Piedāvājums samazinās - cenas aug
Piedāvājums samazinās - cenas aug
Lai arī Rīgas galvenajās tirdzniecības ielās joprojām ir redzamas izkārtnes par tirdzniecības platību pārdošanu vai iznomāšanu, šī tirgus segmenta labākajās vietās ir vērojama nomas likmju celšanās. Tās jau ir par 10-15% augstākas, nekā tās bija pirms gada. Ja pozitīvās tendences Latvijas ekonomikā saglabāsies, tad analoģiskus izaugsmes rādītājus var sagaidīt arī 2011. gadā.
Vaļņu, Audēju, Kaļķu, Marijas un Merķeļa ielas, Krišjāņa Barona ielas posms (no Brīvības un Tērbatas ielas posmas no centra puses līdz Ģertrūdes ielai) - tāds ir mūsu galvaspilsētas galveno tirdzniecības ielu saraksts. Šo statusu tām nodrošina gan to atrašanās prestižā vietā, gan arī iespaidīgā potenciālo pircēju plūsma. Tieši pēdējais apstāklis ir ļāvis Rīgas galvenajām tirdzniecības ielām vieglāk pārciest ekonomikas krīzi, kas aptvērusi mūsu valsti. Protams, nevarēja nenotikt arī ievērojama nomas likmju pazemināšanās šajā segmentā. Tomēr likmju lejupslīde apstājās pie krietni augstākas atzīmes nekā citās Latvijas vietās, un arī brīvās vietas sāka aizpildīties ātrāk nekā citur. Vēl pirms pusotra gada eksperti runāja par 25-30% brīvu tirdzniecības platību Rīgas centrā, tagad tikai retais min skaitli, kas būtu lielāks par 15%. Brīvo platību rādītāja samazināšanās ir ietekmējusi arī likmes - un tās aug.
«Pēdējā gada laikā tirdzniecības platību nomas likmes Rīgas centra pievilcīgākajās vietās ir cēlušās par 10-15%,» žurnāla m2 un portāla varianti.lv korespondentam paziņoja kompānijas Latio Komerciālo nekustamo īpašumu tirdzniecības nodaļas vadītājs Jānis Šīns. Pēc viņa ieskatiem, situācija ir tāda, ka Latvijas galvaspilsētas tirdzniecības ielu pieprasītākajās vietās jau sāk pietrūkt par adekvātu cenu iegādājamās telpas, kuru platība ir 100—150 m2 un kas atrodas ēku pirmajos stāvos. Mākleri sāk veidot «gaidīšanas sarakstus», kuros iekļauj potenciālos īrniekus, kas ir gatavi aizņemt komercplatības, ja tās pēkšņi atbrīvotos.
«Par telpām Vaļņu un Audēju ielā, kā arī Krišjāņa Barona un Tērbatas ielu sākuma posmos visbiežāk interesējas nelielu apģērbu un apavu veikalu, kafejnīcu un maiznīcu īpašnieki. Viņi vēlas paplašināt savu tīklu, izvietojot labākajās vietās aizvien jaunus tirdzniecības punktus. Viņus stimulē likmju līmenis, kas joprojām ir viens no viszemākajiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgus vēsturē, un iespēja fiksēt tās uz tuvākajiem trim četriem gadiem,» uzskata Latio pārstāvis. Un, lai gan telpu īpašnieki saprot, ka pašreizējās likmes ir zemas, daudzi piekrīt tās iesaldēt uz tuvākajiem gadiem. Taču tas notiek tikai tajā gadījumā, ja likmes tiešām atbilst tirgus pašreizējiem rādītājiem un ja nomnieks neraisa šaubas par savu uzticamību un maksājumu disciplīnu. Ar tiem, kuri sevi tikai iemēģina tirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas sfērā, ilgtermiņa līgumus neviens neslēgs. «Debitanti», kā likums, atver tirdzniecības punktu un skatās, kas notiek. Ja tirdzniecība neveicas un zaudējumi pārsniedz biznesa īpašnieku noteikto budžetu, tirdzniecības punkts tiek slēgts, un telpu īpašniekam nākas meklēt jaunu nomnieku.
Pašreizējais nomas likmju vidējais līmenis telpām ar platību līdz 150 m2 Rīgas galvenajās tirdzniecības ielās ir 10-15 eiro/m2. Pieprasītākajās vietās (Krišjāņa Barona ielas sākums, Audēju, Vaļņu un Kaļķu ielā) augšējā robeža sniedzas līdz 20-30 eiro/m2. Ir arī dārgāki piedāvājumi. Atgādinājumam stāsts par 2010. gada debitantu - tirdzniecības paviljonu Satekles un Marijas ielu stūrī. Sākumā paviljonā lielāko daļu telpu piedāvāja gandrīz par 95 Ls/m2. Tagad dažādu kompāniju tīmekļvietnēs šīs telpas piedāvā cenu diapazonā no 26 Ls/m2 līdz 74 Ls/m2 - turklāt ar ievērojami plašākām izvēles iespējām nekā pirms gada, jo daļa nomnieku no paviljona ir aizgājusi. Sarunā ar žurnāla m2 un portāla varianti.lv korespondentu kāda tirdzniecības uzņēmuma pārstāvji pastāstīja par piedāvājumu nomāt šajā paviljonā 20 m2 telpu par 1 500 eiro mēnesī. Uzņēmēji nosprieda, ka šāda cena ir nepamatoti augsta un atteicās no piedāvājuma. Speciālisti atzīmē, ka Satekles ielas paviljona problēmu veido tas, ka daudzi paviljona telpu nomnieki, paļaujoties uz lielo cilvēku plūsmu, patiesībā nemaz nezināja, ko no tās gaidīt. Piemēram, gaļas tirgotāji ātri vien bija spiesti pārtraukt savu darbību. Un paviljonā palika tikai lētā gala preču pārdevēji.
Bieži vien, ja konkrētā nekustamā īpašuma iegādei ir ņemts kredīts, nolaisties līdz nomas likmēm, kas ir pievilcīgas potenciāliem klientiem telpu īpašniekiem neļauj bankas. Un tad šādi objekti stāv tukši. Kompānijas Latio speciālistu novērojumi liecina, ka gandrīz ceturto daļu klientu pasūtījumu veido tirdzniecības telpas ar platību līdz 50 m2. Vēl tikpat daudz ir tādu klientu, kuri Rīgas galvenajās tirdzniecības ielās meklē telpas ar platību līdz 100 m2. Telpas ar platību, kas būtu lielākas par 300 m2, meklē tikai atsevišķi klienti. Tikai 1% klientu ir gatavi pirkt komerciālos nekustamos īpašumus, jo cenu un nomas likmju līmenis neļauj cerēt uz investīciju atmaksāšanos 20 gadu laikā. Investoriem šādi varianti neinteresē. Jābūt lielam optimistam, lai piekristu maksāt 2 800 - 3 200 Ls/m2 par komercplatībām Audēju, Jāņa, Vāgnera vai Vaļņu ielās. Lai pirkums būtu rentabls, nomas likmei šajās vietās jābūt ne mazākai par 60 eiro/m2, bet šāda nomas maksa tuvāko piecu gadu laikā minētajās Vecrīgas ielās šķiet visai apšaubāma. Tomēr, kā uzskata Jānis Šīns, par to, ka komercplatību nomas likmes Rīgas tirdzniecības ielu labākajās vietās celsies par 10% gadā, šaubu nav. Protams, - ja Latvijas ekonomika uzrādīs pozitīvu attīstības dinamiku. Tirdzniecības platību īpašniekiem par labu būtu arī tas, ja tiktu veicināta Rīgas kā tūrisma pilsētas pievilcīguma paaugstināšana, kas savukārt attiecīgi palielinātu tūristu skaitu.
Jānis Šīns - kompānijas Latio komerciālo nekustamo īpašumu tirdzniecības nodaļas vadītājs:
«Rīgas tirdzniecības nekustamo īpašumu tirgus nelaime ir tā, ka nav lielu ārzemju nomnieku. Iepriekšējos gados viens otrs pazīstams šeit parādījās, taču, neieguvis vajadzīgo apgrozījumu, ātri vien pārtrauca savu biznesu mūsu valstī. Domāju, ka jauni zīmoli tirgū neienāks līdz pat 2011. gada vasarai. Savukārt gada otrajā pusē, manuprāt, varētu parādīties jauni spēlētāji.»
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1874
