Rāviņš: Bez Eiropas naudas Jelgava būtu katastrofas priekšā
Db.lv, 2014. gada 9. aprīlis
Desmit gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Jelgava kļuvusi par vienu no aktīvākajām ES struktūrfondu finansējuma piesaistītājām. 2007.-2013. gada plānošanas periodā Jelgavai izdevies «nokost» vienu no prāvākajām pīrāga daļām, piesaistot vairāk nekā 231 miljonu eiro lielu ES finansējumum vēsta Diena.
Rezultātā Jelgavā sakārtoti vairāki infrastruktūras objekti, kā arī būtiski mainījušies padomju laika arhitektūras nomāktie pilsētas vaibsti.
Tomēr pašvaldības kritiķi norāda, ka ES nauda ne vienmēr izlietota iedzīvotājiem prioritāru projektu realizēšanā. Pašvaldība nereti tiek kritizēta arī par kūtro daudzdzīvokļu namu siltināšanu. Ekonomikas ministrijas (EM) informācija liecina, ka realizēto projektu skaita ziņā Jelgava ievērojami atpaliek no Liepājas, Ventspils un Valmieras.
Jelgavas iedzīvotāji slavē pēdējo gadu pārmaiņas - tiek uzteikta ielu rekonstrukcija, izveidotā promenāde gar Driksas upi, kā arī jaunais gājēju tilts, kuram otrpus esošajā Pasta salā iecerēts izveidot brīvā laika pavadīšanas, izklaides un aktīvās atpūtas zonu.
Jelgavas domes informācija liecina, ka dažādos infrastruktūras pilnveides projektos investēti vairāki desmiti miljoni eiro - par teju sešiem miljoniem eiro rekonstruēta Dobeles šoseja, savukārt vairāk nekā divus miljonus izmaksājusi Lietuvas šosejas posma rekonstrukcija no Miera līdz Rūpniecības ielai, ko Finanšu ministrija līdzās Austrumlatvijas koncertzāles Gors projektam uzteikusi kā vienu no labās prakses piemēriem. Aptuveni 17 miljonus eiro izmaksājis jau minētais Driksas upes krastmalas, kā arī Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projekts.
«Ja paskatās visus lielos sarakstus, tad ir zināms prieks. Paveikts daudz vai maz, katrs to var no sava skatu punkta vērtēt, bet es domāju, ka mēs tiešām esam daudz izdarījuši,» pauž Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
Arī vietējā laikraksta Zemgales Ziņas galvenā redaktora vietnieks Edgars Kupčs uzskata, ka pilsēta aktīvi izmantojusi ES struktūrfondu līdzekļus - visas galvenās ielas un citi infrastruktūras objekti, kas pēdējo desmit gadu laikā Jelgavā tapuši, realizēti ar Eiropas finansējuma palīdzību. «Jelgava par savu saukli Pilsēta izaugsmei! var pateikties tikai fondu naudas pieejamībai,» pauž žurnālists. Arī A. Rāviņš neslēpj - bez Eiropas finansējuma pilsēta šodien neizskatītos tik sakopta: «Ja mums nebūtu šīs iespējas, mēs būtu katastrofas priekšā. Valsts kopumā būtu katastrofas priekšā.»
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/foto-video/foto/ravins-bez-eiropas-naudas-jelgava-butu-katastrofas-prieksa-413169
