„Realia” uzdevums – izturēt
Romāns Golubevs, 12.12.2008
Kompānijas „Realia” Igaunijā rezidējošie īpašnieki ir devuši kompānijas jaunajam vadītājam Guntim Jaunzemam uzdevumu – saglabāt uzņēmumu. Pašreizējos tirgus apstākļos uzsvars tiek likts uz objektu novērtēšanas pakalpojumiem un māju apkalpošanu. Uzņēmuma vadība apgalvo, ka nedomā atteikties arī no starpniecības.
Laikā no 2003. līdz 2007. gadam Latvijas plašsaziņas līdzekļos visai bieži figurējusī kompānija „Realia” kopš 2008. gada sākuma ir vairs tikko manāma. Pietiek minēt kaut vai to, ka oktobra beigās tās interneta mājas lapā publicētās jaunākās ziņas bija datētas ar martu. Un arī tā bija veltīta kompānijas labākā darbinieka izvēlei, bet pēdējais mājas lapā atrodamais nekustamo īpašumu tirgus apskats bija veltīts 2006. gada rezultātiem. Un, lūk, novembris ir atnesis jaunumus no „Realia”. Kā lasāms ziņu aģentūru apskatos, par kompānijas jauno direktoru ir kļuvis Guntis Jaunzems. Bez tam, firma ir nomainījusi arī sava biroja adresi.
„Kompānija „Realia”, kuras īpašnieks joprojām ir Igaunijas kompānija „Pindi Kinnisvara” Latvijā pēdējos gados attīstīja trīs virzienus. Pirmais (pati „Realia”) – mākleru pakalpojumu sniegšana, otrais – nekustamo īpašumu apkalpošana (ar to nodarbojās SIA „Realia Saimnieks”), bet trešais virziens – tas, par kuru esam runājuši maz, ir investīcijas (kompānija „ST Invest”). Visas uzskaitītās struktūras šobrīd vadu es. Mūsu pēdējā pusgada klusēšana daļēji bija saistīta ar nepieciešamību pārdomāt mūsu turpmākos plānus, ar nepieciešamību restrukturizēt un optimizēt uzņēmumu”, - intervijā „m2” paskaidroja Guntis Jaunzems.
„No vairāk nekā 20 darbiniekiem šobrīd „Realia” ir palikuši tikai vienpadsmit. Vissarežģītākā situācija izveidojās ar uzņēmuma investīciju darbību. Vēl pirms diviem gadiem igauņiem attiecībā uz Latviju bija Napoleona cienīgi plāni, un tādēļ viņi sāka veidot savu objektu paketi. Runa bija par pirmskara dzīvojamām ēkām Rīgas centrā. Plānotā shēma bija šāda: nopirkt, izmitināt esošos iemītniekus, restaurēt māju un pārdot dzīvokļus. Taču šos plānus koriģēja krīze. Vienu otru ēku galu galā pārdot izdevās, taču „ST Invest” īpašumā palika vairākas daudzdzīvokļu mājas. Par dzīvokļu tirdzniecību pašlaik nav pat runas, jo nav skaidrības par cenu politiku. Tu vari uzlikt cenu 1 700 eiro/m2 un pēc tam nolaist cenu līdz 1 000 eiro/m2, bet efekta nekāda: potenciālo pircēju, ka nav, tā nav”, - par saviem novērojumiem stāsta Jaunzems. Tādēļ „ST Invest” uz laiku ir apturējusi ēku restaurēšanas programmu, ko lielā mērā ietekmēja arī tas apstāklis, ka bankas šodien attīstītājus ar kredītiem ne visai lutina. Neraugoties uz to, „ST Invest” dzīvojamais fonds nav tukšs – praktiski visas platības ir izīrētas.
Pēc „m2” sarunas biedra vārdiem šobrīd „Realia” lielākos ienākumus nodrošina novērtēšanas pakalpojumu sniegšana. Pakalpojumu vispirms jau pasūta kompānijas vecie klienti, kam tā nepieciešama, lai varētu pārkreditēties. Novērtētājiem strādāt pašreizējos apstākļos ir ļoti sarežģīti. Cenas noteikšanai tiek izmantota raksturlielumu salīdzināšanas metode. Bet, lai būtu ko salīdzināt, ir nepieciešams liels darījumu skaits. Taču darījumu tagad ir tik, cik melns aiz naga, it īpaši, ja runa ir par darījumiem pagastos. Piemēram, mums pasūtīja novērtēt māju ar zemesgabalu Salas pagastā. Gatavojot novērtējumu nācās balstīties ne tik daudz uz reāliem darījumiem, cik uz iepriekšējām cenām, tās koriģējot atbilstoši tirgus situācijai, jo darījumu ar analoģiskiem objektiem nav bijis jau sen,” – problemātiskos aspektus apraksta „Realia” jaunais vadītājs.
Interesanti ir viņa novērojumi jauno dzīvojamo māju apkalpošanas sakarā. Izrādās, ka to iemītnieki komunālos maksājumus maksā mazāk disciplinēti, nekā pensionētās večiņas, kas dzīvo tipālajās daudzdzīvokļu mājās, lai gan jaunceltņu dzīvokļu īpašnieku finansiālais stāvoklis ir ievērojami labāks. Kā cīnīties ar parādniekiem? Nākas rakstīt brīdinājuma vēstules un nodot lietas parādu piedzinēju kompānijām, kas, tomēr jāsaka, arī nav diez cik efektīvi.
„Kā ir ar maksājumiem par apkalpošanu, ja jaunā mājā pārdota ir tikai puse dzīvokļu, bet pārējie ir tukši? Vai arī otrā puse gulstas uz iemītnieku pleciem?” – „m2” pavaicāja Guntim Jaunzemam. „Par tukšajiem dzīvokļiem maksāt nākas pašam apbūvētājam, - paskaidroja speciālists. – Tomēr tie cenšas izdomāt kaut kādas shēmas, lai ietaupītu. Šur tur mēs varam piekāpties, bet… Kad ejam uz konkursu par māju apkalpošanu, maksājuma lielums tiek aprēķināts, pieņemot, ka visi dzīvokļi ir aizņemti. Tādēļ mūsu pakalpojums nevar maksāt mazāk, kā tas maksā. Nesāks taču apkopēja tīrīt pustukšu māju divreiz retāk. Tie, kas tajā dzīvo, teiks: piedodiet, uzkopšanas biežums ir atrunāts līgumā un, esiet tik laipni, pildiet visus tā punktus”.
Ar jauno māju iedzīvotājiem apkalpojošai firmai vest sarunas ir ļoti sarežģīti, jo visas pretenzijas par mājas stāvokli tiek izvirzītas tieši tai, lai gan par mājas kvalitāti firma nav atbildīga. „Realia” vadītājs minēja šādu piemēru, gan atteicoties nosaukt projektu: „Mēs veselu gadu apkalpojām kādu jaunu māju, un bijām spiesti lauzt līgumu objekta sliktās kvalitātes dēļ. Tur pat nebija nosiltinātas siltumtrases caurules, un iedzīvotāji, protams, atteicās segt radušos siltuma zudumus. Piedevām, ziemā aizsala ūdensvads. Arī mums šāda galvas sāpe nebija vajadzīga\".
Tomēr „m2” sarunas biedrs ir pārliecināts, ka pats māju apkalpošanas bizness ir izdevīgs. Ja labi strādāt, tad var arī gūt peļņu. Guntis Jaunzems uzskata, ka 45-50 santīmi par kvadrātmetru ir pietiekami, lai segtu visus izdevumus un būtu pieņemams maksājums gan iedzīvotājiem, gan apkalpojošai firmai.
Māju apkalpošana, novērtēšanas un starpnieku pakalpojumu sniegšana – tieši šādā secībā ir sakārtots „Realia” un meitas uzņēmumu uzņēmējdarbības virzienu perspektīvums. „Igauņi mums ir devuši uzdevumu saglabāt kompāniju un nedaudz to attīstīt, un šeit viņi ir gatavi sniegt mums visu iespējamo palīdzību. „Pindi Kinnesvara” Igaunijā aktīvi attīstās. Sarežģīta situācija – tā ir laba iespēja pieteikt sevi vēl skaļāk”, – sarunu rezumēja Guntis Jaunzems.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
