Prudentia partneri atkal tikuši pie valsts miljoniem
Fianšu konsultāciju un investīciju kompānijas Prudentia partneri atkal ieguvuši aizdomīgu valsts pasūtījumu – 10 miljonus eiro riska kapitāla, kas ir jāiegulda tālāk privātos uzņēmumos.
Jau iepriekš vairāki mediji ir norādījuši uz to, ka Prudentia bez konkursa iegūst valsts pasūtījumus, kas tiem ļauj nopelnīt ļoti lielas summas. Ar Prudentia ir noslēgti konsultāciju līgumi par milzu aktīvu pārvaldīšanu – valstij piederošās a/s Citadele banka pārdošanu, valstij piederošās aviokompānijas airBaltic pārdošanu, Liepājas metalurga kreditoru (vislielākais no tiem – Latvijas valsts) interešu aizstāvību.
Pamanīts ir arī tas, ka Prudentia partneris Ģirts Rungainis regulāri izsaka atbalstu visnepopulārākajām valdības aprindu ekonomiskajām idejām. Kā raksta Dienas komentētājs Sandris Točs: «Ne velti Ģirts Rungainis ir neatņemams eksperts, kad jāskaidro valdības lēmumi. Tas, protams, ir viņš, kas vienmēr būs gatavs pateikt, ka nabagam jādod pat vēl mazāk, nekā to saka jebkurš skarbākais konsolidācijas ministrs. Grūti pateikt, vai sliktā policista lomu valdības PR vajadzībām Rungaiņa kungs tēlo pateicībā par piešķirtajiem valsts pasūtījumiem, vai valsts pasūtījumi viņam tiek par to, ka viņš pakalpo valdībai, bet ir skaidrs, ka Ģirts Rungainis un Prudentia ir īpašs izņēmums citu uzņēmumu starpā.» Savukārt politiskajās aprindās Ģ. Rungainis par saviem komentāriem jau iesaukts par «valdības slikto ziņu vēstnesi».
10 miljonu «raduraksti»
Šoreiz valsts pasūtījumu ieguvusi Prudentia partneru Ģ. Rungaiņa, Jura Eizentāla, Jāņa Lielcepures, kā arī Normunda Igolnieka un Ivara Ķirsona dibinātā SIA ZGI Capital. Lai gan valsts pasūtījums šoreiz iegūts konkursa kārtībā, šajā iepirkumā netrūkst aizdomu un dīvainību. Lēmumu par uzvarētāju noteikšanu pārsūdzēja vairāki pretendenti, bet Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) rekordtempā šīs sūdzības noraidīja. Kad pārsūdzēti tika IUB lēmumi, rekordtempā tika noslēgti līgumi ar izvēlētajiem pretendentiem.
Iepirkuma politiskie krusttēvi ir nepārprotami, jo iepirkuma komisijā bija Finanšu ministrijas (vada Andris Vilks no Vienotības) un Ekonomikas ministrijas (vada Reformu partijas virzītais Daniels Pavļuts) pārstāvji, bet iepirkuma reālie izpildītāji – IUB un Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) – ir šo abu ministriju pārraudzītas struktūras.
300 000 – daudz vai maz?
Iepirkuma būtība – jāizveido trīs riska kapitāla fondi, kuros LGA iegulda katrā pa 10 miljoniem eiro Eiropas struktūrfondu naudas. Fondiem tālāk jāiegulda šī nauda pašu izvēlētos uzņēmumos, bet pēc 7 gadiem ieguldījumi jāpārdod un nauda jāatdod atpakaļ LGA.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/104201-prudentia-partneri-atkal-tikusi-pie-valsts-miljoniem.htm
