Nabadzīga katra trešā mājsaimniecība
Nabadzīga katra trešā mājsaimniecība
Paula Prauliņa
10.06.2010
Ekonomikas lejupslīdes dēļ visai būtiski ir mainījies mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums – ir palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savu materiālo situāciju vērtē negatīvi.
Ja 2008. gadā savu materiālo stāvokli negatīvi vērtēja katra ceturtā mājsaimniecība, tad 2009. gadā – jau katra trešā mājsaimniecība atzina, ka ir nabadzīga vai atrodas uz nabadzības sliekšņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Mājsaimniecību budžetu apsekojuma 2009. gada provizoriskie dati.
Dominējošais sava materiālā stāvokļa subjektīvais novērtējums joprojām ir «neesam ne bagāti, ne nabadzīgi», taču pēdējo septiņu gadu laikā tas pirmo reizi ir samazinājies (salīdzinājumā ar 2008. gadu – par 4,8 procenta punktiem). Par 3,6 procenta punktiem ir krities arī vērtējuma «neesam bagāti, bet dzīvojam labi» īpatsvars. Tajā pašā laikā strauji palielinājies (par 7,1 procenta punktu) mājsaimniecību īpatsvars, kas sniedza vērtējumu «neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa».
Laukos, atšķirībā no pilsētām, viedokļu polarizācija ir daudz izteiktāka: laukos par 8,3 procenta punktiem ir sarucis mājsaimniecību īpatsvars, kas savu materiālo stāvokli vērtē kā «neesam ne bagāti, ne nabadzīgi». Savukārt par 10 procenta punktiem palielinājies vērtējuma «neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa» īpatsvars. Tāpat laukos par 2,7 procenta punktiem palielinājies mājsaimniecību īpatsvars, kuras sevi atzina par nabadzīgām. Šādu mājsaimniecību īpatsvars 2009. gadā laukos sasniedzis 6,1% (pilsētās 5,2%). Visvairāk mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir pasliktinājies Latgalē.
Jautājot mājsaimniecībām, kā ir mainījusies to ekonomiskā situācija pēdējā gada laikā, 75% mājsaimniecību apgalvoja, ka tā ir pasliktinājusies, 22% – ka tā nav mainījusies. Ja atbildes uz šo jautājumu tiek aplūkotas 2009. gada ceturkšņu griezumā, tad skaidri redzama mājsaimniecību ekonomiskās situācijas pasliktināšanās tendence.
[13:53:18] Paula Praulina: Atļauj nodrošināt eksporta kredīta apdrošināšanu
Eiropas Komisija atļāvusi Latvijai nodrošināt īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu Latvijā izveidotiem uzņēmumiem, kuri saskaras ar apdrošināšanas seguma pagaidu nepieejamību privātajā tirgū.
Eiropas Komisija saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir atļāvusi īstenot pasākumu, ko pieņēmusi Latvija, lai ierobežotu pašreizējās finanšu krīzes nelabvēlīgo ietekmi uz eksporta uzņēmumiem.
Saskaņā ar paziņoto shēmu valsts aģentūra Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) Latvijā izveidotiem uzņēmumiem, kuri saskaras ar apdrošināšanas seguma pagaidu nepieejamību privātajā tirgū, nodrošinās īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu attiecībā uz finansiāli stabiliem darījumiem. LGA piešķirs apdrošināšanas segumu, pamatojoties uz pircēja kredītspējas izvērtējumu un, vajadzības gadījumā, ar pircēja valsti saistītā politiskā riska līmeni. Saskaņā ar valsts shēmu maksimālais pieejamais segums ir 90 % no pakārtotā darījuma vērtības; tas nozīmē, ka pašiem eksportētājiem jāsedz vismaz 10 % no riska.
Komisija atļāvusi šo pasākumu īstenot līdz 2010. gada 31. decembrim.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://db.lv/r/474-visas-zinas/224447-nabadziga-katra-tresa-majsaimnieciba
