Pieprasījums nosaka dzīvokļu platība
Platību optimizāciju jaunajos projektos diktē pieprasījums … vietējo iedzīvotāju pirktspēja. Šādu viedokli ekspresintervijā žurnālam „Kvadrātmetrs” un portālam varianti.lv izsaka korporācijas YIT Baltijas reģiona, Centrāleiropas un Austrumeiropas vadītājs Toms Sandviks.
Vasaras beigās YIT Latvijas galvaspilsētā piedāvāja pircējiem 243 dzīvokļus četros savos jaunajos projektos: Midtown Apartments (Rīgas centrā), Biķerziedi (Teikas mikrorajonā), Domino (Šampēterī) un Priedes (netālu no Valdlaučiem) − projekti ir vai nu jau uzbūvēti vai īstenošanas posmā. Projekts Ķīpsalā un projekts Safrāns (Ziepniekkalnā) gaida savu rindu, lai tos sāktu īstenot. YIT, kopš tā darbojas Latvijas tirgū, tā ir pārdevusi turpat 1000 dzīvokļu. Vasaras beigās Latvijas galvaspilsētā tā četros savos jaunajos projektos
— Kādu laiku no 2004. līdz 2008.gadam, kad vispārējais optimisms sita augstu vilni un Latvijas komercbankas dāsni dāļāja kredītus, lielākā daļa Latvijas apbūvētāju piedāvāja tirgum visai plašus jaunos dzīvokļus. Tagad iezīmējas jauna tendence — dzīvokļu platība minimizējas. Kā jūsu korporācija nosaka YIT būvēto dzīvokļu optimālo platību, un kāds ir šīs izvēles arguments? — ir pirmie jautājumi, ko mēs vaicājam Tomam Sandvikam.
— Mūsu, teiksim, optimālas telpas programmas pamatā ir klientu vajadzību pārzināšana. Lai to noteiktu, galvenokārt izmantojam mūsu pašu personālu — darbiniekus, kas komunicē ar klientiem, apspriež viņu vēlmes, gaidas un vajadzības. Mēs ļoti rūpīgi vērojam tirgu un analizējam reālo pieprasījumu.
Pašreiz klienti Rīgā visai uzmanīgi vērtē cenu, tostarp arī tāpēc, ka bankas ir pieņēmušas stingrākus hipotekārās kreditēšanas noteikumus. Bet dzīvokļiem jābūt pieejamiem. Tādēļ Latvijā masveida pieprasījuma jauno mājokļu segmentā aizvien spilgtāk izpaužas tendence, kas nosaka, ka jābūvē efektīvāki, kompaktāki un vienlaikus ļoti funkcionāli un pievilcīgi dzīvokļi. To visu apvienot ir diezgan sarežģīti, taču labi projektētāji spēj izstrādāt interesantu projektu divistabu dzīvokļiem, kuru platība ir 45 m². Šie dzīvokļi aizstāj pirmskrīzes laikā piedāvātos divistabu dzīvokļus ar 65 m² lielu platību. Pieprasījuma pēc lielas platības dzīvokļiem problēma ir gan tas, ka to iegāde izmaksā dārgāk, gan arī tas, ka tiem ir lielākas ikmēneša komunālo izdevumu izmaksas. Visi potenciālie pircēji šodien skaita naudu. Tādēļ viņi priecājas par labi projektētiem, funkcionāliem un kompaktiem dzīvokļiem.
— Kādiem tehniskiem raksturotājlielumiem, piemēram, skaņu izolācijai, mājas fasādei, siltumekonomijai vai kas citam, YIT vispirms pievērš uzmanību, izstrādājot savu dzīvojamo māju projektus?
— Vissvarīgākais faktors jaunai mājai ir vieta (infrastruktūra), kas nosaka projekta mērķa grupu. Nākamais svarīgākais aspekts ir mājokļa programma, kas nosaka projektējamo dzīvokļu tipu un platību. Secīgi nākamie: dzīvokļu plānojums un funkcionalitāte projektēšanas ziņā. Svarīgs ir arī mājas ārējais arhitektoniskais risinājums. Ēkai ir jāizskatās pievilcīgi. Atzīmēšu, ka cilvēki kļūst aizvien zinošāki energoefektivitātes jautājumos. Ja salīdzina enerģijas izmaksas dzīvoklim jaunā un padomju perioda mājā, ikmēneša apkures maksas atšķirība var būt milzīga. Tādēļ daudzi izšķiras pirkt jaunu dzīvokli un maksāt hipotēku, lai ziemā nemaksātu lielus apkures rēķinus. Ikmēneša izdevumu summas jaunam dzīvoklim, pat ierēķinot hipotēkas maksājumus, un dzīvoklim vecā bloku mājā galu galā var izrādīties vienādas.
— Ir tā, ka no viesiem, kas Latvijā ierodas no Krievijas, ir gadījies dzirdēt, ka YIT projektiem, piemēram, Sanktpēterburgā, ir krietni pievilcīgāka arhitektūra. Vai jūsu korporācija katrā valstī izmanto individuālu projektu atlases stratēģiju? Vai tomēr ir tipāli projekti, kurus būvējat daudzās valstīs?
— Mūsu pieredzi un starptautiskajos tirgos gūtās zināšanas mēs izmantojam māju projektēšanai absolūti visās valstīs, kurās strādājam. Iegūto pieredzi cenšamies izplatīt dažādās valstīs un mācāmies no katra projekta. Mums ir dažas metodes, kuras izmantojam, lai panāktu mūsu dzīvokļu energoefektivitāti, pieejamību un funkcionalitāti. Mūsu projektos cenšamies ieviest arī dažus Skandināvijas valstīs pārbaudītus risinājumus. Taču vienmēr ņemam vērā klientus, jo viņu pieprasījumam un maksātspējai dažādās valstīs ir savs lokālais raksturs — līdzīgi kā mūsu projektiem.
— Kuras Baltijas reģiona valsts tirgus korporācijai YIT ir sekmīgākais? Vai varam gaidīt YIT darbības aktivizēšanu Latvijā?
— Situācija mainās kādas valsts ekonomikas situācijas un pircēju uzticēšanās iespaidā. Šobrīd Igaunijas mājokļu tirgus, šķiet, darbojas labāk, tajā tirdzniecība norit labi. Raugoties no otras puses, Viļņas komerciālo nekustamo īpašumu tirgus man šķiet perspektīvāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs, jo Lietuvai ir izdevies piesaistīt daudz ārvalstu uzņēmumu, un tie Lietuvā savu darbību izvērš.
Latvijas un Lietuvas ekonomika pašlaik veidojas visai labi. Tomēr nestabilā ģeopolitiskā situācija un pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi. Patērētāji ir kļuvuši piesardzīgāki attieksmē pret investīcijām, kaut arī hipotēkas aizdevumu procentu likmes ir zemas, turklāt tieši tagad investīcijām ir labs laiks — dzīvokļu cenas ir saprātīgas.
Latvijā diemžēl pēdējā laikā ļoti bieži ir mainījušies ar mūsu nozari saistītie likumi, tas ir negatīvi ietekmējis klientu un uzņēmumu vēlēšanos investēt līdzekļus dzīvokļu un citu nekustamo īpašumu iegādē. Pārmaiņas 2014.gada beigās nekustamo īpašumu nozari regulējošos likumos gandrīz pilnībā apturēja mājokļu tirgu, konkrēti: „nolikto atslēgu” princips, jaunievedumi programmā, kas reglamentē termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem, Nemitīgā un neprognozējamā likumu mainīšanās rada patērētāju un uzņēmumu neuzticēšanos. Šādā situācijā viņi nogaida vai atceļ investīcijas, un tas iespaido valsts ekonomiku un iedzīvotāju nodarbinātību.
Varu minēt, piemēram, arī Būvniecības likuma pašreizējo redakciju. Rīgā mēs saskaramies ar to, ka šī redakcija dod daudz iemeslu tam, lai sūdzību dēļ atliktu projektu īstenošanas sākumu, pat ja ir derīga būvniecības darbu veikšanas atļauja. Ir nepieciešams steidzami izdarīt likumdošanā grozījumus, jo šādas sarežģītas situācijas neveicina investīciju pieaugumu, lielāka skaita darbavietu radīšanu un sabiedrības labklājības veidošanu.
Lai arī jāsatiekas ar šiem izaicinājumiem, ko rada juridiskas problēmas, korporācijas YIT vadība uzskata, ka Rīgas mājokļu un nekustamo īpašumu tirgum ir nākotne. Rīga ar saviem aptuveni 700 000 iedzīvotāju ir Baltijas valstu centrs. Daudzi Rīgas iedzīvotāji izjūt lielu vajadzību uzlabot savus mājokļa apstākļus. Tādēļ mēs Latvijas galvaspilsētā pastāvīgi investējam līdzekļus zemesgabalu iegādē un paplašinām savu aktivitāti atbilstoši esošajam pieprasījumam.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2770
