Nordea apskats "Economic"
Nordea apskats "Economic"
21.01.2010
20. janvārī Nordea bankas pārstāvji žurnālistiem prezentēja jaunākā Nordea ekonomikas apskata “Economic Outlook” secinājumus. Nordea ekonomisti norāda, ka līdz ar jaunās desmitgades iestāšanos ir skaidrs, ka pasaules ekonomika beidzot izkļuvusi no lejupslīdes. Taču Nordea prognozē mērenu uzplaukumu, kas tikai pakāpeniski atgūs apgriezienus.
Apjomīgās finanšu nozares glābšanas paketes, kā arī G20 valdību īstenotā būtiskā un saskaņotā ekonomikas politiku vienkāršošana, lai nodrošinātu sākotnējo stimulu tautsaimniecībām, ir bijusi ļoti veiksmīga. Notikusi spēcīga ekonomiskā izaugsme, it sevišķi Āzijas dienvidaustrumos ar Ķīnu priekšgalā, un rūpnieciskās ražošanas apjoms šajā reģionā pašlaik ir lielāks nekā pirms Lehman Brothers sabrukuma. Citās pasaules valstīs ražošana ir samazinājusies līdz apjomam, kāds bija pirms vairākiem gadiem, par spīti pastiprinātajiem impulsiem. Tādēļ globālo iespēju izmantošanā joprojām ir zemi rādītāji, kas nesekmē ieguldījuma vajadzības kopumā un pasliktina darba tirgus situāciju. Tas arī samazina spēcīga privātā patēriņa izaugsmes iespējamību. Tātad, lai gan situācija ir būtiski uzlabojusies, Nordea eksperti uzskata, ka pašreizējais ekonomikas uzplaukums būs mērens un tikai pakāpeniski atgūs apgriezienus. Līdz šim industrializēto valstu uzplaukumu ir virzījušas ekspansīvas ekonomikas politikas un izmaiņas krājumos. Nākamie seši mēneši būs lakmusa tests gala pieprasījumam un it sevišķi privātajam patēriņam.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds: „Latvijā veiktie budžeta samazinājumi nodrošina stabilu pamatu ilgtermiņa izaugsmei. Atveseļošanās pazīmes joprojām ir vājas, taču ļaunākais ekonomikas kritums šķiet pārvarēts. Iekšzemes pieprasījums un investīcijas joprojām veido galveno spiedienu uz ekonomiku, un cerības tiek vērstas uz eksporta nozari, kas pagājušā gadā atsāka uzplaukt. Tomēr gandrīz trešdaļa Latvijas eksporta nokļūst citās Baltijas valstīs, kas ierobežo īstermiņa atveseļošanās potenciālu, ko nodrošina eksporta pieprasījums. Tādēļ mēs uzskatām, ka nākamā gada laikā ekonomikā notiks uz eksportu balstīta izaugsme.”
„Patērētāju pārliecība ir sākusi piesardzīgi uzlaboties, taču sarežģījumi darba tirgū apgrūtina patēriņu. Bezdarbs turpinās pieaugt 2010. gadā, un pieejamos ienākumus samazinās valdības taupības pasākumi, valsts ieņēmumu samazinājumi un nodokļu palielinājumi. Parlaments ir apstiprinājis 2010. gada budžetu ar deficītu, kas ir mazāks par nepieciešamajiem 8,5% no IKP un kas, visticamāk, nodrošinās nākamos maksājumus no ES un SVF. Tādējādi valdība ir pierādījusi, ka ir gatava pieņemt nepopulārus lēmumus, lai nodrošinātu ārvalstu finansējumu.”
„2009. gada deficīts var būt krietni zem noteiktajiem 10% no IKP līmeņa, kas ekonomikā veicinās pārliecību. Turklāt Latvija ir apņēmusies samazināt savu deficītu pakāpeniski līdz 3% 2012. gadā, samazinot izmaksas un uzlabojot valsts sektora efektivitāti, tādējādi nodrošinot pamatu stabilai ekonomikas izaugsmei. Politiskā neskaidrība joprojām ir liela, un nevar izslēgt valdības sabrukumu pirms parlamenta vēlēšanām oktobrī. Tā kā vairs nepastāvēs būtiskas problēmas saistībā ar nākamajiem starptautisko aizdevumu maksājumiem, uzmanību sāks pievērst tam, vai ekonomika izdzīvos pati, kad 2011. gadā tiks saņemti pēdējie maksājumi.”
„Lai gan spekulācijas par devalvāciju atkal ir pieklusušas, tās noteikti atsāksies 2010. gadā, it sevišķi ja būs politiskā krīze vai nesekmīgi mēģinājumi saņemt turpmāku finansējumu. Tomēr centrālās bankas spēcīgās rezervju pozīcijas dēļ piespiedu devalvācija ir maz ticama, un mēs neprognozējam, ka centrālā banka izvēlēsies atteikties no piesaistes. Tādējādi, mūsuprāt, 2010. gadā turpināsies iekšējās korekcijas.”
Sīkāk ar Nordea apskatu „Economic Outlook” varat iepazīties šeit:
http://www.nordea.com/Corporate+Institutional/Markets/Economic+Research/Economic+Outlook/967762.html
