No pretenciozām būvēm draud pārvērsties spoku mājās
Jūgendstila dekoratīvās «kūkas» spoguļosies betona un stikla fasādēs – top viesnīcas, ēkas dzīvošanai un darījumiem; nozares eksperti brīdina par spoku namiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Gadu desmitiem ierastus tukšumus prestiža rajona namu rindās strauji aizpilda ar pretenciozām būvēm. Nevar nepamanīt sakarību starp šo rosību un termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu ārzemniekiem. Taču nekustamā īpašuma iegādes darījuma minimālās summas, par kādu var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, uzsišana līdz 250 tūkst. eiro (vairāk nekā 100 tūkst. eiro pieaugums Rīgā un tās reģionā, kā to kopš septembra paredz grozītais Imigrācijas likums), ekspertiem liek bažīties, ka ārvalstnieku interese par jaunajiem projektiem var izrādīties niecīgāka kā samilzušais piedāvājums.
«Klusajā centrā ir skaidri redzams: termiņuzturēšanās atļauju programma bija iedvesusi investoriem cerību, ka viņi var iegūt kādu gandarījumu par ieguldīto naudu,» sarunā ar DB atzīst Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs un SIA Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. «Tas, ka tagad tur varam novērot aktīvu būvniecību, gan ir divus, trīs gadus vecu lēmumu rezultāts. Diemžēl jaunā situācija rāda, ka šie dzīvokļi nevienam nebūs vajadzīgi,» optimistisks nav E. Šīns.
Turpmāk ārvalstu tūristu grupas savās fotoierīcēs bieži fiksēs topošo ēku Strēlnieku ielā 7, krustojumā ar Rīgas jūgendstila sirdi – Alberta ielu, kuru Rīgas Tūrisma attīstības biroja pagājušajā nedēļā publiskotajā pētījumā Rīgas viesi atzinuši par vienu no interesantākajiem un saistošākajiem objektiem, ko apmeklēt Latvijas galvaspilsētā.
Tikpat cieši jūgendstila mantojuma ieskauta būs Tāla rezidence Elizabetes ielā 39, ko tās attīstītāji nekautrīgi nodēvējuši par topošo 21. gadsimta arhitektūras pieminekli. Nostāk no jūgendstila epicentra, Dzirnavu un Jeruzalemes ielu krustojumā, Klusā centra vaibstus mainīs pat četras ēkas.
Analizējot, vai smalko apartamentu segments līdz ar būvniecības bumu Klusajā centrā nebūs kļuvis pārsātināts, Latio šefs E. Šīns, nopūšoties salīdzina: «Viļņā ik gadu pārdod vairāk nekā 4000 jaunu dzīvokļu, bet Rīgā, pat ar nerezidentu palīdzību, pēc manā rīcībā esošās informācijas, iepriekšējos gados izdevies pārdot vien 500–700 dzīvokļu.» Vaicāts, vai jaunie projekti nedraud kļūt par modernām spoku mājām, Latio šefs atbild ar pretjautājumu: «Vai labāk, lai ēkas stāv sapuvušas un tukšas, nevis atjaunotas un tukšas?»
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news/show/12744
