Nordea: Būvniecības nozarē stagnācija turpinās
Nordea: Būvniecības nozarē stagnācija turpinās
Ingrīda Drazdovska
15.05.2010
Atveseļošanās pazīmes būvniecības nozarē joprojām nav redzamas, jaunākos statistikas datus komentē Nordea bankas speciālisti.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka būvniecības apjomi (salīdzināmās cenās) 2010. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni ir samazinājušies par 43.4%, tostarp ēku būvniecības apjomi kritušies par 42.5%, inženierbūvju – par 43.9%.
Nordea bankas vietējo korporatīvo klientu nodaļas vadītājs Jānis Zagorskis uzsvēra, ka būvniecības un remontdarbu apjomu straujš samazinājums skāris gandrīz visus segmentus. Pretēji datiem par IKP, kas uzrāda stabilizēšanās tendencei, būvniecības nozare turpina stagnēt. Būvniecības sektors 2010. gada pirmajā ceturksnī faktiskajās cenā, spējis ģenerēt tikai 107,1 miljonus latu, kas ir divas reizes mazāk nekā 2009. gada attiecīgajā periodā.
Neskatoties uz centieniem pieprasījumu meklēt ārvalstu tirgos, nozare, joprojām lielā mērā ir atkarīga no iekšzemes pieprasījuma, kas gan no privātā, gan publiskā sektora saglabājies ļoti zemā līmenī. Publiskais sektors nav spējis dot cerēto atbalstu, radot pietiekama apjoma jaunus pasūtījumus infrastruktūras objektu būvniecībā, lai kaut kādā mērā sabalansētu nozari kopumā, tādejādi atstājot būtisku negatīvu iespaidu uz inženierbūvju būvniecību. Tieši ar šo segmentu, kuram pieejams būtisks Eiropas fondu atbalsts, ir tikušas saistītas lielākās cerības no maģistrālo komunikāciju un ceļu būves sektoriem.
Zemā pieprasījuma dēļ, konkurence būvniecības sektorā joprojām saglabājusies ļoti augsta, un tā ir atstājusi būtisku ietekmi uz kompāniju finanšu rādītājiem. Turpinot «dzīties» pēc zemākās cenas, kā būtiskākā kritērija publiskos iepirkumos, var tikt izkropļota saprātīga konkurence un ietekmēta darbu kvalitāte, tāpēc šī kritēriju pārskatīšana būtu viens no pasūtītāju un visas nozares uzdevumiem, sprieda J. Zagorskis.
Svarīgāk ir izmantot esošās iespējas arī šādos apstākļos, primāri tas attiecas uz pieejamo Eiropas fondu apguvi, tādejādi veicinot nodarbinātību un pastarpināti atvieglojot slogu uz sociālo budžetu.
Būtiskas atveseļošanās pazīmes īstermiņā nozarē vēl nav gaidāmas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://db.lv/r/329-buve-ipasums/341-nekustamais-ipasums/222849-nav-gaidamas-turpmakas-straujas-nomas-maksas-svarstibas
