Neatšifrē, uz kā rēķina griezīs vēl 500 miljonus
Neatšifrē, uz kā rēķina griezīs vēl 500 miljonus
Agnese Margēviča
27.07.2009
Valdība ir saglabājusi brīvas rokas pati izvēlēties, uz kā rēķina ietaupīt vēl 500 miljonus latu, lai 2010. gada budžeta deficīts nepārsniegtu 8,5%, tomēr vienlaikus Valda Dombrovska (JL) valdība ir tikusi pie ļoti lielas atbildības
Par sāpīgiem lēmumiem tā vairs nevarēs rādīt uz Starptautisko valūtas fondu (SVF), kas tos pieprasījis.
Tā kopumā tiek vērtēta V. Dombrovska un finanšu ministra Einara Repšes (JL) sestdien panāktā un koalīcijas partneru svētdien konceptuāli akceptētā vienošanās par nodomu protokola tekstu ar SVF. Tas Latvijai šogad ļaus saņemt 200 miljonus eiro no SVF un vēl tikpat daudz no Pasaules bankas, kas īpaši būtiski ir, lai valsts nezaudētu reputāciju aizdevēju acīs un nelaupītu sev iespēju pretendēt uz atkārtotu aizdevumu, ja tas būtu nepieciešams. Pats dokuments vēl tiek turēts slepenībā, kas, pēc V. Dombrovska apgalvojuma, ir SVF prasība. Arī par atslepenošanu lemšot fonds.
Koalīcijas partijas ZZS un Tautas partija tikai šodien pusdienlaikā speciāli sasauktās valdes sēdēs lems, vai pilnvarot savus līderus Mārtiņu Rozi un Mareku Segliņu parakstīt šo dokumentu. Partiju parakstus pieprasījis SVF. Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš bažās par sarunu rezultātu ar SVF sestdien priekšlaikus pārtrauca atvaļinājumu un atgriezās valstī, uzskata, ka šie paraksti arī garantēs zināmu politisko stabilitāti valstī, iespējams, pat līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Nopietnu pazīmju, ka TP un ZZS varētu neparakstīt dokumentu, svētdien vairs nebija, tomēr abu partiju iekšienē pat neoficiālā līmenī Neatkarīgajai vairījās garantēt simtprocentīgi pozitīvu rezultātu.
ZZS vēl šodien pāris stundu pirms noliktā parakstīšanas laika tiksies ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL), lai gūtu pārliecību, ka viņam ir plāns ekonomikas sildīšanai, kas Latvijai ar pārliecību ļaus cerēt uz milzīgā kopumā 7,5 miljardu eiro lielā starptautiskā aizņēmuma atdošanu. TP valdes loceklis Māris Kučinskis Neatkarīgajai svētdien atzina, ka jūtas "stipri neomulīgi", jo jāparaksta dokuments, kur nav neviena konkrēta pasākuma, kā tiks samazināti tēriņi par 500 miljoniem latu, toties šai sadaļai seko detalizēts izklāsts ar to, kādi nepopulāri soļi Latvijas valdībai jāsper, ja netiek izpildīta pirmā sadaļa. "Tas viss, kas seko un sākas ar vārdiem "ja netiek īstenots iepriekšminētais", mums ir stipri nepieņemams," saka M. Kučinskis.
Valsts prezidents V. Zatlers svētdien pēc tikšanās ar premjeru paziņoja, ka "dokuments atļauj diezgan lielu manevru budžeta veidošanā un nesatur nekādus satraucošus pasākumus Latvijas iedzīvotājiem". Vienošanās ar SVF tiek vērtēta gan kā liels valdības panākums, gan kā liels risks un pilnīga atbildības uzņemšanās. No vienas puses, valdības koalīcija saglabā rīcības brīvību pati izvēlēties, uz kā rēķina samazināt izdevumus, lai nosargātu pensijas un izvairītos no nodokļu sloga palielināšanas. No otras puses, kā Neatkarīgajai norādīja kāds no valdības un partiju vides ārpus stāvošs sarunu dalībnieks, "šī rīcības brīvība vairs neļaus visus lēmumus norakstīt uz lielo slikto SVF".
Tādēļ tuvākais mēnesis, kura laikā koalīcijas partijām, valdībai un sociālajiem partneriem jāvienojas par konkrētiem pasākumiem, kā iespējami mazāk sāpīgā veidā samazināt budžeta tēriņus par 500 miljoniem latu, parādīšot, cik liela patiesi ir partiju vēlme nepalielināt nodokļus. Valsts prezidents izvirzīja nosacījumu, lai 2010. gada budžeta izstrādes darbā jau no paša sākuma iesaistītos sociālie partneri, "lai viņiem būtu skaidrs, kas notiek".
SVF kopš pagājušās piektdienas, kad sarunas iegāja strupceļā, piekrita atteikties no prasības dokumentā izklāstīt detalizētus pasākumus budžeta tēriņu samazināšanai. Tomēr informēti sarunu dalībnieki Neatkarīgajai norāda, ka kopumā starptautiskie aizdevēji no šīs prasības nekur tālu neatkāpsies un jau septembrī, ierodoties jaunajai SVF misijai, no valdības tiks gaidīts, lai šie plāni būtu uz galda. Atsevišķi uzmetumi Finanšu ministrijā jau esot tapuši, un šaurs cilvēku loks ar tiem esot aptuveni iepazīstināts, bet politiķi svētdien izvairījās atbildēt, vai spēkā ir piektdien koalīciju nošokējušais projekts prasīt izdevumu samazinājumu no ministrijām 50% apmērā. Svētdien izskanēja informācija, ka no samazinājuma 2010. gada budžetā būs pasargātas trīs – Veselības, Izglītības un zinātnes un Iekšlietu – ministrijas. Dokumentā esot pausta apņemšanās turpināt strukturālās reformas valsts pārvaldē, samazinot izdevumus 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tostarp solīts turpināt strukturālās reformas arī veselības un izglītības sfērā.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka pensiju samazināšanas jautājums, izņemot pieļāvumu palielināt pensionēšanās vecumu, ir pilnīgi noņemts no dienaskārtības. Pilnībā sociālā sfēra gan netiks pasargāta. "Atsevišķas izmaiņas pabalstos ir iespējamas, par konkrētiem lēmumiem runāsim budžeta pieņemšanas gaitā," Neatkarīgajai atzina premjers. Vienlaikus dokuments paredzot sociālā spilvena radīšanu vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, piemēram, apsverama esot garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta palielināšana, tāpat paredzēti nodarbinātības pasākumi, tāpat plānoti pasākumi veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai maznodrošinātajiem, gan virkne citu pasākumu, starp kuriem arī skolēnu nogādāšana skolās pēc atsevišķu lauku skolu slēgšanas.
Dokuments ir tikai vienošanās ar SVF misiju, bet lēmumu par aizdevuma pārskaitīšanu Latvijas Valsts kasē pieņems SVF valde. Tās sēdes datums vēl neesot zināms, bet V. Dombrovskis domā, ka fonds ar to nekavēsies, tikko koalīcija būs vēstuli parakstījusi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/26857-neatsifre-uz-ka-rekina-griezis-vel-500-miljonus.htm
