Piecdesmit tūkstošu latu zona
Lai arī ārzemnieki aktīvi pauž interesi par iespējām saņemt mūsu valsts termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu par 50 000 līdz 100 000 latu, darījumi, kuros figurētu šādas summas, ir liels retums. Iemesls ir tas, ka vietas, kurās Imigrācijas likums ļauj ārzemniekiem iegādāties nekustamo īpašumu, ir pārāk tālu no Rīgas un Jūrmalas.
Kopš 2010. gada 1. jūlija spēkā esošie Imigrācijas likuma labojumi paredz iespēju ārzemniekiem pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Likumā atrunāti ir divi varianti. Ja tā ir Rīga vai Rīgas plānošanas raģions, vai arī citas lielās pilsētas, investora vīzas pretendentam ir jāiegādājas nekustamais īpašums ne mazāk kā 100 000 latu vērtībā. Pārējās mūsu valsts ģeogrāfiskajās vietās ārzemniekam, lai viņš varētu iesniegt lūgumu par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, pietiek iegādāties nekustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 50 000 latu.
«Mēs vēlētos pretendēt uz Latvijas uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu par 50 000 latu. Lūdzu, pasakiet, par kādām nekustamo īpašumu vietām ir runa?» pēdējo mēnešu laikā ar šādu jautājumu žurnāla un portāla varianti.lv redakcijā zvanītāji no ārzemēm ir vērsušies ne reizi vien. Meklējot atbildi, mēs vispirms vērsāmies pēc palīdzības pie mākleriem. Un uzzinājām, ka daudziem mākleriem precīza priekšstata par robežu - t.i., kur jāpērk, par 100 000 latu un kur par 50 000 - nemaz nav. Skaidrību sniedza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Andrejs Rjabcevs. «Saskaņā ar likumu nekustamie īpašumi vairāk nekā 100 000 latu vērtībā ārzemniekiem, kas vēlas pretendēt uz Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu, ir jāpērk Rīgas plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētās. Tādas ir deviņas pilsētas - Valmiera, Ventspils, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Liepāja, Rēzekne un Jūrmala. Vislielākie robi mākleru zināšanās par neseno teritoriālo reformu ir saistīti tieši ar informāciju par Rīgas plānošanas reģionu,» uzskata Andrejs Rjabcevs.
Lielākie maldi ir saistīti ar to, ka par Rīgas plānošanas reģionu uzskata Rīgu, Jūrmalu un Rīgas rajonu. Patiesībā tas ir daudz plašāks. Rīgas plānošanas reģions ietver arī Tukuma, Ogres un Limbažu rajonu. Ārzemniekiem, kas vēlas iegādāties nekustamos īpašumus šajā reģionā, mērķējot uz investoru vīzu, nāksies atvērt maku ne mazāk kā par 100 000 latiem. Uzmanīgāk papētot karti, noskaidrojas, ka «100 000 latu zonā» pa labi no Latvijas galvaspilsētas ietilpst visa Rīgas jūras līča piekraste līdz pat Igaunijas robežai. Pa kreisi - visa piekraste līdz Talsu un Tukuma rajonu robežai. Tādejādi, ja ārzemnieks, domājot par uzturēšanās atļauju, vēlēsies nopirkt dzīvošanai māju, kas būtu lētāka par 100 000 latu (bet ne mazāk par 50 000 latu), tad Rīgai tuvākais punkts, kurā to var izdarīt, ir vairāk nekā 90 km attālumā no Rīgas - Talsu rajonā.
Ja piemirst par Rīgas jūras līča piekrasti, tad galvaspilsētai tuvākā vieta, kas ārzemniekam, pērkot nekustamo īpašumu 50 - 100 tūkstošu latu robežās, ļauj pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ir Jelgavas un Bauskas rajons. No ģeogrāfijas viedokļa tas ir aptuveni 30-35 km attālumā no Rīgas. Skaidrs, ka, piemēram, maskaviešiem, kas ir pieraduši braukt uz darbu arī vairākas stundas, tas nav liels attālums. Tikai daudzi ārzemnieki, lūkojoties pēc nekustamā īpašuma, lai saņemtu Latvijas uzturēšanās atļauju, vēlas īpašumu izīrēt un turklāt tā, lai nodrošinātu pirkuma atmaksāšanos kaut vai 10-15 gadu laikā. Taču pašreizējā nekustamo īpašumu tirgus situācijā šāds variants ar objektiem Jelgavas un Bauskas rajonā ir visai maz ticams.
Par to, ka tikai retais ārzemnieks uzturēšanās atļaujas iegādes nolūkā izvēlēsies pirkumu 50 000 latu zonā, liecina arī statistika. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošajām ziņām aprīļa beigās bija reģistrēti 197 iesniegumi uzturēšanās atļauju saņemšanai, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi. No pircējiem tikai septiņi bija iegādājušies nekustamos īpašumus ārpus Latvijas lielajām pilsētām un Rīgas plānošanas reģiona robežām: divi Cesī, pa vienam pircējam Ludzā, Cēsīs, Mērsragā, Amatas novadā, Langstiņos un Ozolnieku novadā! Tāpēc, lai arī likums ļauj ārzemniekiem pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu, nopērkot nekustamo īpašumus arī Latvijas reģionos, lielākā daļa tomēr izvēlas Rīgu, Jūrmalu un šo pilsētu apkārtni tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šeit investīciju neatgūšanas risks ir krietni zemāks.
Iespraudums
Nekustamā īpašuma iegāde par Imigrācijas likuma atrunāto summu nedod 100% uzturēšanās atļaujas saņemšanas garantiju. Pirkums tikai dod iespēju pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Obligātie nosacījumi ir šādi: visiem norēķiniem starp pircēju un pārdevēju jānotiek, izmantojot bankas pārskaitījumus, t.i., bezskaidras naudas norēķinus. Pretendentiem ir jāizpilda arī vairākas citas prasības, kas saistītas ar visdažādāko uzziņu un arī pretendenta finansiālo stāvokli apstiprinošu dokumentu iesniegšanu.
Kopš spēkā stājušies Imigrācijas likuma labojumi, kas ļauj ārzemniekiem, iegādājoties nekustamo īpašumu, pretendēt uz uzturēšanās atļauju, šo jautājumu reglamentējošos normatīvajos dokumentos ir veikti vairāki labojumi, un pašreiz tiek gatavoti jauni. Pirmais - ārzemnieks ir tiesīgs iegādāties nekustamo īpašumu tikai no Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem. Otrs (grozījums jau ir izskatīts Seimā otrajā lasījumā) attiecas uz objekta kadastra vērtību: lauku rajonos tā nevar būt mazāka par 10 000 latiem, bet Rīgas plānošanas reģionā - par 30 000 latu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1953
