Papildināta - Apsūdzētais būveksperts uzsver, ka būvprojektā nebija iekļauts Zolitūdes traģēdiju izraisījušais kopnes mezgls
Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.
Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.
Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.
Gulbis skaidroja, ka veicot ekspertīzi viņš veicis arī daudzus aprēķinus, kas gala atzinumā netika iekļauti, norādot, ka šāda prakse ir izplatīta, tostarp, arī lietā piesaistītie eksperti vairākos savos atzinumos nav iekļāvuši visus savus aprēķinus. Viņš uzsvēra, ka nevienā ekspertīzē nav atklāts, ka viņš būtu pieļāvis kaut vienu kļūdu savos aprēķinos.
Būveksperts atkārtoti uzsvēra, ka, veicot ekspertīzi, viņam nebija iespējas ietekmēt apstākļus, kas noveda pie traģēdijas. Viņš skaidroja, ka vienīgais, ko būveksperts var izdarīt pirms būvprojekta iesniegšanas Būvvaldē ir pārbaudīt vai būvprojekts ir iespējams ģeometriski un pēc slodzēm. Gulbis norādīja, ka nav iespējams paredzēt kā šis būvprojekts tiks pēc tam realizēts. «Es tikai rekomendēju būvprojektu, par kuru sniedzu atzinumu, nevis apgalvoju, ka viss, kas tajā tiks izdarīts pēc tam būs pareizi,» tiesai norādīja Gulbis.
Gulbis uzsvēra, ka 2009.gada rudenī viņš nevarēja paredzēt kāda būs jumta faktiskā masa uz kolonām un kopnēm, tostarp, vai uz jumta notiks vai nenotiks apzaļošanas darbi. Tāpat būveksperts norādīja, ka viņam nebija iespējams kontrolēt to, vai kopne paliks nedalīta kā viņam uzrādītajā projekta variantā.
Komentējot traģēdiju izraisījušo savienojuma mezglu, Gulbis norādīja, ka tas tika projektēts SIA «Vikom Industry» tajā daļā, kur vēl nebija uzdots projektēt 2009.gada novembrī, kad viņš veica ekspertīzi. Būveksperts vērsa tiesas uzmanību uz faktu, ka kopnes risinājums būvēšanas laikā tika mainīts piecas reizes un pēdējā versija tika izgatavota 2010.gada 28.-30.decembrī. Gulbis arī sacīja, ka, veicot būvekspertīzi, viņš neuzņēmās nekādus tiesiskus pienākumus uzraudzīt visu būvprojektu, vai periodiski interesēties par tā gaitu.
Savu iesaistīšanos projektā Gulbis skaidroja, ar to, ka 2009.gadā pie viņa vērsās apsūdzētais Ivars Sergets, lūdzot veikt būvekspertīzi topošajam projektam Priedaines ielā 20. Būveksperts tiesai norādīja, ka atzinumu sagatavoja pats Sergets, bet Gulbis to parakstīja tikai pēc tam, kad rūpīgi bija pārbaudījis visus viņam pieejamos faktus. Gulbis tiesai arī norādīja, ka šāda prakse, kad atzinumu sagatavo pasūtītājs ir ierasta norma būvniecības jomā.
Viņš arī uzsvēra, ka faktiski ēka, par kuru viņš sniedza ekspertīzes atzinumu, netika uzbūvēta, jo pēc tam projektā tika veiktas radikālas izmaiņas, piemēram, vienotās kopnes vietā tika izmantota dalītā kopne.
Apsūdzētais tiesai savas liecības iesniedza rakstveidā, tās arī nolasot. Viņš, tāpat kā apsūdzētais Ivars Sergets, izvēlējās izmantot savas tiesības neatbildēt uz jautājumiem, tiesai skaidrojot, ka jau pirmstiesas procesā ir sniedzis plašas liecības un nevēlās kavēt tiesas laiku atbildot uz jau atbildētiem jautājumiem.
Prokuratūra tiesai lūdza pasludināt sēdē pārtraukumu līdz 23.oktobrim plkst.10, lai varētu iepazīties ar Gulbja sniegtajām liecībām un salīdzināt tās ar viņa sacīto pirmstiesas procesā. Tiesa šo lūgumu apmierināja.
Iepriekšējā tiesas sēdē 16.oktobrī liecības sniedza sagruvušā lielveikala būvinženieris Sergets, kurš pauda, ka «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un citi iemesli.
«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.
Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.
To, ka Sergets it kā esot piedalījies detalizācijas projekta izstrādē, viņš uzzinājis tikai pēc traģēdijas, kad tika izsaukts uz pratināšanu policijā. Pratināšanā viņam uzrādīta kopņu ražotāja «Vikom Industry» sagatavota detalizācijas projekta rasējuma kopija ar «it kā maniem parakstiem».
Saskaņā ar autoruzraudzības līgumu Sergets autoruzraudzību veicis tikai par «HND grupa» izstrādāto projekta daļu.
Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības liecina, ka kopnes ir atsevišķs būvizstrādājums un tās tiek izstrādātas ārpus būvlaukuma. Sergeta uzdevumā neietilpa detalizācijas izstrāde, tāpēc kopņu savienojuma mezglus viņš neesot izstrādājis. Sergeta uzdevums bija pārliecināties par tā pareizu novietojumu paredzētā vietā.
Sergets bija pirmais apsūdzētais, kurš uzaicināts sniegt liecības Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Jau pēc liecību nolasīšanas viņš paziņoja, ka nevēlas atbildēt uz procesa dalībnieku jautājumiem.
Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
