Par termiņuzturēšanās atļauju kvotām un diskusijas kvalitāti
Diskusija ap un par kvotu ieviešanu termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai pret nekustamā īpašumu iegādi ir radījusi valstī jaunas politizētas kaislības, sašķeltību, pārspīlējumus unpat vienpusīgi tendētus melus. Diemžēl diskusiju gaitā kvotu aizstāvjiem nav radušies jauni analītiski argumenti. Drīzāk otrādāk.
Tā vien liekas, ka cīņas karstumā drīz vien tiks ierosināts atjaunot okupācijas laika likumus par spekulācijas aizliešanu, jo cīņa pret spekulatīviem darījumiem ir dominējošais kvotu aizstāvju arguments. Ne valdība, nedz arīpolitiskie spēki nav veikuši dziļu ekonomiski-politiskuanalīzi un nav nodevuši publiskai apspriešanai pilnu informāciju par līdzšinējo TUA ieguvēju tiešo un netiešo ieguldījumu apjomiem un ietekmi uz Latvijas etnisko sastāvu. Turklāt valdībai pirms lēmuma pieņemšanas jādara zināms plašai sabiedrībai jaunā likuma ietekmes uz budžetu finansiālais apjoms. To prasa pašas valdības noteiktā kārtība.
Ekonomiski pārliecinošākie argumenti sastopami auditorkompānijas DELOITTE Latvija pētījumā. Tomēr arī tie ir nepietiekami tik ekonomikai nozīmīga likuma pieņemšanai. Diemžēl Latvijas praksē reti kad pirms likuma pieņemšanas tiek veikts nopietns pētnieciskais darbs. Argumenti bieži vien ir nevis racionāli, bet emocionāli – pat iracionāli un intuitīvi. Atsauces uz pasaules praksi ir nezināšanas, nevis zināšanu vai rūpīgas rezultāts.
Šāda prakse ir nekavējoties jāpārtrauc. Un tāda attieksme ir kategoriski nepieļaujama ekonomiski nozīmīgu likumu grozījumos. Tikai tad, kad gatavojamie grozījumi likumā būs vispusīgi izvērtēti, tie nodrošinās stabilitāti un investīciju pieplūdumu ilgākā periodā.
Nosvērta, bet nepabeigta ir Valsts Prezidenta pozīcija. Tas ir pareizi, jo viņam vēl būs jāsaka gala vārds. Valsts Prezidentam „šķiet pilnīgi neloģiski, ka cilvēki savu politisko interešu dēļ ceļ priekšā jautājumus, kas ir būtiski nākotnes attīstībai.” Nākotnes attīstība ir visa TUA jautājuma kvintesence, jo runa nav tikai par zaudējumiem būvindustrijai, bet gan par zaudējumiem, ko rada investīciju klimata apzināta pasliktināšanās un nestabilitāte, kura ietekmē valsts, ne atsevišķas nozares, attīstību.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/viedokli/valdis-birkavs/105003-par-terminuzturesanas-atlauju-kvotam-un-diskusijas-kvalitati.htm
