Notariālo aktu nekustamo īpašumu darījumos neizvēlas dārdzības dēļ
Db.lv, 2015. gada 18. marts
Notāri uzskata, ka pašlaik nesakārtota ir situācija saistībā ar darījumiem ar nekustamo īpašumu, trešdien raksta laikraksts Diena.
Tādās valstīs kā Lietuva, Igaunija, Spānija, Polija, Vācija, Ukraina, Beļģija, Francija, Krievija, Grieķija, Itālija, Rumānija un citur nekustamā īpašuma darījumiem ir obligāta notariālā forma.
«Latvijā tikai 10% no visiem līgumiem, kas tiek slēgti darījumos ar nekustamo īpašumu, ir notariālie akti, pārējie ir privāti līgumi. Galvenā atšķirība ir tā, ka privātu līgumu gadījumā notārs tikai apliecina līgumu parakstījušo pušu parakstu īstumu, savukārt notariāla akta gadījumā notāra pienākums ir to izskaidrot abām pusēm, informējot par līguma sekām,» skaidro S. Stīpniece. Tas nozīmē, ka notārs kā neieinteresēta un neitrāla persona izskaidro visas ar līgumu saistītās juridiskās nianses un konsekvences. Tikai pēc šādas izskaidrošanas tiek parakstīts konkrētais līgums.
Jāpiebilst, ka notariālo aktu nevar apstrīdēt tiesā. To var atcelt tikai tad, ja tā vienojas abas darījumā iesaistītās puses. S. Stīpniece uzsver, ka notariālais akts ir līguma parakstītāju pušu brīvas gribas izpaudums. Taujāta, vai materiālas ieinteresētības dēļ notārs nevar ar kādas puses brīvo gribu manipulēt par labu otrai līgumslēdzējai pusei, S. Stīpniece atbild noliedzoši: «Es pat tādu jautājumu apspriest nevēlos. Korupcijas notāru vidū nav.» Viņa arī norāda, ka notariāla akta gadījumā klienti daudz retāk mēģina noslēpt patieso darījuma summu un valstij godīgi tiek samaksāti visi nodokļi.
Jāpiebilst gan, ka starp parakstu īstuma apliecināšanu pie notāra un notariāla akta sastādīšanu var būt ievērojama cenas starpība. Samaksa par notariālo aktu, kuru sastāda notārs, ir noteikts procents no darījuma summas.
Nekustamo īpašumu māklere Ieva stāsta, ka viņas klienti visi bez izņēmuma izvēlas paraksta īstuma apliecināšanu, nevis notariālo aktu tieši pēdējā dārdzības dēļ.
Nekustamo īpašumu firmas Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš uzskata, ka plašāks notariālo aktu izmantojums būtu vēlams un tas sakārtotu darījumu ar nekustamajiem īpašumiem jomu. Piemēram, notariālo aktu notārs nosūta zemesgrāmatai, savukārt privāto līgumu gadījumā to dara paši klienti, un nereti iestāde dokumentus atmet atpakaļ, jo kaut kas nav pareizi noformēts. Taču arī A. Riekstiņš atzīst, ka viņa klienti pārsvarā neizvēlas notariālo aktu tieši tā dārdzības dēļ. «Priekšnoteikums tam, lai notariālie akti dominētu darījumos ar nekustamo īpašumu, ir to samaksas kārtības maiņa, jo pašlaik maksa par tiem ir nesamērīgi augsta. Mums būtu jāpārņem Igaunijas pieredze, kur notariālie akti ir daudz izplatītāki, jo tas ir vienkārši, ērti un lēti,» bilst Latio pārstāvis.
Plašāk lasiet rakstā Neizvēlas notariālu aktu dārdzības dēļ trešdienas, 18.marta laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/notarialo-aktu-nekustamo-ipasumu-darijumos-neizvelas-dardzibas-del-429406
