Reģioni aizstāv sporta būvju lietderību
Peldbaseins Valmierā, olimpiskais centrs ar hokeja arēnu Rēzeknē – tuvāko gadu laikā valsts tērēs ap 30 miljoniem eiro dažādu sporta būvju celtniecībai.
Lai gan vēlme sakārtot nolaisto sporta infrastruktūru ir apsveicama, tomēr izskan arī pretējais viedoklis, proti, nepalielinot atalgojumu treneriem, kā arī nedomājot par demogrāfiju, drīz vien Latvijā nebūs nedz pedagogu, nedz jauniešu, kas šīs būves izmantotu.
Siguldas sporta kompleksa projektam valsts nākamajos četros gados gatava atvēlēt 2,9 miljonus eiro. Vēl gandrīz miljons eiro tiktu piešķirts bobsleja un kamaniņu trases Sigulda rekonstrukcijai. Valsts ir gatava atbalstīt arī Rīgas Tehnisko universitāti, kam nepieciešama peldbaseina renovācija, kā arī bēdīgā stāvoklī esošo tenisa centru Lielupe. Līdz kliņķim nolaistā Murjāņu sporta ģimnāzija tuvākajos gados beidzot var cerēt uz vērienīgu būvju rekonstrukciju un jaunas, multifunkcionālas slēgtas sporta manēžas būvniecību, kas pagaidām gan dažādu tehnisku formalitāšu dēļ kavējas. Tiesa, viens no pretrunīgākajiem jautājumiem, kas izskan vairāku objektu sakarā, ir to lietderība, ņemot vērā sporta pedagogu, treneru un arī pašu jauno sportot gribētāju trūkumu. Vai ir vērts ieguldīt astoņus miljonus eiro, piemēram, Murjāņu sporta skolas remontā, ja šeit mācās vairs tikai 124 bērni?
Līdzīgas bažas izskan arī par olimpiskā centra būvniecību Rēzeknē, jo Latgales reģiona iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā ir samazinājies par 20 procentiem.
Rēzeknes pilsēta ideju par olimpiskā centra izbūvi auklē jau teju desmit gadus, līdz šim meklējot nepieciešamo finansējumu pati savā maciņā. Domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs sarunā ar Neatkarīgo norāda – par pašvaldības līdzekļiem ir izstrādāts olimpiskā kompleksa tehniskais projekts, izbūvēts futbola laukums ar tribīnēm, kā arī iesākta viesnīcas renovācija. Taču galvenā objekta – sporta arēnas – būvniecību pašvaldības budžets nespēj celt. Pašvaldības vadītājs atspēko skeptiķu bažas par to, ka sarūkošā iedzīvotāju skaita un jaunās paaudzes trūkuma dēļ Rēzeknei tik vērienīgs projekts nav nepieciešams. Pilsētā pēdējos gados ir izbūvētas grandiozas celtnes – radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs, Latgales vēstniecība
Gors –, un par katru no šiem objektiem esot valdījusi skepse. «To, ka nebūs apmeklētāju, mums teica arī par koncertzāli Gors, bet tagad mums ir pārpildītas zāles. Jaunajā olimpiskajā centrā gribam attīstīt sporta veidus, kuros mums tradicionāli ir bijuši labi rezultāti: grieķuromiešu cīņu, hokeju, daiļslidošanu, futbolu,» atzīst pašvaldības vadītājs, piebilstot, ka valsts līdzfinansējumu gribētos iegūt maksimāli ātri, lai ilgi lolotais projekts tiktu pabeigts agrāk nekā 2017. gadā.
Vidzemes olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Artis Jansons Neatkarīgajai norādīja – valsts finansējums Valmierai palīdzēšot izbūvēt modernu peldbaseinu. Tiesa, jāmeklē risinājumi, lai līdzekļus varētu apgūt ātrāk, jo neviens būvnieks negribēšot vilkt projektu garumā četrus gadus. Valmierai esot padomā vēl arī BMX treses izbūve, taču šim projektam naudas, visticamāk, šoreiz nepietiks. «Sarunas par to, vai Latvijas reģioniem ir nepieciešamas sporta būves, ir nevietā. Vai tad gribam atstāt tikai Rīgu? Mums sportot un atpūsties gribētāju netrūkst: to pierāda gan finanšu plūsmas, gan apmeklētības rādītāji. Redzam, ka uz Valmieru brauc cilvēki no Cēsīm, Smiltenes, Mazsalacas, no visa Vidzemes reģiona,» kāsta A. Jansons.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/105324-regioni-aizstav-sporta-buvju-lietderibu.htm
