Netīra ietves, aizbildinoties ar sētnieku slimību
Pat 350 eiro un 1400 eiro lielais naudas sods nespēj nobiedēt visus tos nekustamā īpašuma apsaimniekotājus un īpašniekus, kuriem vajadzētu gādāt par teritorijas sakopšanu ziemā. To ar skaļi neizteiktu, bet nojaušamu nopūtu atzīst arī Rīgas domē un pašvaldības Administratīvajā inspekcijā. Pagājušajā nedēļā ir sastādīti 170 protokoli par nenotīrītām ietvēm, bet šonedēļ to skaits varētu būt lielāks, jo pašvaldībā cer, ka iesaistīsies arī municipālā policija.
Pašlaik Rīgas domes Administratīvajā inspekcijā strādā tikai 11 darbinieki, kuri kontrolē, vai tiek ievērotas pašvaldības saistošo noteikumu prasības. Piemēram, vai līdz pulksten 8 nekustamā īpašuma un piegulošajā teritorijā esošās gājēju ietves ir attīrītas no sniega un ledus līdz ietves segumam un nokaisītas ar pretslīdes materiāliem. Starp citu, līdz pulksten 8 katru rītu ir jātīra un jānokaisa arī pagalmu celiņi. Kopš decembra pilsētā konstatēti vairāk nekā 200 šāda veida pārkāpumu, un mikrorajonos dzīvojošie rīdzinieki aizvien var apliecināt, ka daudzviet ietvju segums nespīd kā nolaizīts.Piemēram, 12. janvārī uz slidenām ielām Rīgā un Vidzemes reģionā traumas guvušas sešas sievietes vecumā no 58 līdz 82 gadiem. Inspektori konstatējuši, ka ietve nav notīrīta pat Duntes ielā pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un pie Gaismas pils.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs vērš namu īpašnieku un apsaimniekotāju uzmanību, ka saviem īpašumiem blakus esošajām teritorijām jābūt sakoptām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Rīgas domes Administratīvajai inspekcijai uzdots pastiprināti kontrolēt ietvju attīrīšanu no sniega un apledojuma. Diemžēl administratīvā pārkāpuma protokols nenodrošina sakoptu ietvi. Tie īpašnieki vai apsaimniekotāji, kuriem pieder vai ir jāapsaimnieko lielas teritorijas, nereti izvēlas samaksāt sodu, jo algot sētnieku vai alpīnistu, kurš tīrīs jumtu, izmaksā dārgāk. Pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi paredz administratīvos sodus par savlaicīgu ietvju neattīrīšanu no sniega un apledojuma. Maksimālais sods fiziskām personām var sasniegt 350 eiro, bet juridiskām personām – 1400 eiro. Pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis pieļauj, ka soda naudas apmēru varētu palielināt.
Ja gājējiem rodas zaudējumi netīrītu ietvju vai māju jumtu dēļ, viņi var vērsties pret apsaimniekotājiem civiltiesiskā ceļā. Par negadījumiem netīrītu ietvju dēļ nekavējoties jāziņo Rīgas domes Administratīvajai inspekcijai (tālr. 67026694, 67026688, 67012552, 67012407) vai Pašvaldības policijai (tālr. 110, 67181818). Šo institūciju sastādīti protokoli var kalpot par pamatu iespējamai kompensācijas piedziņai tiesiskā ceļā. Juridiskas konsultācijas var saņemt Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, iepriekš piesakoties pa bezmaksas informatīvo tālruni 80000800.
Savukārt par ietvju tīrību pie mācību iestādēm un bērnudārziem atbild katra iestāde. Vakar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nosūtīja atgādinājuma vēstules, ka ietvēm jābūt sakoptām atbilstoši pašvaldības prasībām. Arī vecāki var vērsties pie mācību iestādes vadītāja, ja redz, ka ietve pie skolas vai dārziņa nav notīrīta vai nokaisīta. Rīgas domes Administratīvās inspekcijas vadītājs Normunds Červinskis aicina iedzīvotājus iespējami precīzāk norādīt nekoptās teritorijas adresi, lai inspektori to var ātrāk pārbaudīt. Viņš piebilst, ka inspektori visu dienu nesēž kabinetos, tāpēc lūgums zvanīt atkārtoti, ja nav izdevies sazvanīt.
«Kad interesējamies, kāpēc ietves nav notīrītas, 60 procentos gadījumu mums atbild, ka sētnieki ir saslimuši,» stāsta N. Červinskis.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/riga/132432-netira-ietves-aizbildinoties-ar-setnieku-slimibu.htm
