Rīgā par neatļautu atrašanos graustos piemēros 100 latu sodu
LETA
Rīgas dome otrdien papildināja sabiedriskās kārtības noteikumus ar jaunu apakšpunktu, kas paredz aizliegumu personām atrasties graustos, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par šo prasību neievērošanu varēs uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.
Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos nav paredzēta atbildība par atrašanos graustos, vien atsevišķos gadījumos var iestāties atbildība par sekām, kuru cēlonis ir nepiederošu personu atrašanās minētajās vietās, piemēram, ugunsgrēki.
Nepiederošas personas, uzturoties graustos, rada reālus draudus apkārtējai sabiedrībai - viņu darbības rezultātā nereti izceļas ugunsgrēki, kuri apdraud apkārtnē esošo personu drošību, bet valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem līdz šim nav bijis likumīga pamata liegt nepiederošām personām atrasties minētajās būvēs vai telpās, jo tikai būves īpašnieks vai valdītājs var izraidīt nepiederošas personas no būves vai telpas.
Ņemot vērā, ka ugunsnelaimes gadījumā var ciest ne tikai grausti, kuros ir izcēlies ugunsgrēks, bet arī citas tuvumā esošās ēkas, Rīgas domes Sabiedriskās kārtības noteikumi papildināti ar jaunu apakšpunktu, paredzot aizliegumu personām atrasties šāda veida būvēs un par šo noteikumu pārkāpumu piemērojot 100 latu sodu.
\
Lielākoties graustos uzturas personas bez noteiktas dzīvesvietas un pastāvīgiem ienākumiem, kuras nevarēs nomaksāt noteikumos paredzēto soda naudu, tomēr normas ieviešana ļaus tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem pieprasīt paskaidrojumus par atrašanās iemesliem minētajās būvēs vai telpās un, konstatējot, ka personu atrašanās būvē vai telpā nav saistīta ar ēkas uzturēšanas pasākumiem, remontdarbiem, kā arī nav saskaņota ar ēkas īpašnieku vai valdītāju, aizturēt šīs personas, tādā veidā pārtraucot viņu uzturēšanos šajās vietās un mazinot sabiedrības apdraudējuma riskus.
Sabiedrībā plašāk pazīstams šādu ēku apzīmēšanai ir termins «grausts», bet, ņemot vērā to, ka juridiska definējuma terminam «grausts» nav, par tiem tiek uzskatītas neapdzīvotas vai saimnieciskajai darbībai neizmantotas ēkās un dzīvokļi, kuru īpašnieks ir nodrošinājis logu un ieejas durvju noslēgšanu, aizmūrēšanu vai aiznaglošanu pret nepiederošo personu iekļūšanu telpās un būvēs, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas.
Rīgas Sabiedriskās kārtības noteikumu papildinājumi otrdien akceptēti Rīgas domes sēdē.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/253156
