Prezidentu rezidences
30.06.2008
Krievijas žurnāls „Vlastj” (tulk. no krievu val. - vara) publicējis visdārgāko pasaules valstu vadītāju rezidenču sarakstu.
Šveice, Federālā pils – prezidenta Paskāla Kušpena rezidence. Šveices Konfederācijas Federālā pils atrodas valsts galvaspilsētas Bernes centrā. Tā ir celta 1902. gadā pēc arhitekta Hansa Auera projekta. Pils celtniecība izmaksāja septiņus miljonus Šveices franku. Pils sastāv no divām ēkām, kas tradicionāli tiek sauktas par rietumu un austrumu spārniem, kurus apvieno viens kupols. Rietumu spārns ir pils vecākā daļa, kas uzcelta 1852. gadā (1902. gadā uzbūvēts kupols). 2006. gadā uzsākto pils pastāvēšanas vēsturē pirmo rekonstrukciju plānots pabeigt 2008. gadā. rekonstrukcijai iedalīti 53 miljoni eiro. Ēkā atrodas Šveices Parlaments, Federālā padome un Federālā kanceleja.
Francija, Elizejas pils – prezidenta Nikolā Sarkozī rezidence. Elizejas pils ir celta laikā no 1718. līdz 1722. gadam. Tās arhitekts ir Armāns Klods Mollē. Sākotnēji tā bija Grāfa d’Erve rezidence. Par valsts prezidentu oficiālo rezidenci tā kļuva 1874. gadā, kad uz to pārcēlās toreizējais Francijas prezidents Patriss de Mak-Mahons. Trīsstāvu pilī ir 365 istabas. Tās uzturēšanai 2007. gadā tika iztērēti 31,9 miljoni eiro. Elizejas pils pazemes telpās atrodas kabinets, no kurienes prezidents var dot pavēli par atomieroču izmantošanu.
Lielbritānija, Daunigstrīta 10 – premjerministra Gordona Brauna rezidence. Šī rezidence sastāv no divām 1677. un 1680. gadā celtām savrupmājām. Kā premjera rezidenci tās regulāri sāka izmantot, sākot ar 1902. gadu. Ēkām ir trīs stāvi. Māju kopj 216 cilvēkus liels apkalpojošais personāls. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjera rezidences uzturēšanas izmaksas 2007. gadā bija 17,8 miljoni sterliņi mārciņu (aptuveni 24 miljoni eiro).
Turkmēnistāna, Prezidenta pils – prezidenta Gurbanguli Berdimuhammedova rezidence. Pili 1994-1997. gadā uzcēla franču kompānija pēc Turkmēnistānas prezidenta Saparmurata Nijazova pasūtījuma. Baltā marmora pils celta austrumu stilā. Trīsstāvu ēkas augstums kopā ar to vainagojošo zelta kupolu ir 45 metri, tās platība ir aptuveni 16 tūkstoši kvadrātmetru. Pils platība kopā ar tai piegulošo strūklaku kaskādi un parku ir 7,5 hektāri. Pils celtniecības izmaksas pēc dažādām ziņām bija 70-80 miljoni dolāru. Telpas ir apdarinātas ar marmoru un dārgām koku sugām. Pils iekšējam noformējumam par 55 tūkstošiem ASV dolāru tika pasūtīti 14 ar rokām austi paklāji, kuru kopējā platība ir 215 kvadrātmetri.
Kazahstāna, Prezidenta pils „Ak Orda” – prezidenta Nursultana Nazarbajeva rezidence. Rezidence tika uzcelta 2001-2004. gadā Kazahstānas jaunajā galvaspilsētā Astanā. Pils kopējā platība ir 36,72 tūkstoši kvadrātmetru. Ēkai ir pieci stāvi virs zemes un divi – pazemē. Pirmajā stāvā izvietotās parādes zāles platība ir 1,8 tūkstoši kvadrātmetru. Bez tās pilī ir vēl vismaz 13 zāles, daudz biroju telpas un bibliotēka. Zem zemes izvietotas tehnisko dienestu telpas, virtuve, ēdnīca un garāža. Ēkas apdarē izmantots celts un Itālijas marmors. Oficiālu datu par rezidences izmaksām nav, taču pēc plašsaziņas līdzekļu ziņām tās var sasniegt 60 miljonus ASV dolāru.
Namībija, Valdības nams – prezidenta Hifikepunje Pohambi rezidence. Jaunā Namībijas Valdības nama celtniecība tika uzsākta 2002. gadā un ekspluatācijā tika nodota 2008. gada 21. martā - valsts neatkarības 18. gadadienā. Tā celtniecība izmaksāja 400 miljonus Namībijas dolāru (aptuveni 50 milj. ASV dolāru). Valdības nama platība ir 18 tūkstoši kvadrātmetru. Rezidencē bez visa pārējā paredzēti 11 apartamenti Namībiju apmeklējošo valstu vadītāju uzņemšanai.
Amerikas Savienotās Valstis, Baltais nams – prezidenta Džordža Buša rezidence. Baltais nams tika uzcelts 1792-1800. gadā pēc arhitekta Džeimsa Hobana projekta. Pašlaik ēkas centrālajā daļā atrodas izpildu rezidence ar prezidenta un viņa ģimenes dzīvojamām telpām, virtuves, veļas mazgātava un darba telpas. Rietumu spārnā atrodas prezidenta Buša darba kabinets, viņa palīgu kabineti un apspriežu zāles. Austrumu spārnā atrodas Pirmās lēdijas rezidence un ārkārtas situāciju vadības centrs.
ASV prezidenta rezidencei ir seši stāvi, divi no kuriem atrodas pazemē. Ēkas, kurā ir 132 istabas, kopējā platība ir 5,1 tūkstotis kvadrātmetru. Baltā nama celtniecība tolaik izmaksāja 232,7 tūkstošus ASV dolāru (2,66 miljoni 2008. gada cenās), bet tās rekonstrukcija, ņemot vērā inflāciju, izmaksāja 60 miljonus dolāru.
Brazīlija, Alvorada pils – prezidenta Luisa Inasu Lula da Silva rezidence. 1958. gadā 30. jūnijā atklāto pili Alvorada, kas tulkojumā nozīmē rītausma, projektējis slavenais brazīliešu arhitekts Oskars Nīmejers. Pils ir taisnstūra ēka, kuras galvenais rotājums ir balta marmora kolonnas. Cokolstāvā atrodas konferenču zāle 30 cilvēkiem, ēkas administrācijas kabineti, virtuve, veļas mazgātava, noliktava, vīna pagrabs un medicīnas centrs. Pirmajā stāvā atrodas Brazīlijas prezidenta darba, bet otrajā – personīgie kabineti. 2004. gadā veiktais pils kapitālais remonts, ko organizēja prezidenta Luisa Inasu Lula da Silva sieva Marija Letīcija, izmaksāja 18,4 miljonus ASV dolāru.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
