Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks
Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.
Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.
Bija mežonīgie Rietumi
Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.
“Par to liecina kaut vai tas, ka mūsu platformā bija nepieciešami pieci gadi, lai finansētu pirmos 100 miljonus eiro, taču pēdējos 100 miljonus finansējām vien astoņu mēnešu laikā. Tāpat notiek aktīvs darbs pie licencēšanas un platformu regulējuma izstrādes Eiropas līmenī, kas pozitīvi ietekmēs nozari kopumā, jo šobrīd šajā jautājumā nav vienprātības - regulējumi katrā valstī atšķiras un nereti pat ir pretrunīgi. Ir valstis, kurās pūļa finansējuma platformas netiek regulētas, kā, piemēram, Latvijā, kur regulējums attiecas tikai uz platformām, kas izsniedz aizdevumus fiziskām personām, taču juridisku personu finansēšana netiek regulēta. Tā kā pūļa finansējums galvenokārt apvieno aizņēmējus un investorus no dažādām valstīm, vienots regulējums ļautu nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu un investoriem izvairīties no krāpniecības shēmām,” klāsta A. Mežapuķe.
Aptraipītā reputācija
Tieši krāpnieciskās platformas savulaik ievērojami sabojāja šīs nozares reputāciju investoru acīs. “Rezultātā vairākas platformas pārtrauca savu darbību un investori pazaudēja savus ieguldījumus. Šis bija lielākais trieciens nozarei, un savu vietu tirgū nācās aizstāvēt pat labi pārvaldītām un populārām platformām. Tāpēc ikvienam, kurš plāno investēt šajās platformās, iesakām rūpīgi izvērtēt ne tikai projektus, kuros ieguldīt, bet arī konkrēto platformu, ar kuras starpniecību plānots veikt ieguldījumus. Uzmanība jāpievērš uzņēmuma komandai, realizētajiem projektiem un statistikai. Tā kā šajā nozarē īpaši liela nozīme ir tieši reputācijai un investoru uzticībai, platformās, kuru mērķis ir darboties ilgtermiņā un kvalitatīvi, noteikti būs pieejama informācija gan par realizētajiem projektiem un finansētajiem apjomiem, gan arī uzņēmuma auditiem un citiem svarīgiem faktiem,” stāsta A. Mežapuķe.
Igaunijas ēna
Baltijas līmenī pūļa finansēšanas jomā soli priekšā pārējiem ir Igaunijas investori. Tieši šajā valstī izveidoti Baltijas lielāko nekustamo īpašumu platformu centrālie biroji. Eksperti to skaidro ar vairāku faktoru kopumu, lai gan būtiska nozīme šajā ziņā esot arī iedzīvotāju finanšu pratībai. Piemēram, A. Mežapuķe uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem esot tieši finanšu pratības aktualizēšana, kas kaimiņvalstīs, salīdzinot ar Latviju, ir daudz aktuālāks temats. Proti, uzkrājumu veidošanas kultūra, investīciju veikšana nākotnei, finansiālās brīvības sasniegšana esot tie temati, par kuriem Latvijā sākts runāt salīdzinoši nesen. Savukārt tepat kaimiņos tā jau esot ierasta prakse. Igaunijas gadījumā iedzīvotāji esot atvērtāki jaunām tehnoloģijām un to sniegtajām iespējām arī tāpēc, ka ir izplatītāka start-up kultūra. “Igauņi jau ir pieraduši, ka pašmāju uzņēmēji rada mūsdienīgus produktus, kam var uzticēties. Pie mums inovācijas vēl aizvien nereti tiek uztvertas kā kaut kas tāds, kam jādod laiks iekarot savu vietu tirgū un pierādīt efektivitāti. Kopumā tendences ir līdzīgas arī nekustamo īpašumu tirgū - abās mūsu kaimiņvalstīs tas ir ievērojami aktīvāks. Kaut vai, ja salīdzinām pārdošanas apjomus dzīvokļiem jaunajos projektos vai būvniecības tempus, tad Latvijas rādītāji ir krietni zemāki,” izceļ EstateGuru pārstāvis.
Tiesa, Igaunijai šajā jomā ir arī savi izaicinājumi, piemēram, būtiski dārgākas īpašuma cenas, salīdzinot ar iedzīvotāju vidējo pirktspēju.
Pandēmijā ne tik slikti Nu jau aptuveni gadu cilvēku un uzņēmumu ikdienas ritmu diktē pandēmija. Piemēram, The Wall Stret Jorunal (WSJ) izceļ, ka pandēmija nekustamā īpašuma pūļa finansēšanai pat vairākos gadījumos nozīmējusi strauju lēcienu augšup. Proti, mazie investori, sēžot mājās un, piemēram, ASV gadījumā saņemot dāsnus valdības palīdzības čekus, vairāk laika un enerģijas atlicinot dažādu ieguldījumu iespēju meklēšanai internetā. Rezultātā viens no pandēmijas rezultātiem ir bijis tas, ka ievērojami augusi mazo privāto ieguldītāju interese par vērtspapīru mīšanu. Tomēr daļa no šādu investoru naudas atrod ceļu arī uz pūļa finansējuma platformām. Pamatā tiek norādīts, ka piedāvājumu skaits šajās platformās pandēmijas pirmajā daļā mazinājies, lai gan pieprasījums bieži vien pēc šādiem investējamiem objektiem pat audzis. Protams, šajā ziņā daudz kas esot atkarīgs no pašiem objektiem. WSJ ziņo, ka lielāka investoru interese pūļa finansēšanas platformās bijusi par kvalitatīvu īres dzīvokļu attīstīšanu labās vietās. Var paspekulēt, ka zināma loma šādu ieguldījumu popularitātē droši vien ir arī vispārēji zemajām vai pat negatīvajām procentu likmēm, kas investoriem, lai tie kaut ko vispār pelnītu, spiež uzņemties augstāku risku.
Arī A. Mežapuķe izceļ, ka Covid-19 ērā arvien vairāk investoru izvēlējušies ieguldīt savus brīvos līdzekļus akciju tirgū, kur pandēmijas sākumā bija vērojams krietns cenu kritums. Tomēr, sākot ar pagājušā gada trešo ceturksni, investori tomēr atgriežoties pie ieguldījumiem nodrošinātos aizdevumos un palielinot savu ieguldījumu apmēru.
Visu rakstu par pūļa finansējumu nekustamo īpašumu nozarē lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.
Žurnāla "Dienas Bizness" abonenti "Nekustamo īpašumu" saņem bez maksas. Speciālizdevums nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās!
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/pula-finansejums-aizvien-pieprasitaks-502662
