Pierīga ir pārāk uzblīdusi
Lai apturētu cilvēku aizplūšanu, ir jādomā, cik pievilcīgs Rīgas centrs ir iedzīvotājiem, nevis automašīnām, piektdien intervijā Dienas Biznesam teic sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.
Fragments no intervijas:
OECD pētījumā par Latvijas ekonomikas attīstību ir norādīts: lai gan Rīga ir valsts ekonomiskais dzinējspēks, tomēr tās konkurētspēja salīdzinājumā ar citām Baltijas jūras reģiona metropolēm ir zemāka. Kādas, jūsuprāt, ir Rīgas konkurētspējas stiprās un vājās puses?
Baltijas jūras reģiona pilsētas, kas tiek savstarpēji salīdzinātas, ir līdzīgas pēc formāliem kritērijiem, bet ne kvalitatīvi. Tallina un Viļņa nav tas pats, kas Stokholma un Helsinki, līdz ar to atšķirības konkurētspējā ir tikai likumsakarīgas – dažādi apdzīvotības blīvumi, transporta infrastruktūra un iedzīvotāju kvalifikācija. Galvenais iemesls, kādēļ Rīga savā attīstībā atpaliek, ir saistīts ar funkcionālo integritāti. Proti, Rīga apdzīvotības ziņā ir pārāk izkliedēta – centrs ir pārāk tukšs, tas zaudē iedzīvotājus, savukārt Pierīga pārāk uzblīdusi. Pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pieaugusi Rīgas aglomerācija, kas nozīmē, ka mums ir zema koncentrācija - cilvēki daudz vairāk laika pavada ceļā uz un no darba. Vienkārši sakot, Rīgas funkcionālās integritātes vājums ir tas, ka cilvēki dzīvo pārāk tālu no darba vietām un sociāliem pakalpojumiem. Pēdējo desmit gadu laikā Rīgā automašīnu skaits ir pieaudzis par 60%, un puse no tām ikdienas brauc uz Rīgu no Pierīgas, kamēr ceļu infrastruktūra nav būtiski paplašināta. Šāda noslodze atstāj negatīvu ietekmi uz pilsētnieku dzīves kvalitāti (troksnis, izmeši, sastrēgumi, utt.). Cita situācija, būtu, ja no Pierīgas uz Rīgu kursētu ērts un ātrs sabiedriskais transports.
Tajā pašā laikā arī Berlīnē, Parīzē vai Londonā daudzi cilvēki dzīvo priekšpilsētās, jo vienkārši nevar atļauties dzīvot centrā.
Jā, bet tas ir jautājums, kā cilvēki no šīm priekšpilsētām nokļūst uz centru. Jūsu minētajās pilsētās tas pārsvarā notiek, izmantojot metro vai vilcienu, kas darbojas ciešā sasaistē ar park un ride infrastruktūru. Savukārt Rīgā – ar automašīnām. Tāpat mums nav ātrgaitas šoseju. Un pilsētas attīstību nevar balstīt uz esošo ceļu paplašināšanu. Ja visas Rīgas ielas savā intensitātē kļūs līdzīgas Daugavgrīvas ielai, tad neviens to tuvumā negribēs dzīvot. Tas tikai vēl vairāk pastiprinās vēlmi pārcelties dzīvot prom no pilsētas centra.
Kādas konsekvences tukšais centrs un izpletusies Pierīga rada tieši ekonomiskā ziņā? Kādēļ tas negatīvi ietekmē galvaspilsētas ekonomisko sniegumu?
Tādēļ, ka cilvēki patērē laiku, sēžot sastrēgumos. Tas ir laiks, ko viņi nestrādā vai neatpūšas. Vēl viena būtiska problēma – cilvēki strādā Rīgā, izmanto tās infrastruktūru, bet nodokļus maksā citur. Tas nozīmē, ka Rīgai ir jānodrošina infrastruktūra aizvien lielākam skaitam cilvēku, bet nodokļu ieņēmumi krītas.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ekonomika/pieriga-ir-parak-uzblidusi-468721
