No krīzes izbēgt neizdosies
Romāns Golubevs, 08.09.2014
Kas ir pašreizējo pasaules problēmu sakne? Par to, kā arī par to, kā šie šķietami tālie un pārāk globālie notikumi atbalsojas un vēl atbalsosies Latvijas nekustamo īpašumu tirgū un kādiem izaicinājumiem mums jābūt gataviem, intervijā žurnālam m2 un portālam varianti.lv stāsta Vadims Markovs – viens no pieredzējušākajiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgus analītiķiem, kurš ir arī kompānijas NIRA Fonds īpašnieks.
Par naftas un gāzes tirgiem
m2: Šogad Latvijas nekustamo īpašumu tirgum ir iekritusi visai trauksmaina vasara. No vienas puses, jūlijā fiksēts visaugstākais rādītājs saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu ārzemniekiem, no otras puses, gaisā lidinās nenoteiktība. Vai krīze Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir iespējama?
Ir iespējama (pasmaida – m2). Es, protams, gribētu, lai tās nebūtu, tomēr ne viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem, un Latviju nevar aplūkot atsevišķi. Nekustamie īpašumi nedzīvo paši savu dzīvi. Tie ir cieši saistīti ar ekonomikas procesiem. Lai labāk izprastu, kas pie mums notiek, uz situāciju jāparaugās daudz plašāk. Ir jāanalizē pasaulē notiekošais un tas, kādās visu šo notikumu krustcelēs ir nonākusi Latvija. Pasaulē pašlaik viss ir, maigi sakot, sarežģīti. Un mans cēloņu redzējums atšķiras no tā, ko mums parasti ataino Latvijas plašsaziņas līdzekļi. Problēmas būtība ir tā, ka Amerikas Savienotās Valstis savas ekonomikas politikas pēdējo 20–30 gadu laikā tagad ir iedzīta stūrī – tām ir milzīgs valsts parāds. Kā to samazināt? Ļoti daudzu nozaru rūpnieciskā ražošana ir aizgājusi no šīs valsts, jo biznesa īpašnieki, dzenoties pēc lielākas peļņas, ir pārcēluši ražošanas jaudas uz turieni, kur piedāvāts lētāks darbaspēks un nodokļu atvieglojumi. Amerika ir izsmēlusi arī finanšu tirgus sniegtās attīstības iespējas: dolārs bija ierasta pasaules rezerves valūta, kas ļāva nekontrolēti emitēt naudu.
Šodien pēc pēdējās globālās krīzes, kas sākās ASV, visi saprot, cik nestabila ir vienas rezerves valūtas sistēma. Pasaules centrālās bankas tai nav, un nav arī emisijas kontroles. Tādējādi visu ekonomiku labklājība ir atkarīga no tā, kā jūtas viena vienīga valūta – ASV dolārs. Par to kurn daudzas valstis: amerikāņiem aizvien grūtāk kļūst iedarbināt naudas drukāšanas mašīnu. Un kā tādā gadījumā ASV lai risina neprātīgā valsts parāda problēmu, ja ietekme uz pasaules finanšu tirgu sevi sāk izsmelt? Iespējas paaugstināt procentu likmi nav, arī inflāciju nav iespējams izkliedēt. Ko darīt? Izeju atrada enerģētikas tirgos, un ASV tad nu ķērās pie savas ietekmes palielināšanas.
Notiek vērienīgs mēģinājums pārdalīt enerģētikas tirgu. Amerika cenšas kļūt ne tikai par slānekļa gāzes, bet arī naftas eksportētāju numur viens pasaulē. Gan Meksikas līcī, gan Kanādā tiek strauji palielināta naftas ieguve. Tikai pēdējos gados vien ASV daļa starptautiskajā naftas ieguves tirgū palielinājusies par 3%. Pats par sevi šis skaitlis ir mazs, bet patiesībā tas ir gigantisks lēciens uz priekšu un milzu nauda. Norisinās komplicēta spēle, kuras mērķis ir palielināt ASV īpatsvaru naftas ieguvē.
Kas īsti notiek pasaulē pēdējos gados? Runa ir ne tikai par Krieviju. Tā ir tikai viens lauciņš globālās spēles laukumā. Tādas lielas naftas ieguves valstis kā Irāka un Irāna faktiski ir nošķirtas no ārējiem tirgiem, Sīrija, caur kuru bija plānots būvēt gāzesvadu no Tuvajiem Austrumiem, ir slēgta, Lībija – sagrauta, Venecuēla – neiedomājami sarežģītā situācijā. Tas ir, daudzu naftas ieguves valstu eksporta iespējas ir ierobežotas. Kāpēc tas tās notiek? Tāpēc, ka ASV nav ieinteresētas būtiski pazemināt cenas, bet citu valstu tirgus daļas samazināšanā – ir ieinteresēta. Tirgojot par augstu cenu, ASV samazina savu valsts parādu. Tādēļ arī visi šie vadāmie punkt-veida konflikti pasaulē notiek precīzi noteiktās vietās. Šajā loģikā iekļaujas arī notikumi Ukrainā, caur kuru uz Eiropu ved gāzes un naftas piegādes artērijas – Krievijas gāze un nafta.
Krievija ir otrā lielākā naftas ieguves valsts pasaulē, turklāt tā nodrošina trešo daļu Eiropas Savienības gāzes patēriņa. Un Krievija vēl uzdrošinājās apdraudēt finanšu valūtas tirgu, mēģinot izveidot ekonomiskas savienības, kas iziet no dolāra telpas. Tas viss tad arī saasināja Ukrainas notikumus, kuru dēļ prokremliskais Viktors Janukovičs tika nomainīts pret ASV lojāli noskaņotiem politiķiem. Notiek Krievijas nošķiršana no Ukrainas naftas un gāzes tranzīta sadales sistēmām. Principā Savienotajām Valstīm nebija citas izvēles: tām ir vajadzīgs Eiropas gāzes patērētājs, kas līdz šim izmantoja krietni lētākos Krievijas dabas resursus. Un visa šī sarežģītā un lielā spēle tagad atbalsojas tādās mazās valstīs kā mūsu Latvija.
Ukrainā izveidojušās situācijas dēļ Krievija ir nošķirta no gāzes eksporta iespējām. Ko tā varēja uzsākt šādā situācijā? Kā atbildēt ekonomiski, jo tās ekonomika nav salīdzināma ar Eiropas Savienības un ASV ekonomiku. Tā nevarēja ieviest sank-cijas attiecībā uz kādu tehnoloģiju eksportu, jo ir atkarīga no tām. Tādēļ trieciens tika vērsts uz pārtikas produktu tirgu. Tas bija ar nolūku veikts solis. Pirmkārt, 1998.gada krīze, kad sabruka rubļa kurss, parādīja, ka pāris gadu laikā daudzās pārtikas produktu tirgus pozīcijās ļoti strauji ir notikusi importa aizstāšana. Daudz ko no tā, kas tika ievests no ārzemēm, sāka ražot paši. Otrkārt, realitātē Krievija ar savām pārtikas produktu
sankcijām deva triecienu nevis Eiropas Savienības spēcīgākajām valstīm, bet gan Polijai, Somijai un Baltijas valstīm – tām valstīm, kas nevar ātri pārorientēt savu eksporta potenciālu uz citām valstīm. Nespējot atrast jaunus noieta tirgus, šīs valstis, protams, prasīs naudu no Briseles. Tātad tiks radīts spiediens uz Eiropas Savienības centrālajām vadības institūcijām, un Eiropas Savienībai vajadzēs izšķirties jautājumā par nopietniem finanšu izdevumiem.
Es saprotu, ka tas, ko jums stāstu, var šķist pārāk globāls un nesaistīts ar Latvijas nekustamo īpašumu tirgu, tomēr visi šie notikumi to noteikti ietekmēs, jo tie nevar neietekmēt gan mūsu ekonomiku, gan tos ārzemniekus, kurus kā potenciālos nekustamo īpašumu pircējus varētu ieinteresēt mūsu nekustamie īpašumi.
Vēlēšanas – viss ir mūsu
m2: Kad Krievija ieviesa sankcijas attiecībā uz pārtikas produktiem, Latvijas valdošie politiķi pauda, teiksim tā, samierniecisku attieksmi: kā saka, velns nav tik melns, kā to mālē. Kad sāc runāt ar pārtikas nozares vai loģistikas kompāniju pārstāvjiem, viņi runā par nopietniem jau esošiem vai gaidāmiem zaudējumiem.
– Latvijas politiķiem tepat deguna galā ir vēlēšanas. Esmu pārliecināts, ka, ja Krievija neatcels savas sankcijas, mēs nespēsim kompensēt darba tirgus zaudējumus, un būs gaidāms kārtējais bezdarba lēciens. Ar mūsu resursiem nav iespējams pilnībā kompensēt zaudējumus mazajam un vidējam biznesam, kas apkalpo gan tranzīta, gan pārtikas nozari. Tādēļ no lielāka vai mazāka mēroga krīzes Latvijai neizdosies izvairīties.
Diemžēl mūsu valstī labākais līdzeklis varas iegūšanai vēlēšanu gaitā ir tikšana galā ar konkurentiem, pat ja aiz viņiem ir ekonomiski izdevīgi projekti. Piemēram, iekšējais karš pret tranzīta biznesu. Kāpēc tas notiek? Rīgas un Ventspils tranzīta nozares attīstībai normāli apstākļi netiek veidoti tikai tāpēc, ka tas valdošajām partijām ļauj uzvarēt vēlēšanās. Tās dara visu iespējamo, lai neļautu gūt bonusus partijām, aiz kurām pastāv reāls bizness. Valsts politiskās attīstības loģika un atkarība no ASV un Eiropas Savienības ārējām interesēm ir sasniegusi tādu pakāpi, ka Latvijas valdošajām aprindām nākamajās vēlēšanās nebūs nekādas politiskās atbildības, lai arī viņu politika ir vērsta uz nelabvēlīgu apstākļu radīšanu valstij stratēģiski svarīgām nozarēm.
Žēl, bet mūsu vēlētāju kvalifikācija un iespēja manipulēt ar vēlētājiem, bezgalīgi atgādinot nacionālus jautājumus, aizved prom no stratēģisku un ekonomikas tēmu apspriešanas. Mūsu politikā nav pragmātiskuma, jo 25 gadus ilgo spekulāciju un koķetēšanas ar elektorātu pamatā ir viens un tas pats arguments. Šis gads nebūs izņēmums.
m2: Vēl viens interesants novērojums. Pasaules nekustamo īpašumu tirgus sabrukums sākās 2007.gadā, un šis process ātri vien atviļņoja arī līdz mums. Kad tas kļuva jūtams, Latvijas valdība un parlaments pieņēma pretinflācijas plānu, kas visu situāciju padarīja vēl ļaunāku un izraisīja dramatisku cenu kritumu. Kas ir acīm redzams 2014.gadā? Ārpolitiku argumentu ietekmēti, pircēji no Krievijas ir sākuši mazāk interesēties par ārzemju (ne tikai Latvijas) nekustamajiem īpašumiem. Gandrīz visās valstīs tiek fiksēta pircēju no Krievijas nopirkto dzīvokļu un māju skaita samazināšanās. bet mūsu varas institūcijas šādā situācijā vēl atkal paātrina šīs plūsmas samazināšanu – paaugstina termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanai nepieciešamo minimālo slieksni līdz 250 000 eiro. Vai tā ir ekonomiskā loģika? Latvija to dara aiz savas muļķības?
– Nē. Mūsu politiķi un, piemēram, tas pats ekspremjers Valdis Dombrovskis ir gudri. Tomēr viņi ir politiskajā sistēmā, kur, atkārtošu vēlreiz, lai uzvarētu vēlēšanās, ir jāapelē pie nacionālajām jūtām. Tas ir daudz vienkāršāk un ļauj lētāk mobilizēt elektorātu. Tad nav jāizstrādā ekonomikas stratēģijas. Ja politiķi sāktu izstrādāt valsts ekonomikas attīstības stratēģijas, kļūtu skaidrs, ka daudzas nozares nedrīkst iznīcināt. Tad daudzi sāktu saprast, ka zāģējam zaru, uz kura sēžam. Šāds solis, manuprāt, ir arī mēģinājumus “piegriezt” vai pavisam slēgt TUA programmu, kas, pirmkārt, asociējas ar vēl vienu vēlēšanu dalībnieku – Aināru Šleseru. TUA programma ir sekmīga no ekonomikas viedokļa. Vairāk nekā miljards eiro investīciju četru gadu laikā! Un šī nauda nav kredīti, kas vēlāk jāatdod, tā reāli atbalstīja banku sektoru un ļāva izveidot jaunas darbavietas. Latvijas ekonomikai tās bija tikai ieguvums. Tomēr tuvojas vēlēšanas, un ir pienācis laiks atkal izspēlēt veco kārti: “Krievi nāk!” It kā 10 000 Krievijas pilsoņu – bagātu un izglītotu, kas turklāt ar cieņu izturas pret Latviju, varētu atvest Latvijai kādu ļaunumu. ASV būtu tikai priecīgas, ja daļa Krievijas uzņēmēju, kas interesējas par Latviju, kaut kādu iemeslu dēļ izvēlētos savām investīcijām ASV.
Bet pie mums šī brīža uzvaras dēļ politiķi ziedo savas valsts stratēģiskas intereses. Nav noformējies pragmātisms, kas varētu būt vērsts uz nacionālo interešu aizstāvēšanu plašā mērogā. Pastāvīgi notiek viens un tas pats. Kāpēc? Tāpēc, ka pie varas esošie jūtas pietiekami labi uz satelītu kompāniju un iesaistīto struktūru rēķina. Viņi strādā ar kredītiem un ieņēmumiem no Eiropas fondiem, piedaloties šo līdzekļu apgūšanā. Koalīcijai vienmēr ir nauda tūlītēju vajadzību apmaksāšanai, savukārt tas, ka tiek pieņemti nepareizi stratēģiski lēmumi, nevienu neuztrauc. Tas pats notiek ar Latvijas TUA programmu, kuras noteikumi ir padarīti stingrāki – absolūti loģisks no iekšpolitiskās situācijas viedokļa lēmums. Nav nekādas atbildības, un nav arī valsts ekonomikas attīstības stratēģijas izpratnes, un to pat necenšas skaidrot tautas masām. Toties Šveicē katrs skolēns zina, kādas nozares dod pienesumu viņu valstij. Pie mums viss ir nedaudz citādāk.
Tikai par supercenu
m2: Ko jūs gaidāt no likuma spēku ieguvušajām TUA piešķiršanas minimālā sliekšņa izmaiņām, iegādājoties nekustamo īpašumu?
– Ir skaidrs, ka 250 000 eiro ir nopietnāka summa. Jo vairāk tāpēc, ka daudzi pircēji no Krievijas ņēma divus īpašumus – vienu sev un otru bērniem, lai viņi, sasniedzot pilngadību, neizkristu no TUA piešķiršanas noteikumu darbības ietvariem. Agrāk viņi šo problēmu varēja atrisināt par 300 000 eiro, bet tagad jādomā par pusmiljonu. Tas ir būtiski. Protams, grūti prognozēt nākotni, ja ir tāds daudzums mainīgo lielumu, kurus mums nav iespējams ietekmēt. Tas, ka pret Krieviju vērstās sankcijas negatīvi ietekmēs Latvijas nekustamo īpašumu tirgu, ir skaidrs. Kopējā darījumu aktivitāte Krievijā pašlaik ir pieklususi: cilvēki nav droši par rītdienu. Kaut arī naftas cenas ir augstas, viņi neveic reinvestīcijas biznesā – neattīstās, bet tikai palielina uzkrājumus. Turklāt Krievijas korporatīvais sektors ir stipri kreditēts. Tas viss mūsu austrumu kaimiņam rada ekonomikas attīstības problēmas, un ārzemju nekustamā īpašuma pirkšana lielai daļai cilvēku pārstāj būt aktuāla. Cilvēki sāks nogaidīt un vērot, kā attīstīstās notikumi. Ja es būtu Krievijas iedzīvotājs, kas domā par investīcijām ārzemēs, tad šoruden piesargātos un neinvestētu. Izņēmums būtu tad, ja saņemtu superizdevīgu cenas piedāvājumu. Latvijā ar to pagaidām ir grūtības.
Turklāt Krievija ievieš kapitāla eksporta ierobežošanas pasākumus. Notiek otrās pilsonības un uzturēšanās atļauju deklarēšanas kampaņa. Tas viss samazina investīciju vilni. Tomēr tas nenozīmē, ka mūsu valsts vairs neinteresētu krievus. Viņiem pie mums ir komfortabli, ir patīkams klimats un attīstīta infrastruktūra. Tomēr, ņemot vērā iepriekšminētos iemeslus, kā arī visai augstās cenas uz ārzemniekiem orientētajos segmentos, pircēju nebūs tik daudz, kā tas varētu būt. Daži, izprotot iespējamās ekonomikas problēmas, cerēs, ka parādīsies Latvijas projektu attīstītāji, kas neizturēs spiedienu un sāks pazemināt cenas. Lielākā daļa Jūrmalas pirmās piekrastes līnijas projektu tiek finansēti uz Krievijas kapitāla rēķina, netiek kreditēti. Šajā segmentā viņiem vajadzīgais cenu līmenis var noturēties ilgi. Tajā pašā laikā kūrortā ir jānotiek nopietnai cenu diferenciācijai. Tas, kas Jūrmalā ir dzelzceļa otrajā pusē, nevar maksāt 3000 eiro/m², šādam īpašumam laba cena ir 1500–1800 eiro/m².
Eiropai tas ir izdevīgi
m2: Kam lai gatavojas, kā mēs to saucam, vietējo pircēju tirgus?
– Neticu, ka krīze varētu ātri noplakt. Amerikāņi, ņemot vērā, ka citas izejas viņiem nav, ir kļuvuši pietiekami agresīvi. Eiropas Savienība mēģina izlaipot starp krieviem un amerikāņiem. Tomēr diez vai no tā iznāks kaut kas labs. No lēmumu pieņemšanas viedokļa, Eiropas Savienība ir amorfa organizācija. Kā parādīja iepriekšējā krīze, mazo valstu intereses kritiskās situācijās vērā netiek ņemtas. Nekādas atbalsta programmas ne finanšu, ne rūpniecības sektorā, kā tas bija Francijā, Vācijā vai Zviedrijā, mēs tā arī nesagaidījām. Bija tikai politiskās stabilitātes atbalsta kredīti. Tās pašas zviedru bankas pilnīgi atšķirīgi uzvedās pie mums un savās mājās. Pie mums tās kreditēšanu pārtrauca, bet Zviedrijā izsniedza kredītus lielajiem projektu attīstītājiem, lai viņi varētu no bankrotējušiem uzņēmumiem uzpirkt gruntsgabalus ar gataviem projektiem. Tas tika darīts, lai apbūvētāji varētu ātrāk sākt būvēt, tiklīdz tirgus sāks atjaunoties. Rietumeiropas vadošās valstis sniedza atbalstu infrastruktūras projektiem, nevis nacionālajām bibliotēkām. Tās finansēja tos projektus, kuri nesīs dividendes ilgtermiņa perspektīvā. Pie mums nekā tāda nebija. Ja krīze turpinās attīstīties, ir jāsaprot, ka pie mums bumba ir ielikta finanšu sektorā, jo galveno vietu Latvijā ieņem bankas, kas ir nevis eiro, bet gan kronas zonā. Ja to skars krīze, tās mierīgi devalvēs savu kronu, bet Latvija atkal paliks bez kredītiem. Lūk, tāda situācija. Gribētos cerēt, ka būs labi, bet jāgatavojas sliktākajam. Varbūt bargas krīzes nebūs, tomēr bez negaisa mākoņiem neiztiks. Ja atkal iekustēsies kaut vai neliels iedzīvotāju aizceļošanas vilnis, tas aiz sevis atstās lielu tukšumu.
m2: Būsim godīgi, pašai Vecajai Eiropai tas ir izdevīgi. Pie viņiem aizbrauc aktīvi cilvēki, kas, pēc viņu merauklas, ir gatavi strādāt par mazu naudu.
– Pie viņiem brauc kvalificēts, mentalitātes ziņā tuvs darba-spēks. Tie nav migranti no Āfrikas vai Āzijas, kas dzīvo no pabalstiem un pieder pie pavisam citas kultūras. Francijai, Vācijai un Zviedrijai jātērē milzīga nauda, lai ar sociālo pabalstu palīdzību uzturētu viņiem noteiktu dzīves līmeni. Tas jādara kaut vai tādēļ, lai viņi nepievērstos kriminālajai pasaulei. Bet mēs esam pozitīva migrācija, un daudzām Eiropas valstīm tas ir izdevīgi. Vislabāk būtu, ja nekustamo īpašumu cenas saglabātos pašreizējā līmenī. Gribētu kļūdīties, sakot, ka tas ir ļoti un ļoti optimistisks redzējums.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2603
