Piltenē bīda vēja ģeneratoru būvniecību
Piltenē bīda vēja ģeneratoru būvniecību
Kristaps Kārkliņš
29.07.2009
Ventspils novada Piltenē uzvirmojušas asas diskusijas par to, vai Vecupes saimniecībā nepieciešams būvēt 11 vēja ģeneratorus. Idejas autors Ivars Pampe cenšas vietējos pārliecināt, ka šie ģeneratori vajadzīgi piecu siltumnīcu uzturēšanai, kurās audzēšot netradicionālus garšaugus.
Pagājušajā nedēļā sabiedriskās apspriedes laikā I. Pampe apgalvoja, ka viņš iegādājies zemesgabalu, lai tajā īstenotu vērienīgu ieceri – par 22 miljoniem latu tur uzstādīs 11 vēja ģeneratorus, kas ražos elektrību un ar to nodrošinās siltumnīcu darbību. Kas tie konkrēti būs par garšaugiem, I. Pampe neprecizē. \"Iespējams, baziliks, iespējams, tomāti vai gurķi,\" zināja teikt uzņēmējs. Vēja parks galvenokārt kalpošot siltumnīcu apsildei un tropiem līdzīga klimata nodrošināšanai.
Viņš noliedz jebkādus apgalvojumus, ka vēja ģeneratoru būvniecība nepieciešama biznesam, jo vismaz 22 miljoni latu par ģeneratoriem, neskaitot ieguldītās summas par siltumnīcām, esot pārāk lielas izmaksas. \"Pagaidām plānojam, ka apmēram 70 procentu saražotās enerģijas būs nepieciešama siltumnīcu uzturēšanai, savukārt atlikušos 30 procentus pārdosim, kā tas noteikts likumdošanā,\" ir pārliecināts uzņēmējs.
Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka garšaugu audzēšana faktiski ir aizsegs vēja ģeneratoru būvniecības mērķim – ražot vēja enerģiju un to realizēt. Piltenes detālplānojums, kas ir apstiprināts līdz 2019. gadam, nosaka, ka šī teritorija ir domāta lauksaimniecībai, nevis elektroenerģijas ražošanai.
Aktīvi projektu atbalstījusi Piltenes luterāņu draudzes priekšnieka vietniece Zigrīda Krauze, savācot vairāk nekā 200 parakstu, kas apliecina atbalstu šim projektam. Paraksti gan iesniegti krietnu laiku pēc likumā atļautā termiņa. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai tiešām šie paraksti vākti baznīcā, viņa atbild, ka to darījusi \"vietējā veikalā zem letes\". Z. Krauze norāda, ka uzņēmējs baznīcai nekādus labumus nesola, taču, ja būs nepieciešams, viņa ir gatava doties pie viņa un lūgt, lai, piemēram, baznīcai uzliek jaunu jumtu.
Taču šie paraksti ir savākti no tiem cilvēkiem, kas dzīvo vairāku kilometru attālumā no plānotās vēja ģeneratoru uzstādīšanas vietas. Apmēram 90 procenti iedzīvotāju, kuri mīt tiešā vēja parka tuvumā, parakstījuši otru – protesta vēstuli.
Viens no aktīvākajiem protestētājiem Armands Zeidmanis bija sagatavojis virkni jautājumu, uz kuriem vērienīgā biznesa projekta autors nebija spējīgs atbildēt, piemēram, cik darbinieki būs nepieciešami šo siltumnīcu apkalpošanai.
\"Šo siltumnīcu uzturēšanai būs nepieciešami sezonāli darbinieki. Varbūt 20, varbūt 30,\" par saviem nodomiem neskaidri izsakās I. Pampe. Pasaules prakse liecina, ka salātus un garšaugus specializētās siltumnīcās audzē visu gadu, nevis sezonāli, uzskata piltenieši.
Šā gada 27. martā Latvijas Ornitoloģijas biedrība norādīja, ka pirms un pēc vēja ģeneratoru uzstādīšanas vajadzētu organizēt monitoringu, lai novērtētu putnu un sikspārņu bojāejas apjomu. \"Šādi pētījumi Latvijā līdz šim veikti nepietiekami. To rezultāti būtu svarīgi, lai pilnveidotu vēja parku attīstības stratēģiju, ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības aizsardzības prioritātes,\" norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrības biotopu un nozaru programmas vadītājs Rolands Lebuss.
Lai pilteniekus iedrošinātu atbalstīt šo vērienīgo ieceri, I. Pampe bija uzaicinājis pāris Grobiņas iedzīvotāju, kuri jau vairākus gadus dzīvo tiešā vēja ģeneratoru tuvumā. Diemžēl arī viņi nevarēja sniegt objektīvu informāciju, vai vēja ģeneratori nodara kaitējumu videi, jo uz šo iedzīvotāju zemesgabaliem ir uzstādīti ģeneratori un par to viņi saņem atlīdzību. Turklāt Grobiņā ir pieredze, ka sliktos laika apstākļos vēja ģeneratoru lāpstiņas mēdz apledot, bet, kad laiks kļūst siltāks, apledojums milzu ātrumā var uzkrist virsū.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/27022-piltene-bida-veja-generatoru-buvniecibu.htm
