Par visu samaksās Latvijas iedzīvotāji
Par visu samaksās Latvijas iedzīvotāji
26.02.2010
ASV laikrakstā „The International Herald Tribune” nesen bija publicēts raksts, kurā pausts viedoklis, ka tiekšanās pēc iespējas ātrāk pievienoties eiro zonai pazudinās Latviju. Rakstā norādīts, ka Latvijas ekonomika nespēs attīstīties, ja valdība nesāks īstenot tādu politiku, kas attālina Latvijas pievienošanos eiro zonai.
„Gadiem ilgi tiecoties pāriet uz eiro, Latvija veica sāpīgus budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus. Pat tad, kad pasaules ekonomika iegrima recesijā, valdība turpināja samazināt savus izdevumus. Šī programma paredzēja samazināt algas valsts sektorā strādājošiem par 50% un vairāk, bet slimnīcu budžets tika samazināts par 40%. Diez vai var apgalvot, ka Latvija necenšas īstenot atbildīgu budžeta politiku.
Taču ne mazāk interesanti bija lasītāju komentāri par šo rakstu. Lūk, daži no tiem.
P.J.K., Upsala, Zviedrija: Zviedru bankas nekustamo īpašumu tirgus cenu burbuļa laikā neiedzīvojās uz zviedru rēķina, tā vietā tās iedzīvojās uz Baltijas valstu rēķina, kas ir kādreizējās zviedru kolonijas. Visspilgtākais piemērs ir Latvija. Tur zviedru bankas savus pakalpojumu reklamēja īpaši agresīvi, lai cilvēki ar viņu palīdzību refinansētu nekustamo īpašumu pirkumus. Kādā televīzijas reklāmas rullītī naftinieks urba urbumu dzīvokļa grīdā un no tā pacēlās naftas strūkla. Kad notika pasaules finanšu krīze, Latvija gribēja devalvēt savu nacionālo valūtu, taču Reinfeldta administrācija Zviedrijā panāca, ka Latvija no šiem plāniem atteicās, jo pretējā gadījumā zviedru bankas būtu sabrukušas. Tās piešķīra Latvijas valdībai vairākus miljonus dolāru lielu aizdevumu, SVF piešķīra lielu aizdevumu, bet par to Latvija devalvācijas vietā veica drakonisku izdevumu samazināšanu! Zviedrijai nekāda cena nebija par augstu pie nosacījuma, ka maksā Latvijas iedzīvotāji”.
Mika, Helsinki, Somija: „Somijā devalvācija 1991. un 1992. gadā radīja problēmas aizņēmumu ņēmējiem. Valdība māju īpašniekus neglāba. Firmas ar parādiem bija nolemtas. Es domāju, ka tikai 2008. gadā pēdējie no šiem parādiem tika dzēsti, piedaloties valstij. Māju īpašnieki atguvās ātrāk, kad pēc devalvācijas pazeminājās procentu likmes, bet mājokļu cenas sāk paaugstināties”.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1495
