Ošlejs: Parex sindicēto kredītu devēji nav nekādi sērdieņi un grūtnieces
Ošlejs: Parex sindicēto kredītu devēji nav nekādi sērdieņi un grūtnieces
11.11.2009
Nolemjot atmaksāt Parex bankas sindicēto kredītu un turpinot maksāt procentus bankas bijušajiem akcionāriem, esam izšķieduši simtiem miljonu latu, no kuriem daļu bija iespējams ietaupīt, uzskata ekonomists Jānis Ošlejs.
«Tā ir vispārpieņemta prakse – tu uzņemies risku, kad aizdod. Arī tās bankas, kas izsniegušas sindicētos kredītus, nav nekādi sērdieņi un grūtnieces. Tās ir bankas, kas perfekti zina, ko dara - bankas riskēja,» LTV raidījumā Sarkanā līnija uzsvēris J. Ošlejs. Viņš minēja, ka bankas, aizdodot Parex, ierēķinājušas risku, un šajā situācijā būtu normāli ciest kādus zaudējumus. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis piebilda, ka diemžēl mēs no tiem ne sērdieņiem un grūtniecēm esam ļoti atkarīgi.
Attiecībā uz akcionāru jautājumu J. Ošlejam piekrita arī jurists Aivars Borovkovs, uzsverot: «Atbildība un ciešanas ir nesamērīgas pret tiem labumiem un augļiem, ko akcionāri joprojām saņem no šīs bankas. Summa, ko viņi ir saņēmuši gada laikā, ir ļoti iespaidīga uz vispārējā fona, kas notiek valstī». Viņaprāt, būtu jāizvērtē, cik godprātīgi bijušie akcionāri izturējušies pret Latvijas valsti. «Tas, ka bankas lielākie akcionāri nobēdzināja personīgo mantu, ir konstatēts fakts – tam ir jādod juridisks vērtējums, ko domāju, prokuratūra spēs izdarīt,» teica. A. Borvokovs.
J. Ošlejs atzīmēja, ka pārāk kavējamies ar Parex bankas sadalīšanu labajā un sliktajā. Viņš minēja piemēru, kad Zviedrijā pēc banku krīzes liela banka tika sadalīta divās daļās, un labā daļa tagad esot atnākusi pat līdz Latvijai – tā esot Nordea banka.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/11/11/Oshlejs_Parex_sindiceto_k2
