Pret rindām bērnudārzos – ar omītēm un auklēm
Vecāku pabalsta griesti, aizliegums jaunajiem vecākiem strādāt, kā arī vairāki citi krīzes gadu ierobežojumi, kurus valsts joprojām uzskata par nepieciešamu saglabāt, neļauj pārvarēt demogrāfijas problēmas: arī šogad dzimstība Latvijā nav palielinājusies un iedzīvotāju dabiskais pieaugums turpina būt negatīvs.
Tomēr, lai arī bērnu skaits samazinās, vecākiem joprojām ir jācīnās, lai palaistu atvases bērnudārzos.
Šogad Latvijā dzimuši 4710 bērni, kas ir tikai par 27 mazuļiem vairāk nekā pērn šajā laika posmā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr rindas uz bērnudārziem joprojām pārbauda jauno vecāku pacietību. Patlaban rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā gaida vairāk nekā 8000 bērnu un vissmagākā situācija ir tieši Rīgā.
Lai gan kopš 2009. gada Rīgā ir atvērtas 107 jaunas bērnudārza grupiņas, tās ātri vien piepildās, un rinda mazinās ļoti gausi. 2012. gada beigās uz iespēju apmeklēt Rīgas pašvaldības bērnudārzu gaidīja 2800 mazuļi, bet patlaban rinda pieaugusi līdz 3652 bērniem. Šāds kāpums skaidrojams ar to, ka, sākot ar šo gadu, vecāki var saņemt līdzfinansējumu privātā bērnudārza apmeklēšanai, vienlaikus tomēr saglabājot vietu rindā arī uz pašvaldības bērnudārzu. Rīgas domes statistika liecina, ka šobrīd privātajās izglītības iestādēs ar pašvaldības ikmēneša līdzfinansējumu 93 latu apmērā mācās 3210 bērni.
To, ka vietu trūkums bērnudārzos ir viens no galvenajiem iemesliem, kas Rīgai neļauj kļūt par jaunajām ģimenēm draudzīgu pilsētu, portālam nra.lv apliecina arī Rīgas mēra amata kandidāti. Tiesa, katram no viņiem ir atšķirīgs redzējums, kā maksimāli ātri un efektīvi uzlabot situāciju.
Šā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzskata, ka dome jau paveikusi maksimāli daudz, lai atvieglotu jauno vecāku ikdienu. «Četru gadu laikā Rīgā ir atvērtas 65 grupiņas jaunuzbūvētos bērnudārzos,
22 – renovētās telpas, kas agrāk tika izmantotas citām vajadzībām, kā arī grupas esošajos bērnudārzos. Vēl 20 grupiņas, pielāgojot telpas, ir atvērtas Rīgas skolās un interešu izglītības iestādēs. Sākta sadarbība ar privātiem bērnudārziem, no kuriem pilsēta pērk 16 grupiņas. Kopumā šādās grupiņās rīdziniekiem tagad ir 347 vietas. Ar visiem šiem pasākumiem ir panākts, ka būtiski samazinājusies rinda uz vietu bērnudārzā – 2009. gada sākumā savu vietu dārziņā gaidīja 6730 bērni, bet 2012. gada beigās šis skaitlis samazinājās līdz 2800,» klāsta N. Ušakovs.
Vienotības nominētā kandidāte mēra amatam Sarmīte Ēlerte, kā arī Latvijas Zaļās partijas līderis Guntis Belēvičs ir pārliecināti: bērnudārzos, līdzīgi kā skolās, būtu jāiedibina princips nauda seko bērnam, kas ļautu plašāk izmantot privāto dārziņu un arī bērnu vecvecāku pakalpojumus. G. Belēvičs uzsver: «Nauda sekos bērnam līdz pat omei. 93 latus par mazbērna pieskatīšanu, audzināšanu un veselīgu barošanu mēs maksāsim arī vecvecākiem. Papildus pie pensijas un par katru pieskatāmo bērnu.»
Gan S. Ēlerte, gan Reformu partijas virzītā Inga Antāne iestājas arī par sertificētu auklīšu dienesta izveidi, savukārt Nacionālās apvienības līdere Baiba Broka uzskata, ka daudz būtiskāk ir runāt ne tik daudz par vietu trūkumu bērnudārzos, cik par pāreju uz mācībām latviešu valodā visos Rīgas bērnudārzos. B. Broka arī uzskata, ka strauji samazināt rindas varēs, sadarbībā ar privāto sektoru būvējot jaunus bērnudārzus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/politika/93823-pret-rindam-bernudarzos-ar-omitem-un-auklem.htm?utm_source=feedly
