Par 1,34 miljoniem eiro rekultivēs bijušo Kleistu atkritumu izgāztuvi
Db.lv, 2015. gada 13. aprīlis
Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (RD MVD) pasūtījuma konsorcijs BRR (SIA Būvalts R, SIA Roadeks) ir izstrādājis izgāztuves Kleisti rekultivācijas tehnisko projektu un saņēmis būvatļauju rekultivācijas darbu uzsākšanai. Autoruzraudzību un būvdarbus veiks konsorcijs BRR, bet būvuzraudzību – SIA Geo Consultants, informē Rīgas dome.
Šī projekta rezultātā Pārdaugavā tiks samazināta atkritumu negatīvā ietekme uz vidi un novērsta tālāka vides piesārņošana, kā arī tiks iegūta apzaļumota un sakopta ainava 4,5 ha platībā. «Gan Augusta Deglava ielas atkritumu izgāztuve, gan Kleistu izgāztuve ilgu laiku bija «kauna traipi» pilsētvidē, taču tagad šīs vietas tiks sakārtotas un tās varēs izmantot iedzīvotāju atpūtai, » norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Lai piesaistītu Kohēzijas fonda līdzekļus bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti rekultivācijai, RD MVD noslēdza vienošanos ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Projektu paredzēts īstenot par nepilniem 1,34 miljoniem eiro (ar PVN), no kuriem Rīgas domes finansējums ir 669822 eiro, bet Kohēzijas fonda finansējums ir 669822 eiro.
Izgāztuves darbības laikā tajā tika apglabāts aptuveni 0,5 mlj. m3 atkritumu un patreizējais atkritumu tilpums izgāztuvē ir apmēram 350 000 m3, jo laika gaitā tie ir sadalījušies un sablīvējušies. Projekts tiks īstenots trīs posmos - sauso atkritumu pārvietošana, rekultivācija - atkritumu kalns tiks pārsegts ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, ierīkota drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana, tādejādi iegūstot sakoptu ainavu.
Izgāztuve Kleisti atrodas Rīgas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 70-to gadu sākumam, kad tika atvērta izgāztuve Getliņi un lielākā daļa atkritumu tika nogādāti tur. Arī pēc tās slēgšanas atmosfēras nokrišņi ir sūkušies cauri apglabāto atkritumu slānim, šķīdinot to sastāvā esošās dažādās ķīmiskās vielas un veicinot bioķīmiskos procesus Kleistu ielas teritorijā. Atkritumi kopumā aizņem aptuveni10 ha platību, tomēr sarežģīto īpašumtiesību jautājumu dēļ šajā projektā rekultivēta tiek tikai Piesārņotu vietu reģistrā reģistrētā, Rīgas pašvaldības īpašumā esošā izgāztuves Kleisti daļa 4,5 ha platībā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/par-1-34-miljoniem-eiro-rekultives-bijuso-kleistu-atkritumu-izgaztuvi-430712
