Plāno paredzēt īpašniekam tiesības par ūdens ņemšanas vietu viņa īpašumā prasīt atbilstošu atlīdzību
LETA
Otrdiena, 2013. gada 12. februāris
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz izmaiņas saistībā ar ūdens ņemšanas vietām, tostarp nosakot, ka zemes īpašniekam ir tiesības kontrolēt sava īpašuma izmantošanu un prasīt par to atbilstošu atlīdzību.
Grozījumu mērķis ir arī noteikt, ka ūdens ņemšanas vietas īpašniekam vai lietotājam ir jāvienojas ar zemes īpašnieku, ja tās ir dažādas personas, par zemes īpašuma izmantošanas kārtību un saimnieciskās darbības aizlieguma kompensēšanu stingrā režīma aizsargjoslā ap centralizēto ūdens ņemšanas vietu. Ja šādu vienošanos nav iespējams panākt, paredzēta pašvaldības iejaukšanās, kas var risināt jautājumu par zemes īpašuma atsavināšanu. Šāds risinājums izvēlēts kā piemērotākais un ilgtermiņā izdevīgākais, jo atbilstoši zemes pārvaldības principiem un ūdens kā dabas resursa nozīmīgumam būtu loģiski, ja ūdens ņemšanas objekts un zeme zem tā piederētu vienai personai, skaidro VARAM.
Savukārt, lai mazinātu administratīvo slogu, gan vides institūcijām, gan darbības ierosinātājam, aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām prasība paredzētajai darbībai veikt sākotnējo izvērtējumu aizstāta ar prasību saņemt Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus.
Grozījumos arī papildināts likuma pants par pārvietošanos ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem kāpu aizsargjoslā, proti, ir papildināts uzskaitījums, kādos gadījumos ir pieļaujams pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus autoceļiem, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu un uzraudzību. Turpmāk to varēs darīt arī saistībā ar glābšanas un meklēšanas darbiem, rūpniecisko zveju un ar to saistīto darbību nodrošināšanu. Taču, lai nodrošinātu, ka šo pārvietošanos izmanto tās personas, kam tas tiešām nepieciešams pienākumu pildīšanai, būs jāsaņem pašvaldības rakstiska atļauja.
VARAM paredzējusi arī administratīvā sloga mazināšanu saistībā ar meža zemes transformāciju jeb atmežošanu - no likuma ir izslēgts nosacījums, ka būvniecībai, lauksaimniecībā izmantojamās zemes, parka un meža parka ierīkošanai mežā, kuru rezultātā platība tiek atmežota, ik reizi ir jāsaņem Ministru kabineta rīkojums.
No likuma arī izslēgta norma, ka VARAM ir jāsaskaņo ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā. Ciema statusu piešķirs un atcels novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.
Grozījumi likumā ir iesniegti izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, taču tiem vēl ir jāgūst atbalsts valdībā un pēc tam - Saeimā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/plano-paredzet-ipasniekam-tiesibas-par-udens-nemsanas-vietu-vina-ipasuma-prasit-atbilstosu-atlidzibu/553537
