Pavļuts: elektrība kļūs dārgāka
Par gaidāmo elektroenerģijas cenu pieaugumu, Liepājas metalurga nedienām un gāzes tirgus liberalizāciju saruna ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.
– Jau ilgāku laiku sabiedrībā virmo runas, ka gaidāms straujš elektroenerģijas cenu pieaugums. Vai Ekonomikas ministrijas speciālisti ir aprēķinājuši, kāda varētu būt elektroenerģijas cena pēc gada šajā laikā?
– Kaut kādas prognozes mums ir, bet tās ir atkarīgas no vairākiem apstākļiem. Elektroenerģijas cena pēc gada būs atkarīga, pirmkārt, no tā, cik lielā mērā mums būs izdevies tikt galā ar obligātā iepirkuma komponenta (OIK) pieaugumu. Ministrijas mērķis ir apturēt OIK turpmāku pieaugumu. Šogad no 1. aprīļa OIK ir pieaudzis saistībā ar tām stacijām, kas sāka darboties pagājušajā gadā un sāka saņemt subsīdiju maksājumus. Mūsu mērķis ir novērst to, ka pēc gada atkal šis pieaugums notiek. To var panākt, samazinot OIK subsīdijas. Protams, es nevaru garantēt, ka visi lēmumi tiks pieņemti vajadzīgajā laikā. No savas puses mēs izdarīsim visu, ko varam, bet arī Saeimā būs jāveic grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Otrs faktors, kas nosaka, kāda varētu būt elektroenerģijas cena, – regulētais tarifs, pēc kura šobrīd norēķinās mājsaimniecības. Jau pāris gadus regulētais tarifs, vismaz tiem, kas ir starta tarifa lietotāji, neatspoguļo patiesās elektroenerģijas saražošanas izmaksas. Kad ieviesa diferencēto tarifu, starta tarifu – šos astoņus santīmus par kilovatstundu, atstāja, lai tarifs tik strauji neaugtu. Jau tad bija skaidrs, ka šis tarifs nesedz reālās izmaksas.
– Cilvēki grib dzirdēt konkrētus skaitļus – cik būs jāmaksā?
– Ja šobrīd tiktu pārskatīts regulētais tarifs vai notiktu šā tarifa brīvlaišana un cena tiktu noteikta pēc brīvā tirgus likumiem, tad ar lielu varbūtību varētu sagaidīt, ka starta tarifa cenas vairs neeksistētu. Līdz ar to būtu jārēķinās, ka elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām būtu vismaz pamattarifa līmenī – tas ir, 10,65 s/kWh, jo 8,18 santīmi nav reālajās izmaksās pamatota cena. Kādam tas ir jāsubsidē. Kas attiecas uz OIK pieaugumu, no 1. aprīļa tas ir pieaudzis par 0,6 s/kWh. Līdz šim tas komponents bija 1,24 s/kWh, tagad 1,89 s/kWh, un to sajuta uzņēmumi, bet ne mājsaimniecības, jo tām ir regulētie tarifi. Ja regulētais tarifs tiktu atcelts vai pārskatīts, tad, protams, šīs izmaksas būtu jāiekļauj. Mūsu mērķis ir novērst pašreizējo OIK 1,89 santīmu pārvēršanos par, piemēram, 2,5 santīmiem vai tamlīdzīgi, kas, ja mēs nerīkotos, ir reāla prognoze. Cits salīdzinoši neatrisināts jautājums – kādā veidā notiks mazturīgo atbalstīšana. Ja mazāk nodrošinātām iedzīvotāju grupām eletroenerģijas izmaksas pārsniedz zināmu slieksni, tad ir pamats runāt par tā saukto enerģētisko nabadzību. Šiem cilvēkiem ir jāpalīdz. Līdz šim Latvenergo pats ir nodrošinājis atlaižu kartītes, kuras caur Latvijas Pašvaldību savienību ir nodotas iedzīvotājiem. Brīva tirgus apstākļos šādai sistēmai jābūt valsts administrētai. Mēs ar Labklājības ministriju izstrādājam priekšlikumus. Palīdzības sistēmai mazāk nodrošinātām mājsaimniecībām jābūt pieejamai tajā brīdi, kad visas mājsaimniecības nonāks brīvajā tirgū.
– Cik lielā mērā elektroenerģijas cenu nosaka regulators?
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/92979-pavluts-elektriba-klus-dargaka.htm?utm_source=feedly
