Nekustamo īpašumu nozares pārstāvjiem patīk Šlesera pozīcija par uzturēšanās atļauju piešķiršanu; neatbalsta VL-TB/LNNK pozīciju
NOZARE.LV. Vairums nekustamo īpašumu nozares pārstāvju šodien Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas rīkotajā diskusijā pauda atbalstu Aināra Šlesera (LPP/LC) paustajam viedoklim par uzturēšanās atļauju piešķiršanu, iegādājoties nekustamo īpašumu, bet pauda neapmierinātību ar VL-TB/LNNK pārstāvja Andra Vilka pausto partijas pozīciju.
Šlesers diskusijā pauda uzskatu, ka, tikai piesaistot investīcijas caur nekustamo īpašumu, būtu iespējams atdzīvināt nekustamo īpašumu tirgu Latvijā un ekonomiku kopumā. "Nekustamais īpašums visā pasaulē ir atzīta eksportprece, piemēram, ASV gada laikā ieguldījumi īpašumos ir izauguši no 30 miljardiem līdz 60 miljardiem ASV dolāru, un īpašumus tur pērk ķīnieši, meksikāņi, kanādieši," sacīja Šlesers. Viņš uzsvēra, ka būtu jāsamazina summa, par kādu tiek piešķirta uzturēšanās atļauja, nopērkot nekustamo īpašumu, lai šos īpašumus varētu iegādāties arī reģionos. "Latvija ir mazapdzīvota zeme - mūsu teritorija ir par trešdaļu lielāka nekā Nīderlandei, bet Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni iedzīvotāju, savukārt Nīderlandē 15 miljoni. Latvijā ir pilns ar tukšām pļavām, kuras varētu apbūvēt un pārdot īpašumus pret uzturēšanās atļaujām," uzskata Šlesers.
Šlesers piebilda, ka ieguldījumam nepieciešamās summas samazināšana nenozīmēšot, ka tagad visi pirks lētus īpašumus. "Ja Krievijas vai NVS pilsonis vēlas dārgu īpašumu, viņš pērk dārgo, bet, samazinot šo robežu, atdzīvināsim īpašumu tirgu arī reģionos un piesaistīsim vairāk cilvēku," sacīja Šlesers.
Vilks savukārt diskusijā uzsvēra, ka ar svešas izcelsmes kapitālu ir jābūt uzmanīgiem un VL-TB/LNNK vienmēr ir bijusi pret imigrācijas veicināšanu. "Latvijas īpašumiem ir jāpaliek Latvijas pilsoņu īpašumā, tāpēc esam pret uzturēšanās atļauju piešķiršanu par iegādātiem īpašumiem," uzsvēra Vilks. Arvils Ašeradens (V) diskusijā atzina, ka uzturēšanās atļauju piešķiršana ir devusi zināmu impulsu nekustamo īpašumu tirgus attīstībai, taču ir jācenšas nodrošināties, lai nekustamo īpašumu tirgus atkal nekļūtu par īstemiņa spekulāciju objektu.
Dmitrijs Trofimovs (ZRP) pauda viedokli, ka ZRP atbalsta uzturēšanās atļauju piešķiršanu par nekustamā īpašuma iegādi, taču priekšroka jādod tiem, kas Latvijā veic kādu uzņēmējdarbību. "Ja šis cilvēks maksā nodokļus Latvijā, tad mums viņš ir vairāk interesants," sacīja Trofimovs.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis Aivars Timofejevs sacīja, ka partija atbalsta uzturēšanās atļauju piešķiršanu, taču procesam ir jābūt kontrolējamam. "Jāseko, lai neveidojas ārzemnieku rajoni, kuros nav vietējo iedzīvotāju. Svarīgi arī piemērot ārzemniekiem augstāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo mūsu likmes viņiem šķiet smieklīgi zemas," uzskata Timofejevs. Arī Viktors Riekstiņš (Tautas kontrole) uzskata, ka ārzemniekiem jāpiemēro daudz augstāka nekustamā īpašuma nodokļa likme. "Vietējiem iedzīvotājiem īpašums ir pirmās nepieciešamības prece, savukārt ārzemniekiem tas ir luksuss," sacīja Riekstiņš.
Maija Stefane (KDS) sacīja, ka principā partija atbalsta uzturēšanās atļauju piešķiršanu, taču būtu jāpalielina minimālā summa, par kādu šīs atļaujas piešķiramas. "Nepieciešams šo summu palielināt no tagadējiem 100 000 latu vismaz līdz 200 000 eiro (140 000 latu), pretējā gadījumā notiek lēta mūsu brīvības pārdošana un tas nav tas vienīgais iespējamais risinājums, kā valsti izvest no krīzes," sacīja Stefane.
Savukārt Ivars Zariņš (SC) uzskata, ka minimālā summa, kas nepieciešama uzturēšanās atļaujas iegūšanai, ir jāsamazina. "Igaunijā uzturēšanās atļauju var iegūt, investējot īpašumā 65 000 eiro (45 500 latus). Vai tad mēs atkal atpaliksim no igauņiem?" jautāja Zariņš.
Aivars Birulis (ZZS) uzskata, ka nepieciešams izvērtēt uzturēšanās atļauju piešķiršanas pienesumu Latvijas ekonomikai. "Gada laikā izsniegtas 1200 atļaujas, ekonomikā ieplūduši 90 miljoni latu - tas, protams, nav slikti, taču mēs būtu priecīgāki, ja šīs investīcijas nāktu nevis caur īpašumiem, bet caur biznesu, caur ieguldījumiem uzņēmumu kapitāldaļās," sacīja Birulis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=13.09.2011
