Nekustamo īpašumu aģentu sertificēšanā nepieciešams stingrs valsts regulējums
Izjūtot arvien lielāku nepieciešamību pēc stabila nekustamo īpašumu tirgus, vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek ieviesti jauni nozares profesionāļu kontroles mehānismi vai pilnveidoti jau esošie. Lai mazinātu ēnu ekonomiku un krāpniecības riskus, kā arī veicinātu mājokļu tirgus stabilitāti, Latvijā, kur nekustamo īpašumu aģenta sertifikāta iegūšana nav obligāta, nepieciešams stingrs valsts regulējums.
“Lai gan jau 2010. gadā Latvijā spēkā stājušās Eiropas standarta LVS EN 15733:2010 „Nekustamā īpašuma aģenti – Prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” prasības, liela daļa nekustamo īpašumu darījumu starpnieku šos kritērijus ignorē. Pašlaik atbilstību prasībām pārbauda un sertificēšanu veic Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), taču ņemot vērā, ka sertifikāta iegūšana nav obligāta, Latvijas nekustamā īpašuma tirgū strādā daudz prasībām neatbilstošu starpnieku. Tiek lēsts, ka, veicot nekustamā īpašuma darījumus ar neprofesionāla, nesertificēta aģenta starpniecību, pakalpojumu saņēmējs var zaudēt līdz pat 20% no darījuma summas, ko izraisa, piemēram, īpašuma pārdošana zem tirgus cenas,” situāciju komentē Aigars Zariņš, Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas FIABCI Eiropas un Tuvo Austrumu nodaļas viceprezidents.
Sertificēts nozares profesionālis uzņemas daudz lielāku atbildību, tāpat bieži vien konsultē klientu finanšu jautājumos, sniedzot padomus par vislabākajiem risinājumiem konkrētajā situācijā. “Tāpēc valsts noteikta obligāta mākleru sertificēšana krietni samazinātu dažādu mahināciju risku un to darboņu skaitu, kas vēlas iedzīvoties vieglā peļņā,” norāda A. Zariņš.
Nekustamo īpašumu tirgus un nozarē strādājošo profesionāļu darbības regulējuma jautājumā Eiropas Savienības dalībvalstīs nepastāv vienprātība - piemēram, Beļģijā, Austrijā, Luksemburgā un Zviedrijā tā ir stingri reglamentēta, savukārt Baltijas valstīs, Rumānijā un Bulgārijā politiskā elite joprojām nespēj rast optimālo risinājumu nozares sakārtošanai, un nekustamo īpašumu darījumu starpnieku darbība netiek strikti regulēta. “Latvijai, kas sāpīgi izjutusi nesenās ekonomiskās krīzes ietekmi, būtu jāapzinās nekustamo īpašumu darījumu pienesums tautsaimniecībai un jāmācās, piemēram, no Beļģijas pieredzes, kas, strikti regulējot nozari, krīzi pārdzīvojusi daudz vieglāk,” uzskata A. Zariņš.
Novērtējot investīciju apjomu, ko katru gadu valsts budžetā ienes darījumi ar nekustamiem īpašumiem, Beļģijas valdība jau 1993.gadā pieņēma nekustamo īpašumu darījumu aģentu darbību regulējošu dekrētu. Gadu gaitā Beļģijas nekustamā īpašuma tirgus ir kļuvis par vienu no stabilākajiem Eiropā, atspēkojot valsts mērķtiecīgos centienus ne tikai kontrolēt nekustamo īpašumu darījumu nozares aktivitātes, bet arī veidot konstruktīvu dialogu un sadarbību ar profesionāļu asociācijām, kā arī nodrošinot jauno profesionāļu apmācību valsts augstskolās un to sertificēšanu atbilstoši ISO standartiem.
Beļģijas pieredze rāda, ka pretēji uzskatam, ka brīvo tirgu raksturojošā pilnīgā konkurences ierobežošana ar valsts noteiktu regulējumu starpniecību mazina ekonomisko izaugsmi, stingra nozares regulācija neietekmē nedz nekustamo īpašumu nozarē strādājošo profesionāļu skaitu, nedz palielina īpašumu cenas. Gluži pretēji – starpnieku sertificēšana un citi regulējošie mehānismi palielina gan profesionalitātes līmeni, gan kvalitatīvāku un drošāku pakalpojumu skaitu, kā arī sniedz ieguldījumu nekustamo īpašumu tirgus stabilizēšanā. Rezultātā ne tikai ārvalstu investori, bet arī Beļģijas iedzīvotāji, uzticoties nacionālajam mājokļu tirgum, labprāt lielu daļu savu uzkrājumu iegulda tieši nekustamajā īpašumā.
Lai nostiprinātu nekustamo īpašumu aģentu kontroles mehānismu Latvijā, pašlaik norisinās diskusijas par nepieciešamību regulēt nekustamo īpašumu aģentu darbību, izveidojot atbilstošu reģistru, saskaņā ar kuru ikvienam starpniekam būs jāievēro Eiropas standarta LVS EN 15733:2010 „Nekustamā īpašuma aģenti – Prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” prasības.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news/show/12408
