Rāvis cer, ka šogad būvniecība noturēsies pagājušā gada līmenī
Ingrīda Drazdovska
Pagājušais gads arī lielās būvniecības kompānijas pietuvinājis skarbajai realitātei, ko mazāki uzņēmumi uz savas ādas izjuta jau iepriekš.
Tā kā būvniecības nozarei ir raksturīga inerce, un projekti tiek īstenoti vairākus gadus, 2009. gadā, kad Latvijā «plosījās» krīze, TOP 3 būvkompānijas – Skonto būve, BMGS un RBSSKALS – vēl pamanījās ievērojami palielināt apgrozījumu pretēji notikumiem valsts ekonomikā. 2010. gadā ar apjomu palielināšanu lielās kompānijas vairs neziņo, bet paudušas gandarījumu, ja ir spējušas to noturēt, strādāt ar peļņu.
Latvijas lielākās būvkompānija SIA Skonto būve pērn strādāja ar 73,77 milj. latu apgrozījumu, kas ir par 5,7% mazāk nekā 2009. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 40,2% un bija 2,6 milj. latu, liecina informācija Lursoft. Šādi darbības rezultāti ir ļāvuši kompānijai pārliecinoši saglabāt Latvijas lielākā būvnieka godu. Zināma cīņa izvērtusies par sudraba un bronzas godalgām un atlikušajām vietu uz goda pjedestāla. Būvkomersantu reģistrs liecina, ka līdzīgi apjomi pērn bijuši trim kompānijām: a/s BMGS – 32,9 milj. latu komercdarbībā būvniecībā, SIA Merks – 29 milj. latu un RE&RE – 26,7 milj. latu. Tā kā šis rādītājs tradicionāli nedaudz atšķiras no būvnieku apgrozījumiem (turklāt dažādi katrai kompānijai), gala sadalījums par piekritīgajām vietām nav 100% skaidrs.
SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis prognozē, ka šogad Skonto būve apgrozījumu saglabās pagājušā gada līmenī, ņemot vērā sāktos un jaunos projektus.
Pēc viņa domām, arī kopējais būvniecības nozares apgrozījums šogad varētu saglabāties pagājušā gada līmenī. Pēdējos divos gados nav sākts neviens jauns, liels būvniecības projekts. Kvalificētu speciālistu trūkums, dempings un strādāšana pelēkajā zonā – tās ir problēmas, kas šogad jārisina.
Iespējams, nespējot izpildīt saistības, no tirgus aizies ne vien mazās un vidējās, bet arī lielās būvkompānijas, pieļauj G. Rāvis. Šobrīd lielāko daļu veido valsts un pašvaldību pasūtījumi, kas pēc būtības ir tikai viena daļa no pasūtījumiem, kuriem būtu jāveido kopējo pasūtījumu grozu būvniecības nozarē. Mājokļu un viesnīcu būvniecība ir apstājusies, privāto investoru būvniecības nozarē praktiski nav, izņemot dažu tirdzniecības centru būvniecību. Vēl joprojām Latvijā ir aizliegta publiskās – privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana. Tādējādi būvuzņēmumiem lielā mērā jāstrādā ar pasūtījumiem, kuri tiek finansēti no ES vai valsts līdzekļiem. Galvenokārt tie ir ūdenssaimniecības attīstības un vides projekti, viņš komentē.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/buve/ravis-cer-ka-sogad-buvnieciba-noturesies-pagajusa-gada-limeni-238796
