Prezidents atgriež Saeimai kvotas
Latvijas parlamenta valdošās koalīcijas iniciatīvu, kas paredzēja mainīt Latvijas imigrācijas politiku attiecībā pret ārzemju investoriem, kas mūsu valstī iegādājas nekustamos īpašumus, nav guvusi valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu. Prezidents Saeimas pieņemtos labojumus neparakstīja, un 9. novembrī likums tika atgriezts atpakaļ Saeimā atkārtotai izskatīšanai.
Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) kvotu ieviešana Latvijas nekustamo īpašumu ārzemju pircējiem valsts budžeta apspriešanas un pieņemšanas procesā bija kļuvusi par maiņas monētu. Nacionālā apvienība — šo ekonomiskās kategorijās domājoša cilvēka loģikai grūti saprotamo labojumu autori — apmaiņā pret atbalstu 2014. gada valsts budžetam pieprasīja padarīt stingrāku TUA izsniegšanas praksi. Un pārējie koalīcijas partneri gāja viņu pavadā.
Rezultātā 2013. gada 31. oktobrī Latvijas parlaments otrajā un galīgajā lasījumā ar 50 balsīm "par" (Saeimā ir 100 deputātu) apstiprināja jaunievedumus. Pēdējais Saeimas apstiprinātais imigrācijas likuma labojumu variants paredz paaugstināt TUA piešķiršanai iegādāto nekustamo īpašumu nepieciešamā minimālo vērtību līdz 150 000 eiro. To papildina prasība investoriem iemaksāt Latvijas valsts budžetā 25 000 eiro. Grozījumu sarakstu noslēdz kvotu ieviešana. Piedāvātā sistēma ir šāda: 2014. gadā tiek piedāvāts izsniegt ne vairāk par 700 TUA pircējiem, kas iegādājušies Latvijā nekustamos īpašumus, kuru vērtība ir, sākot no 150 000 eiro, un vēl 100 TUA — pircējiem, kas iegādājušies objektus, kuru vērtība ir, sākot no 500 000 eiro. 2015. gadā izsniedzamo TUA skaitu nodomāts samazināt līdz attiecīgi 525 un 100 TUA, bet 2016. gadā — līdz attiecīgi 350 un 100 TUA. Turpmāk Saeimai tiek piedāvāts atgriezties pie šī jautājuma un vai nu pilnībā atcelt TUA piešķiršanas praksi vai arī atstāt to minimālā līmenī.
Taču visrevolucionārākais un negaidītākais no 31. oktobrī pieņemtajiem labojumiem bija pants, kas paredzēja piešķirt TUA ārzemniekiem, kas ir iemaksājuši valsts budžetā 50 000 eiro. Citu prasību nav. Šāds lietu stāvoklis tad arī kļuva par galveno pamatojumu Anda Bērziņa atteikumam parakstīt imigrācijas likuma jauno redakciju. Kā prezidents ir norādījis vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, labojumi parlamentā jāizskata atkārtoti. Viņš pauda cerību, ka tas tiks darīts pārdomātāk. Prezidents īpašu uzmanību pievērsa tam, ka likuma jaunās redakcijas dažādie noteikumi ir pretrunā viens otram. Konkrēti, kvotas, kam pēc Nacionālās apvienības ieceres ir jāsamazina Latvijas mājokļu cenu kāpums, attiecas tikai uz investoriem, kas vēlas iegādāties šādu nekustamo īpašumu. Tajā pašā laikā TUA saskaņā ar apstiprinātajiem labojumiem var saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, kas būs izlēmuši uzdāvināt valsts budžetam 50 000 eiro, un nekustamos īpašumus viņi varēs pirkt bez jebkādiem ierobežojumiem. Tādējādi likuma labojumi ir pretrunā to izstrādātāju pieteiktajiem mērķiem.
Andris Bērziņš norādīja arī uz Likuma anotācijas neatbilstību. Tajā norādīts uz TUA programmas zemo finansiālo efektivitāti, kas ir pretrunā daudzu pētījumu rezultātiem, kuros analizēta ārzemju investīciju ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Neatkarīgu pētījumu rezultāti liecina, ka ārzemju investori, kurus Latvijā piesaistīja iespēja saņemt TUA, laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2013. gada beigām valsts budžetam iepludinājuši turpat 145 miljonus latu (206 miljonus eiro).
"Šajā sakarībā 2010. gadā ieviestā investoru finanšu piesaistīšanas programma ir uzskatāma par vienu no Latvijas konkurētspēju stimulējošiem faktoriem", — norādīts prezidenta vēstulē. Viņš uzskata, ka TUA izsniegšanas sistēma, bez šaubām, var tikt pilnveidota un uzlabota, taču tas jādara, ņemot vērā investoru intereses. Ir nepieciešams, lai viņi varētu justies droši un stabili, lai likumi neradītu nenoteiktību. Bet 31. oktobrī Saeimā pieņemtie imigrācijas labojumi nemotivē ārzemniekus turpināt ilgtermiņa investīcijas mūsu valstī.
Prezidenta pēdējais aizrādījums attiecās uz Latvijas nekustamo īpašumu pircēju izglītības līmeni un finanšu stāvokli. Saskaņā ar Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes rīcībā esošajām ziņām aplūkojamās investoru grupas vidējais vecums ir 40 gadi, un tie ir cilvēki ar augstāko izglītību. Savu ģimenes locekļu uzturēšanai viņi tērē 500 līdz 1000 latu (711—1422 eiro) mēnesī. Šis portrets kardināli atšķiras no to ekonomisko migrantu portreta, kas ierodas Rietumeiropas valstīs ar mērķi izmantot to sociālās sistēmas un attīstītās infrastruktūras labumus un lielā mērā parazitēt uz budžeta rēķina.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2519
