„RBS SKALS” dalās “Da Vinci” kompleksa noslēpumā
Romāns Golubevs 08.2006
Daugavas kreisā krasta silueta sabiedriskā apspriešana galvaspilsētā turpināsies vēl vismaz līdz augusta beigām. Tajā pat laikā šeit ieplānotā objekta – „Da Vinci” kompleksa attīstītāji var nesatraukties – celtniecības atļauja ir saņemta un nulles cikla darbi jau uzsākti. \"Tas pēc daudziem parametriem ir unikāls projekts”, - intriģējoši paziņoja kompānijas „RBS SKALS” mārketinga direktors Andis Linde. Kompānija ir celtniecības darbu ģenerāluzņēmējs un tai radniecīgas struktūras ir arī kompleksa līdzīpašnieki.
Gandrīz katra Rīgā topošā objekta īpašnieki, pirms projekts tiek pieteikts tirgū, izstrādā marketinga programmu, tas ir, izplāno, kā jaunbūve tiks virzīta, kā pozicionēta. Tādēļ iegūt sīkāku informāciju par jauno projektu, jo vairāk, ja tas ir tik vērienīgs kā „Da Vinci”, līdz zināmam brīdim mēdz būt visai grūti. Andis Linde, piekrizdams „m2” nedaudz pastāstīt par jaunbūvēm, kuru celtniecībā ir iesaistīta kompānija „RBS SKALS”, bija atturīgs. Taču, ņemot vērā to, ka tieši „Da Vinci” šobrīd izraisa sabiedrībā lielāko interesi, viņš bija ar mieru atklāt pāris projekta nianses.
Īpaša lepnuma iemesls
Komplekss tiks būvēts Balasta dambī. No 12 144 kvadrātmetru lielās platības, apbūvei tiks iedalīti 4959 kvadrātmetri. Tas sastāvēs no četrām relatīvi līdzīgām ēkām kuba formā. Virs vienas no tām pacelsies 27 stāvu augsta celtne. Būtībā var teikt - būs 29 stāvi, jo divi no tiem atradīsies zem nulles atzīmes un būs paredzēti autotransporta novietošanai. Kompleksa augstākais punkts atradīsies 95 metrus virs zemes. Augstceltnes karkass tiks celts ar monolītās betonēšanas metodi, pie kam, kodola, uz kura balstīsies viss tornis, diametrs būs par 8 metriem mazāks, nekā pati ēka – šāds inženiertehniskais (konsoles) risinājums attiecīga augstuma ēkām Latvijā vēl nekad nav ticis izmantots.
Projekta autori – vācu arhitekts Meinhards fon Gerkāns un Latvijas arhitektu birojs „Avotiņš, Vincents un partneri” – vēl strādā pie augstceltnes fasādes detaļām. Plānots, ka tai būs dubulta ārējā čaula (double skin). Attālums starp stikla plaknēm būs aptuveni pusmetrs. Iekļūt šajā telpā varēs tikai tehniskais personāls. Pie tam, telpa starp sienām būs projektēta tā, lai tajā notiktu āra gaisa cirkulācija. Pateicoties tik neordināram risinājumam, atvērt logus, lai izvēdinātu telpu, varēs pat 27. stāvā. Turklāt, kompleksa ventilācijas sistēmu plānots dzesēt ar ūdens palīdzību – šāda tehnoloģija Latvijā nav izmantota vēl nekad.
Saskaņā ar projektu, tornī būs dzīvokļi, bet kompleksa pārējās platības tiks atvēlētas komerciālām vajadzībām un birojiem. Cik dzīvokļu būs tornī? Tas vēl precīzi nav zināms. Orientējoši katrā stāvā būs ne vairāk par 4 dzīvokļiem, bet to kopējais skaits nepārsniegs 150. Visus dzīvokļus plānots pieslēgt pie sistēmas „gudrā māja”. \"Taču iedziļināties šajā jautājumā es pagaidām vēl negribu, jo viss atrodas projekta detalizētas izstrādes stadijā”, - paskaidroja Andis Linde.
Kompleksa pašu pamatu jautājums gan ir skaidrāks. To stabilitāti nodrošinās vairāk nekā astoņsimts piecdesmit 27 metrus gari pāļi. (Salīdzinājumam – netālu esošais AS „Hasabanka” biroju komplekss sēž uz 236 pāļiem.) To skaitā ir 60 „Bauer” pāļi, kuru diametrs ir 1,2 metri. Tie būs iedzīti dolomīta slānī metra dziļumā un pildīs tāda kā enkura lomu.
Citi darbi
Neskaitot „Da Vinci”, mēs strādājam 13 būvlaukumos, - turpinot sarunu, stāsta Andis Linde. – Pašu vajadzībām tiek celts biroju komplekss „Ķīpsala” Matrožu ielā. No tajā esošajiem 9000 kvadrātmetriem „RBS SKALS” un saistītās kompānijas aizņems aptuveni ceturto daļu. Pārējas platības tiks iznomātas.
Tuvāko mēnešu laikā Ķemeros pabeigsim Informācijas centra rekonstrukciju. Jūrmalā būvējam viesu namu A/S „Latvijas balzāms” vajadzībām. Šis objekts ir lieliska iespēja bagātināt savu darba pieredzi, izpildot augstākās kvalitātes apdares darbus.
Vēl rekonstruējam viesnīcu K. Valdemāra ielā 7. Beigšanas stadijā ir ciemata „Sēļi” pirmā kārta. Tuvu nobeigumam ir monolītās betonēšanas darbi objektā „Šokolāde”, kas izceļas ar savu oriģinālo arhitektonisko risinājumu.
Vēl divi lieli objekti, kuros „RBS SKALS” ir ģenerāluzņēmējs, ir jaunais dzīvojamais komplekss „Bišumuiža” (pasūtītājs „Arco Development”) un dzīvojamais kvartāls bijušās fabrikas „Aurora” vietā (pasūtītājs SIA „Mazā Nometņu iela 16”).
Jāmin arī divas lielas jaunceltnes, kuros „RBS SKALS” speciālisti ir iesaistīti kā apakšuzņēmēji: „Panorama Plaza” – šeit strādā kompānijas apdares speciālisti, un „Dienvidu pakavs 2”, kur „RBS SKALS” uzticēti monolītās betonēšanas darbi.
Trīs gadi un simts miljoni
Vai esat aprēķinājuši projektu, kuros esat iesaistīti, finansiālo ietilpību?
Ja pagājušajā gadā mūsu apgrozījums bija 17,6 miljoni latu, tad 2006-2008. gadā esam iecerējuši apgūt vairāk nekā 100 miljonus latu.
Bez jau minētā „Da Vinci” kompleksa, kādu jūsu kompānijai radniecīgo struktūru pasūtījumu izpildē varētu būt iesaistīta kompānija „RBS SKALS” tuvākajos gados?
Pašlaik skiču saskaņošanas stadijā ir Stabu, K. Valdemāra, Bruņinieku un Skolas ielu kvartāla apbūves projekts. Šeit 30 000 kvadrātmetru platībā plānots izvietot dzīvojamās, biroju un tirdzniecības platības. Ceram, ka projekta realizācija tiks uzsākta jau nākamgad. Kopumā „RBS SKALS” pati vai arī ar savu akcionāru starpniecību ir saistīta ar 10 gruntsgabaliem, uz kuriem nākotnē varētu izaugt jaunceltnes.
Vai tas nozīmē, ka pēdēja laika tendence – celtniecības kompānijām apvienot ģenerāluzņēmēja un projektu attīstītāja funkcijas, ir skārusi arī jūs?
Tā ir mūsdienu prasība. Savu projektu attīstīšana ir lieliska iespēja plānot celtniecības kompānijas nākotni, jo piedalīšanās konkursos, kurus rīko citi pasūtītāji pārvēršas par intelektuālo resursu izšķiešanu: uzvara tiek gūta vidēji vienā konkursā no 8-10. Parējos gadījumos inženiertehniskā personāla darbam lemts iegult atvilktnē.
Vai atšķiras dzīvojamās platības kvadrātmetra celtniecības izmaksas Latvijā un citās Eiropas valstīs?
Domāju, ka tās ir praktiski vienādas. Projekti atšķiras cits no cita, tādēļ formulēt jautājumu šādi ir zināma mērā nekorekti.
Jūsu konkurenti min skaitli 500-550 lati kvadrātmetrā ar pilnu apdari.
„RBS SKALS” nav projektu ar šādu cenu – segmentā, kura mēs šodien strādājam izcenojumi pārsniedz Jūsu nosaukto līmeni.
Kādēļ Latvijas attīstītāji aizvien biežāk projektu realizācijai piesaista ārzemju kompānijas?
Dažreiz tā ir vienīgā iespēja īstenot projektu. Neskaitot to, ka vietējie celtniecības darbu izpildītāju resursi var būt aizņemti, ievērojami komplicētāki kļūst objektu tehniskie risinājumi, ar kādu izpildes pieredzi var palielīties tikai retā Latvijas kompānija. Tādos gadījumos tiek saukti palīgā ārzemnieki.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
