«Newsec»: Nekustamo īpašumu investīciju tirgū Baltijā līdere ir Igaunija, Latvijā aktivitāte ir zemāka
LETA
Baltijas valstu komerciālo nekustamo īpašumu investīciju tirgū pamazām pieaug darījumu apjomi. Kaut arī krīzes laikā investīciju tirgus un kapitalizācijas likmes bija līdzīgas visās trijās Baltijas valstīs, tagad Igaunija izvirzījusies līderes lomā, bet Latvijai joprojām augsto komercrisku dēļ likmes ir visaugstākās un investīciju darījumu aktivitāte ir zemāka, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma «Newsec» izpilddirektore Olga Kozina.
2011.gada pirmajā pusgadā investīciju darījumu apjoms Baltijas valstīs jau sasniedzis 135 miljonus eiro (94,5 miljonus latu), un līdz gada beigām pēc procesā esošajiem darījumiem var prognozēt, ka tas sasniegs ap 250 miljoniem eiro (175 miljoniem latu), kas ir jau nopietns izrāviens, salīdzinot ar 2010.gadu, sacīja Kozina.
«Taču salīdzinot, piemēram, Zviedrijā jau tagad investīciju un darījumu apjomi ir ievērojami lielāki. Stokholmā vien darījumu apjoms 2010.gadā sasniedzis 11 miljardus eiro (7,7 miljardus latu),» skaidroja Kozina.
Viņa sacīja, ka potenciālie investori Latvijā ir aktīvākie tirgus spēlētāji no Baltijas un Ziemeļvalstīm, turklāt liela daļa ir tie, kas jau reiz šeit ir ieguldījuši. Taču atsevišķo darījumu apjoms joprojām ir neliels, kas saistīts ar ierobežotajiem finanšu resursiem.
«Ņemot vērā kopumā pieaugušo aktivitāti nomas tirgū un ārvalstu investoru intereses atgriešanos, kapitalizācijas likmes augstas klases īpašumiem jau sākušas lejupslīdošu tendenci un patlaban atrodas aptuveni 8%-8,5% līmenī. Taču tās joprojām ir aptuveni 250 līdz 270 procentpunktus augstākas nekā vidējās likmes Eiropas Savienībā kopumā. Jāņem vērā, ka Baltijas valstis ierobežotā tirgus izmēra, līdz ar to arī ierobežotas likviditātes dēļ vienmēr būs tikai maza niša kopējā pasaules investīciju tirgū,» skaidroja Kozina.
Kaut arī krīzes laikā investīciju tirgus un kapitalizācijas likmes bija līdzīgas visās trijās Baltijas valstīs, tagad Igaunija izvirzījusies līderes lomā. Tas galvenokārt ir stabilākas ekonomiskās situācijas, kā arī pievienošanās eirozonai dēļ - kapitalizācijas likmes ir par aptuveni 25 līdz 50 procentpunktiem zemākas. Latvijai joprojām augsto komercrisku dēļ likmes ir visaugstākās un investīciju darījumu aktivitāte ir zemāka.
Arī lielākie darījumi pēdējo divu gadu laikā notikuši tieši Igaunijā, kā arī Viļņā. «Tallinā tie ir vairāki, piemēram, tirdzniecības centrs «Kristiine» (105 miljoni eiro jeb 73,5 miljoni latu), biroju ēkas «Metro Plaza» un «Lincona Office Complex», kā arī industriāla ēka «Ericsson» vajadzībām (11 miljoni eiro jeb 7,7 miljoni latu). Viļņā - biroju ēka bankai «Danske Bank». Latvijā diemžēl šāda mēroga darījumi 2010./2011.gadā nav notikuši,» sacīja Kozina.
Viņa skaidroja, ka galvenie īpašumu pircēji bijuši «Citycon», «Lords LB Baltic Fund», «BPT AM», «Nordic and Baltic Property Group». Lielākā daļa no tiem ir tieši skandināvu izcelsmes kompānijas, kas arī vēsturiski ir vienas no visvairāk pārstāvētajām Baltijas tirgos, piebilda Kozina.
«Latvijā diemžēl iepriekš dominējuši vairāk spekulatīvi pārdošanas darījumu veidi, nevis uz investīcijām tieši orientēti. Visi vēl atceras ziedu laikus, kad nekustamā īpašuma komerctirgū tika veikti tādi lieli darījumi kā tirdzniecības centra «Domina», «SEB bankas» īpašumu portfeļa, «Maxima» supermārketu portfeļa un arī citu īpašumu pārdošana. 2007.gadā Latvija biji tuvu tam, lai darījumu apjoms naudas izteiksmē pārsniegtu vienu miljardu eiro (700 miljonus latu). Taču krīze ieviesa korekcijas - paaugstinoties ekonomiskajiem, politiskajiem un komercriskiem, darījumu apjoms nekustamo īpašumu tirgū samazinājās burtiski līdz nullei,» sacīja Kozina.
Arī veiktie darījumi ar ēkām Rīgā, Pils ielā un Doma laukumā, kā arī citi piemēri atšķiras no igauņu tirdzniecības centra «Kristiine» vai «Danske Bank» centrālā biroja ēkas ar to, ka cenas noteikšana balstījās galvenokārt uz to, cik maksā kvadrātmetrs, nevis uz potenciālo ienesīgumu un kapitalizācijas likmēm.
«Galvenais īpašumu iegādes pamatojums pārsvarā ir pašu vajadzībām, kā arī iespēja spekulācijām - ļoti lēti nopērkot problemātiskus īpašumus, kuriem bieži īpašuma iegādi ir grūti pamatot ar izmantošanas perspektīvām un potenciālas peļņas iespējām,» sacīja Kozina.
Viņa secina, ka tirgus Latvijā un daļēji arī visā Baltijā ir ļoti spekulatīvs un potenciāli interesants tikai nākotnes pircējiem, kas tic, ka īpašumu vērtība ilgtermiņā pieaugs, kas paši var pārdzīvot īstermiņa naudas plūsmas iztrūkumu un kam ir pieejami lēti finanšu resursi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/249796
