Parex banka meklē papildu kapitālu
Parex banka meklē papildu kapitālu
Atis Rozentāls
[email protected]
10.08.2009
Cerības, ka vasaras otrajā pusē Parex banka atgriezīsies tirgū kā pilntiesīga finanšu institūcija, atjaunos kreditēšanu un atsāks pelnīt, nav realizējusies, tagad termiņš pārcelts uz 1. decembri.
Netieši vairāk nekā miljardu latu lielais valsts atbalsts bijis nepietiekams, lai banka nodrošinātu tirgus uzrauga prasīto likviditāti. Parex vadība meklē ar valsti i nesaistītu naudu, raksta Diena. 30.novembris ir galīgais termiņš bankas darbības pilnasinīgai atjaunošanai. Saskaņā ar likumdošanu banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ierobežojumus bankas darbībai var piemērot ne ilgāk par gadu. Pēc tam tie vairs nebūs spēkā. Tādējādi Parex ir tikai viena iespēja: nodrošināt FKTK prasību izpildi, tas ir, bankas likviditāti — naudas pietiekamību.
Jau tuvākajās dienās beidzot notiks reāla banku glābšanā pieredzējušās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ienākšana Parex kapitālā. Aprīlī parakstītā līguma ar ERAB par 25% plus vienas Parex akcijas pirkšanu reāla īstenošanās plānota šajā vai vēlākais nākamajā nedēļā. Darījuma summa ir 51.4 miljoni latu — Parex akcijas ERAB pirks no valsts Privatizācijas aģentūras personā. Valsts darījumā nepelnīs, taču neko arī nezaudēs, jo ERAB bankas akcijas pērk par tādu pašu cenu, kādu valsts, palielinot bankas kapitālu, tajā ieguldījusi. Tas nozīmē, ka pēc šī pirkuma valsts kasē atgriezīsies 51 miljons latu no kopumā 140.75 miljoniem latu, kurus PA maijā ieguldīja Parex akciju kapitāla palielināšanā.
Viena no iespējām naudas piesaistei ir valstij piederošo Parex akciju pārdošana, taču prognozes par viena vai vairāku investoru atrašanu pagaidām ir nekonkrētas. Par līdzšinējiem panākumiem investoru atrašanā Parex prezidentam Nilam Melngailim konkrētas atbildes nav. Viņš tikai atzīst, ka notiek sarunas ar ārvalstu ieguldītājiem, vairākiem rietumvalstu un bagāto arābu valstu investīciju un riska kapitāla fondiem. Neoficiāla informācija, kas ir Dienas rīcībā, liecina, ka nopietnākās sarunas par ieguldījumiem Parex bankas vadībā risina ar bagātas britu ģimenes pārvaldīto fondu Blackfish Capital Management, kurš varētu iegādāties daļu bankas akciju un nodrošināt papildu finansējumu. Nenoliedzot Blackfish interesi, N.Melngailis no komentāriem atturas. Viņš tikai apstiprina, ka panākta vienošanās ar Eiropas Investīciju fondu par līdz 200 miljonu eiro aizdevumu. Šo naudu Parex pēc darbības atjaunošanas izmantošot mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai.
Lai arī bankas vadība oficiāli to vēl neapstiprina, Dienai zināms, ka tiek apsvērta Parex grupai piederošo līzinga un brokera kompāniju Krievijā un NVS valstīs pārdošana (Parex līzinga firmas darbojas Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā). Izskatīta arī iespēja pārdot Parex bankas filiāles Vācijā un Zviedrijā, kā arī Parex piederošo banku Šveicē AP Anlage und Privatbank AG (tās pārdošana a/s Latvijas krājbanka bija plānota jau pērnā gada sākumā, darījums ar Krājbanku gan, visticamāk, nenotiks). Pārdošana varētu skart arī bankai piederošos nekustamos īpašumus Latvijā, to skaitā jauno biroju ēku Rīgā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/08/10/Parex_banka_mekle_papildu
