NĪN ieraksts: Liela brēka, bet kas tā par vilnu?
Posted on 22. marts 2017 by Iveta Buiķe
Jau labu laiku dažādos medijos un soctīklos aktīvi darbojas Liāna Hiršsone un Estris Hiršsons, cīnoties par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim, citreiz vienīgajam īpašumam. Hiršsoni pirms gada ir nodevuši iesniegumu Saeimā par šo pašu jautājumu, arī inciatīvu par NĪN atcelšanu portālā ManaBalss.lv ir startējusi Hiršsona kundze.
Aizvakar ievēroju savā profilā Facebook aicinājumu no Liānas Hiršsones uz t.s. “Tautas sapulci” un ierosinājumu iztulkot un nosūtīt BBC un citiem medijiem ziņu, ka Latvijas valsts konfiscējot vienīgo NĪN (?), pieņemu gan, ka domāts mājoklis, ne NĪN. Materiāli, kurus lasīju par iniciatīvu, arī aicinājums, izklausījās pietiekoši dramatiski, tāpēc nolēmu tuvāk pievērsties šai lietai. Īpaši tādēļ, ka uzskatu par nepieciešamu veikt izmaiņas sakarā ar NĪN un esmu pārliecināta, ka bez aktīvas sabiedrības līdzdalības šīs izmaiņas būs grūti panākt.
Respektīvi – uzskatu pilsoniskas sabiedrības aktivitātes par ļoti atbalstāmām. Ar nosacījumu, protams, ka šādu aktivitāšu mērķis sakrīt ar personīgo pārliecību vai vismaz ir tuvs tai.
Tamdēļ nolēmu tuvāk izpētīt šo “Tautas kustību” un “Tautas sapulci”. Izlasīju daudzus materiālus, kuros vairāk vai mazāk dramatiski aprakstīts skolotājas Liānas Hiršsones liktenis, izpētīju viņas pašas publicētos materiālus un dokumentus. Jo vairāk iedziļinājos materiālos, jo vairāk jautājumu man radās.
Vispirms jau par Tautas sapulci 27.03.17 pl. 18 pie Saeimas ēkas. Kāpēc tik vēlu vakarā, kad tur neviena nav?
Nespēju atcerēties kādu citu protesta akciju vakarā kā vien bēdīgi slaveno 13. janvāri, kurš beidzās ar grautiņiem. Iedziļinoties Hiršsona kundzes sniegtajā informācijā, nevar nepamanīt, ka pie straujās NĪN palielināšanās viņas īpašumam, cita starpā, liela vaina ir Rīgas Domei. Kāpēc iniciatīva vēlas protestēt tikai
pie Saeimas, bet pie Rīgas Domes nē? Šos jautājumus uzdevu viņas grupā Facebook, bet nekādu atbildi nesaņēmu.
Mani jautājumi tika vienkārši izdzēsti. Līdzīgi esot izgājis arī citiem cilvēkiem, kuri grupā ieraksta komentārus vai jautājumus, kuri nesaskan ar grupas nostādnēm. Par to pašu protestēšanu pie Rīgas Domes attieksme bija noraidoša. Interesanti kāpēc?
Tālāk par iniciatīvu pašu. Tā kā par piemēru daudzajās publikācijās ir ņemtas tieši Hiršsonu ģimenes grūtības, tad mēģināju izprast, kas tieši ir noticis, kāpēc šai ģimenei ir radušās tik lielas grūtības. Šeit man parādījās vēl vairāk jautājumu, kurus uzdošu šajā materiālā. Lai katrs pats spriež un vērtē situāciju pats.
Rakstā portālā protesti.lv teikts: “Skolotājai Liānai Hiršsonei par nelielu ģimenes māju Mazajā Piena ielā NĪN aprēķināts 1800 eiro gadā, bet nākamgad nodoklis pieaugs vēl, un tas būs 75 reizes lielāks nekā pirms 12 gadiem.”.
Sakarā ar šo vienu teikumu vien man parādījās vairāki jautājumi:
Saskaņā ar L. Hiršsones pašas sniegto informāciju L. Hiršsones NĪN 2016. gadā un L. Hiršsones NĪN 2017. gadā nelielā ģimenes mājiņa ir 165 kvm liela un NĪN mājai nav mainījies – abos minētajos gados tas sastāda 137,80 eiro gadā. Kāpēc rakstā tiek runāts, ka mājas nodoklis ir 1800 eiro?
Pieaudzis ir nodoklis par zemi. Pie tam – runa ir nevis par vienu nekustamo īpašumu – zemi, bet gan par diviem atsevišķiem zemes gabaliem – Piena ielā 5 un Piena ielā 3.
Par diviem īpašumiem atlaide nepienākas, tādu īpašnieks saņem par vienu īpašumu. Tāpēc arī NĪN par zemi ir tik liels (skat. linkos pie 1. punkta). Kāpēc tas netiek paskaidrots?
Interesanti, ka daudz kur, kur parādās aizkustinoši stāsti par šī īpašuma traģisko stāvokli, kurš tūlīt, tūlīt tikšot vai konfiscēts NĪN dēļ, vienmēr figurē tikai skolotāja viena pati. Bet kā redzams 1. punktā ievietotajos linkos, tad mājā ir deklarēti 4 cilvēki. Pieļauju, ka viens no tiem ir arī zolīdais Hiršsona kungs, kuru redzējām raidījumā “Tiešā runa”. Par viņa profesiju gan nekur nekas netiek teikts. Vai tiešām Hiršsones kundzei vienai pašai no savas skolotājas aldziņas jāmaksā nodoklis par šo privātmāju? Jeb ir kāds cits iemesls, kādēļ visur figurē tikai skolotāja, kad runa ir par “nepanesami smago” NĪN nastu mājai?
Rakstā minētā māja ir uzcelta 2007. gadā (ja pareizi sapratu Hiršsonu publiski pausto informāciju), tātad pirms 10 gadiem. Kāpēc rakstam ir kliedzošs virsraksts, ka 12 gadu laikā nodoklis par māju pieaudzis 75 reizes, ja pirms 12 gadiem šī māja vispār nebija uzcelta?
Tālāk materiālā citēta pati L. Hiršsone: “NĪN par nekustamo īpašumu Rīgā, kas sastāv no 1500 m2 zemes un 150 m2 ēkas..”. Kāpēc Hiršsones kundze runā par vienu nekustamo īpašumu, kurš sastāvot no 1500 kvm zemes, ja aprēķins ir par īpašumu Piena ielā 5 ar 810 kvm zemes un Piena ielā 3 ar 731 kvm zemes. Varbūt Hiršsona kundze runā par vēl kādu trešo zemes īpašumu?
Īpatnējs man šķita arī portāls, kurā šī informācija publicēta – protesti.lv – īpaši tāpēc, ka rakstā norādīts, ka tas pārpublicēts no labi zināmā melu protāla nozagts.com. Manuprāt, arī šis aspekts uzticību nerada. Bet lai katrs spriež pats.
Šajā pašā portālā protesti.lv atradu vēl vienu rakstu par L. Hiršsones īpašumu ar pavisam satraucošu virsrakstu “Īpašums ar konfiskāciju”. Tajā L. Hiršsone citēta:“valdības nepārtrauktās manipulācijas ar “svētā” privātīpašuma nodokļiem, liecina tikai par to, ka Latvijā svēts ir tikai valdības budžets (varas sile) un nekas vairāk” – kāpēc Hiršsona kundze runā par valdības budžetu, ja NĪN 100 % nonāk pašvaldības kasē? Vai tāpēc, ka citādāk nekā nevar kārtējo reizi nogānīt valsts vadību, bet būtu jānorāda uz Rīgas Domi kā īsto vaininieku?
Vēl interesantāks man šķita Hiršsones kundzes citāts: “Ja jums pieder privāta māja un zeme zem tās, tad kādu simbolisku nodokli būtu jāmaksā” – tam es piekrītu, NĪN ir jāmaksā, bet tam ir jābūt sociāli taisnīgam, NĪN nosacījumi ir jāpārstrādā. Bet kāpēc Hiršsona kundze vada iniciatīvu par NĪN atcelšanu, ja pati atzīst, ka kaut kādam NĪN tomēr vajadzētu būt? Manuprāt, daudz svarīgāk būtu bijis cīnīties nevis par nedaudziem privātmāju īpašniekiem vien, bet par taisnīgu un saprātīgu NĪN kopumā valstī. Tā, lai tiktu aptvertas gan īpašnieku, gan īrnieku vajadzības.
Piebildīšu, ka šīs publikācijas avots savukārt ir cits melu portāls – sputniknewslv.com. Protams, ir iespējams, a t.s. “melu portāli” paši uz savu roku sarakstījuši šos rakstus, bez Hiršsona kundzes līdzdalības. Viņas stāsts, kā viņa to pasniedz plašai publikai, ir ļoti noderīgs pamats stāstiem par Latviju kā neizdevušos valsti, kura to vien grib, kā novilkt pēdējo ādu saviem iedzīvotājiem. Jā, Latvijā ir vēl daudz problēmu, bet ir arī izdarītas lietas, valsts neatkarības 26 gados ir daudz sasniegts. “Melu portālu” galvenais uzdevums ir nomelnot
Latviju un tādam mērķim ļoti labi noder Hiršsones kundzes stāsts. Tas, ka tajā ir ļoti daudz neskaidrību, vienkāršam šo portālu lasītājam nav pamanāms, viņš tikai kārtējo reizi nošausminās par to, cik briesmīga ir
Latvija, valdība un vispār – demokrātija nekam nav derīga. “Melu portāla” mērķis ir sasniegts. Kā īsti ir bijis, par to man informācijas nav. Katrā ziņā avots sputniknewslv.com piedod notiekošajam vēl papildus dimensiju un lieta paliek aizvien interesantāka…
Tomēr šie nav vienīgie jautājumi, kurus vēlētos uzdot Hiršsonu ģimenei. Mani interesētu, piemēram:
Kāpēc Hiršsona kungs “Tiešajā runā” apgalvoja, ka nekur Eiropā neesot NĪN uz vienīgo īpašumu, ja tas neatbilst patiesībai un viņš kā izglītots cilvēks to noteikti pats zin?
Kāpēc tabulā Salīdzinājums NĪN dažādās ES valstīs, uz kuru tik bieži atsaucas Hiršsona kundze, ir tik daudz kļūdu? Neiztirzāšu visu tabulu, piemēram minēšu Lietuvu – jā, tajā par vienīgo mājokli nav NĪN (Hiršsonu gadījumā
NĪN par mājokli ir 137,80 eiro gadā), bet nodoklis uz zemi ir, līdz pat 4 % (Latvijā maksimāli 3 %). Respektīvi Lietuvā Hiršsonu ģimene maksātu visdrīzāk tādu pašu summu par saviem diviem zemes gabaliem. Iespējams, ka sastādot tabulu šīs kļūdas nebija zināmas. Bet tagad, kad uz to jau ir vairākas reizes norādīts, kāpēc šīs kļūdas netiek labotas?
Hiršsona kungs kā vienu no iemesliem, kāpēc viņiem būtu jāsamazina NĪN, min to, ka ģimenei jāmaksā kredīts bankai par mājas būvniecību. Ja cilvēki ir izlēmuši celt māju uz diviem zemes gabaliem (saprotot, ka tad nebūs atlaide par vienīgo īpašumu) rajonā ar augstu kadastra vērtību – tās ir viņu tiesības un brīva izvēle – bet vai tāpēc šis gadījums ir jāpārvērš par sociālu katastrofu? Piedodiet, bet jebkurā ES valstī cilvēki ceļot māju, aprēķina, vai spēs to uzturēt. Rīgā, Centra rajonā savrupmājas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ja kāds vēlas sev šādu ekskluzīvu īpašumu – OK, bet, lūdzu, nelieciet pārējai sabiedrībai to uzturēt!
Ja pareizi esmu sapratusi Hiršsonu publiski sniegto informāciju, tad savā laikā Piena ielā viņi ir denacionalizējuši ģimenes īpašumu – daudzdzīvokļu namu. Okupācijas laikā nams ir pārvērsts par graustu. Ģimene nolēma to nojaukt un būvēt vietā jaunu ēku. Kā saprotu, atgūtā ēka ir bijusi apmēram tāda kā trīsstāvu māja attēla labajā pusē. Tai pretīm atrodas jaunuzceltā Hiršsonu privātmāja.
Šajā sakarībā būtu interesanti saņemt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
– Vai pārrrunās ar banku par kredīta piešķiršanu netika no bankas puses minēts apsvērums, ka ekonomiski vispiemērotākais modelis jaunbūvei būtu daudzdzīvokļu ēka, līdzīga nojaucamajai?
– Vai banka, kalkulējot būves riskus un cenu attīstību, nenorādīja uz pieņemtajiem un plānotajiem lēmumiem NĪN sakarā, tajā skaitā uz nopietnu NĪN pieauguma risku? Laikā ap 2007. gadu tas viss jau bija zināms.
– Vai, pieņemot lēmumu par privātmājas būvniecību daudzdzīvokļu mājas vietā, netika apsvērta iespēja vienu no zemes gabaliem pārdot, kas samazinātu kredīta apjomu, līdz ar to procentos maksājamo summu un atslogotu ģimenes
budžetu? Arī NĪN īpašumam tādā gadījumā būtu stipri mazāks.
Ja patiešām neviens bankā, kalkulējot mājas finansējumu, par šiem jautājumiem ar Hiršsonu ģimeni nerunāja, tad varbūt pareizāk būtu protesta akciju rīkot vispirms pie attiecīgās bankas? Ja tomēr šie fakti tika apspriesti, tas izraisa jaunus jautājumus šīs privātmājas īpašniekiem…
Noslēgumā piebildīšu, ka sarunu par NĪN noteikti turpināšu. Tur ir vēl ļoti daudz neatrisinātu, bet ārkārtīgi svarīgu jautājumu – kā samērīga mājokļa cenas nodrošināšana gan īpašniekiem, gan īrniekiem, pamatiedzīvotāju
izspiešana no saviem dzimtas mājokļiem, NĪN kā “mērķa” nodokļa nepieciešamība (tas nedrīkst ieplūst kopējā pašvaldības budžetā, bet to jāizdala atsevīšāķā pozīcijā, kas nodrošinātu caurspīdīgumu tā tērēšanā) un citi jautājumi. Tajā skaitā arī par nepieciešamību sabiedrībai organizēties savu tiesību aizstāvēšanā. Šajā rakstā minēto personu aktivitātes pagaidām rada pārāk daudz jautājumu, lai varētu tās viennozīmīgi atbalstīt.
Visnepatīkamākais šajā konkrētajā situācijā ir tas, ka minētās dīvainības met ēnu uz sabiedrisko aktivitāti kā tādu. Tagad, kad tiešām ir nepieciešams panākt sabiedrības spiedienu NĪN sakārtošanā, iznāk, ka šāda ideja jau tiek diskreditēta, pirms vispār vērtīgs darbs visas sabiedrības labā ir uzsākts.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://ivetabuike.wordpress.com/2017/03/22/5-nin-ieraksts-liela-breka-bet-kas-ta-par-vilnu
