu pilsētas centrā tikai tad, ja vienistabas dzīvoklis tiks piedāvāts par 4 000 latiem, divistabu dzīvoklis – līdz 6 000 latu,” apgalvoja Aivars Birulis.
„Daugavpils dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus atrodas dziļa ziemas miega stāvoklī. Un tas, spriežot pēc tā, ka cenas turpina kristies, no ziemas miega vēl nav pat atmodies,” ar skumjām balsī konstatēja kompānijas „Eiroeksperts” vadītāja Tatjana Teleša.
Praktiski visas pilsētā uzbūvētās jaunceltnes savā pārziņā ir pārņēmušas bankas, un tādēļ šis segments ir vienkārši pamiris. Bankas vēlas atgūt summas, ko izdāļājušas projektu attīstītājiem un nav ar mieru pārdot zemāk par noteiktu cenu līmeni.
Nekas labs Daugavpils nekustamo īpašumu tirgu, šķiet, negaida arī tuvākā nākotnē. Pilsētas iedzīvotāji zina stāstus par pilsētā valdošo situāciju. Starp tiem ir arī šāds: no 22 kādas Daugavpils vidusskolas izlaiduma klases absolventiem Latvijā (īpaši akcentējam – Latvijā un nevis Daugavpilī) ir palikuši tikai pieci. Pārējie no valsts ir aizbraukuši. Jauniešu un ne tikai jauniešu aizbraukšanas no valsts dēļ šā pavasara sākumā Daugavpils mikrorajonos ir sākuši parādīties sēriju māju dzīvokļu pārdošanas piedāvājumi, kuru cena ir pat zemāka par 100 latiem kvadrātmetrā.
Visspilgtāko piemēru, kas ilustrē stāvokli Daugavpilī, kataloga „m2” korespondents atrada tiesu izpildītāju praksē: aprīlī trešajai izsolei ir izlikts divistabu dzīvoklis Andreja Pumpura ielā ar sākumcenu 3 300 latu, lai gan, kā apgalvo Daugavpils mākleru biznesa pārstāvji, vēl tikai pirms trim gadiem par to varēja dabūt 25 000 (!) latu, un tas ir septiņas reizes vairāk nekā šodien.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1579
