Pēc nacionāļu jaunās iniciatīvas darījumos ar uzturēšanās atļaujām ir apstājies pilnīgi viss
Pēc tam, kad nacionālā apvienība nāca klajā ar iniciatīvu pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izniegšanu Krievijas pilsoņiem, darījumos ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ir apstājies pilnīgi viss, intervijā aģentūrai LETA sacīja juridisko pakalpojumu uzņēmuma "Padva, Parinov un partneri" vadītājs Mihails Parinovs. Savukārt pēc ieguldījumu summas paaugstināšanas līdz 250 000 eiro, no šī tirgus ir pazuduši Ķīnas investori.
Kā izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamajā ieguldījuma summā pēc 1.septembra ir ietekmējušas uz nerezidentiem orientēto tirgu, īpašumu pirkšanu un atļauju pieprasījumu skaitu?
Te ir jārunā par diviem posmiem. Pirmais ir no 1.septembra līdz apmēram oktobra vidum, bet otrais - no oktobra vidus, kad nacionālā apvienība nāca klajā ar iniciatīvu uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem un ko Saeima nu jau konceptuāli pirmajā lasījumā ir atbalstījusi.
Pēc tam, kad izskanēja šī iniciatīva, apstājās pilnīgi viss. Tie darījumi, kas jau bija līgumu parakstīšanas stadijā, tika apturēti. Ir skaidrs, ka tagad nekas nenotiks, kamēr nebūs galīgās skaidrības, kas īsti notiks ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Visam, kas saistās ar investīciju piesaisti, ir nepieciešama stabilitāte. Ilgstoša dažādu ar šo jautājumu saistītu iniciatīvu apspriešana un neskaidrība par nākotni uz investīcijām atstāj sliktu ietekmi.
Konkrēti mūsu kompānijā tika apturēti divi lieli darījumi, bet vienā gadījumā, kad nauda jau bija pārskaitīta, pircējs īpašumu tomēr iegādājās.
Bet kā tirgu ietekmēja īpašuma iegādei nepieciešamās summas paaugstināšana līdz 250 000 eiro pēc 1.septembra?
Jāsaprot, ka īpašumus termiņuzturēšanās atļauju iegādei pirka noteikts pircēju kontingents. Dažādu kompāniju pieredzē situācija atšķiras. Krievijā valda diezgan liels tiesiskais nihilisms, juristi, grāmatveži traucē dzīvot biznesam, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi cenšas izvairīties no šādu struktūru pakalpojumiem, ja tas ir iespējams. Mūsu pieredzē bija cits investoru tips, darījumu robežās no 143 000 eiro līdz 160 000 eiro nebija daudz, mums vairāk bija dārgāki darījumi, tāpēc sevišķas izmaiņas nejūtam, situācija apmēram tāda pati kā pirms gada. Līdz darījuma noslēgšanai paiet pusotrs līdz divi mēneši, tāpēc domāju, ka novembrī un decembrī uzturēšanās atļauju saņemšanā būs normāli rādītāji. Tiesa, klientu interese par šādām iespējām ir ļoti samazinājusies, bet domāju, ka ar laiku tiks pierasts arī pie jaunās summas.
Vai ir kādas investoru kategorijas, kuras būtu ietekmējušas 1.septembrī ieviestās izmaiņas?
Pēc 1.septembra no tirgus pazuda ķīnieši, tāpēc, ka viņiem šis 250 000 eiro slieksnis ir pārāk augsts, par dārgu. Lielākā daļa Ķīnas investoru pirks īpašumus par 70 000 eiro, kas bija pats zemākais slieksnis uzturēšanās atļaujas iegūšanai. Šajā cenu kategorijā ietilpa 80% Ķīnas investoru veikto darījumu. Ķīnieši Latvijā nepirks īpašumus par 250 000 eiro, jo Kiprā īpašumu un uzturēšanās atļauju var iegūt par tādu pašu summu un ķīnieši aizies uz Kipru. Viņi bija nozīmīgs investoru slānis, jo pēdējā gada laikā viņi izvirzījās otrajā vietā pēc Krievijas pilsoņiem, tiesa ķīnieši Latvijā īpašumus pirka izīrēšanai un tikai ļoti mazs skaits te apmetās uz dzīvi. Iespējams, ka ķīniešu investorus esam zaudējuši uz visiem laikiem.
Ko vēl šīs izmaiņas ietekmēja būtiski?
Daudziem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem tā ir katastrofa. Tie, kuri attīstīja projektus ar dzīvokļiem cenu kategorijā no 145 000 eiro līdz 170 000 eiro, tagad nezinās, ko ar tiem iesākt. Vietējiem iedzīvotājiem šie projekti ir pārāk dārgi, bet nerezidentiem tie vairs nav interesanti.
Tagad viss ir atkarīgs no Saeimas, ceru, ka veselais saprāts tomēr triumfēs, bet neko nevaru prognozēt. Nacionālā apvienība nāca klajā ar šo iniciatīvu sakarā ar Krievijas pozīciju attiecībā uz Krimu un Ukrainu, bet vajag saprast vienu lietu. Krievijā 90% iedzīvotāju atbalsta Putina politiku, bet šie iedzīvotāji nepērk īpašumus ārzemēs un neizbrauc no valsts. Nerezidenti, kas Latvijā pirka īpašumus, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, pārstāv tos 10% Krievijas iedzīvotāju, kuri neatbalsta Putina politiku. Neapmierinātība ar notiekošo valstī ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki investē līdzekļus ārzemēs un pārceļas tur uz dzīvi.
Līdz ar to nacionālās apvienības argumentācija neiztur kritiku un iniciatīva aizliegt izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem pēc būtības ir Latvijas dāvana esošajai valsts varai Krievijā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news/show/12671
