«Pelēkās» algas traucē hipotēkai
Kamēr lielākā daļa Latvijas ekonomikas neizies no pelēkās zonas, vērienīgas hipotekārās kreditēšanās atsākšanos gaidīt nav vērts. Šāds secinājums izriet no DnB NORD Bankas klientu finanšu restrukturizācijas projektu vadītāja Mārtiņa Zuša (att.) uzstāšanās konferencē «Nekustamie īpašumi un būvniecība Baltijā - 2011».
«Kas noteiks Latvijas banku turpmāko hipotekāro politiku?» ar šādu jautājumu pie bankas pārstāvja vērsās konferences dalībnieki. Atbilde uz šo jautājumu, pēc Mārtiņa Zuša domām, ir atkarīga tikai un vienīgi no pašu klientu finansiālās patstāvības.
«Viss būs atkarīgs no to klientu maksātspējas, kuri noformē aizņēmumus. No ekonomikas viedokļa galvenais faktors, kam bankas pievērš uzmanību, ir iegādājamā nekustamā īpašuma cenas un ienākumu attiecība. Cik man zināms, saskaņā ar Rietumu standartiem tai jābūt viens pret trīs, tas ir nekustamā īpašuma cena var būt trīs reizes lielāka par hipotēkas pretendenta gada ienākumiem. Citiem vārdiem sakot, ja ģimenes gada ienākumi ir 15-20 tūkstoši latu, tad uz bankas līdzfinansējumu tā var pretendēt tikai tad, ja ir izvēlējusies 45-60 tūkstošus vērtu dzīvokli. Šāda attiecība tiek uzskatīta par stabilu un normālu. Pie mums Latvijā problēma ir tā, ka ļoti daudzu iedzīvotāju ienākumi nav pilnībā saredzami, jo tie ir tā sauktajā pelēkajā zonā. Tas ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ierobežo hipotēkas izsniegšanu. Tā rezultātā bankai nav skaidra priekšstata par potenciālā klienta ienākumu līmeni. Banka nevar būt pārliecināta, ka aizņēmējs varēs 10-15 gados atmaksāt aizdevumu.»
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1955
