Muižas noved līdz sabrukšanai
Muižas noved līdz sabrukšanai
Antra Gabre
17.08.2009
Vismaz divām galvaspilsētas muižām ir iespēja sagrūt, kamēr Rīgas domē tiks pieņemts lēmums par to turpmāko likteni. Taću pat labvēlīga lēmuma gadījumā, proti, tās noteikti atjaunojamas, grūti prognozēt, vai muižas izdzīvos.
Jo ātrāk nopostīs, jo labāk?
Piemēram, Daugavgrīvas ielas rekonstrukcijas gaitā sākotnēji tika paredzēts pārvietot 18. gadsimta beigu šedevru Drēzdena muižu. Rīgas tiesas ierēdnis Karls Gustavs Drēzdens šajā īpašumā ierīkoja vasarnīcu – asimetriska plānojuma koka vienstāva ēku ar mansarda jumtu – un vairākas saimniecības ēkas. Saimniecības ēkas tikušas gan nojauktas, gan veiksmīgi svilinātas, līdz pāri palikusi vien niecīga daļa. Savukārt pati muižiņas ēka vismaz līdz šim vēl turējās puslīdz nenopostīta. Kopš tajā nedzīvo vienīgā ģimene, kas bija privatizējusi otro stāvu (pirmais piederēja pašvaldībai), koka namam ir izsisti logi, atlauztas durvis, un tas ir līdz nejēdzībai izdemolēts. Starp citu, ēkā ir ļoti skaistas kāpnes. Ja vēl ir...
Kad Neatkarīgā jautāja Satiksmes departamentam, vai Daugavgrīvas ielas rekonstrukcijas dēļ paredzēts pārvietot Drēzdena muižu, laikraksts saņēma atbildi, ka jānoskaidro ēkas Daugavgrīvas ielā 37/39 vēsturiskā vērtība. Tāpēc departaments ir pasūtījis šā nama arhitektoniski māksliniecisko izpēti, to izstrādā SIA Arhitektoniskās izpētes grupa. Saņēmis šo pētījumu, departaments to iesniegs Rīgas pilsētas būvvaldē, kas arī pieņems lēmumu šo ēku pārvietot vai nojaukt. Pašlaik izskatās, ka vietējie bezpajumtnieki un dzērāji ēku nokops līdz būvvaldes lēmumam.
Uzzinot, kas noticis ar muižas ēku, arhitekts Pēteris Blūms pagājušās nedēļas nogalē bija sašutis. Šonedēļ pēc atgriešanās Rīgā viņš solīja celt trauksmi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.
Ne pašam, ne Sašam
Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstīja daļēji nodegušās Hamaņa muižas (Slokas ielā 41a) nodošanu privatizācijai. Privatizācijai jānotiek ar nosacījumu, ka tiek atjaunotas ēkas kultūrvēsturiskās vērtības un tā pēc atjaunošanas tiek izmantota ar kultūru saistītos procesos. Viņu lēmums vēl nenozīmē, ka privatizācija tiešām notiks. Noteicošais būs domes balsojums, bet vairākus gadus pašvaldība tā arī nav spējusi atrisināt problēmas, kas saistās ar Rīgas vēsturiski nozīmīgajiem īpašumiem. Rīgas domes prezidijs šo jautājumu nodeva izskatīšanai minētajā komitejā, jo uzskatīja to par sarežģītu. Iepriekš muižas nodošanu privatizācijai atbalstīja Pilsētas īpašuma komitejas deputāti. Arī Īpašuma departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs sarunā ar Neatkarīgo agrāk atzina, ka pašvaldībai nav līdzekļu, lai sakoptu vēsturiskos īpašumus, tāpēc vislabākais to apsaimniekošanas veids būtu privatizācija. Gadiem ilgi Rīgas domē ir strīdējušies arī par Nordeķu muižas privatizāciju. Tās atjaunošanā privātos līdzekļus iztērējis uzņēmējs Artūrs Ozoliņš, Rīgas dome nav ieguldījusi ne santīma.
Hamaņa muiža tiesu dzirnās Rīgas dome pašlaik tiesājas ar iepriekšējo Hamaņa muižas nomnieku SIA Mono. Sākti divi tiesas procesi, un, lai varētu vismaz kaut kā rīkoties, nepieciešams domes lēmums par privatizāciju. Pirms pašvaldību vēlēšanām iepriekšējā sasaukuma domes deputāti janvārī neatbalstīja lēmumprojektu par Hamaņa muižas nodošanu privatizācijai. Mono muižas ēku apsaimnieko apmēram desmit gadu, un, kā norādīja pašvaldības amatpersonas, netika pildīti līguma nosacījumi. Interesanti, ka firma šajā vietā bija paredzējusi uzbūvēt daudzstāvu dzīvojamo ēku uz pāļiem. Kā jau ierasts, pirms trim gadiem koka ēka sāka degt. To izdevās izglābt, un kopš tā laika notiek attiecību noskaidrošana starp Rīgas domi un Mono. Iepriekšējā gada oktobrī Administratīvajā rajona tiesā tika saņemts firmas pieteikums, kurā lūgts uzdot Rīgas domei pieņemt lēmumu par īpašuma nodošanu privatizācijā vai pamatotu privatizācijas atteikumu.
Īpašuma departaments esot izvērtējis visas iespējas sagatavot privatizācijas atteikumu, tomēr neesot atrasti pietiekami spēcīgi un likumos pamatoti argumenti, lai privatizāciju atteiktu. Ja tiks pieņemts lēmums par muižas nodošanu privatizācijā, Mono nevarēšot realizēt pirmpirkuma tiesības, jo neesot kārtīgi pildīts nomas līgums. Īpašuma departaments ir iesniedzis tiesā prasību par noslēgtā nekustamā īpašuma nomas līguma laušanu ar pašreizējo muižas nomnieci Mono un nomnieces izlikšanu no minētā īpašuma. Tiesāšanās ilgst jau trīs gadus, un muižas ēkai par labu tas nenāk. Pašlaik zināms, ka Hamaņa muižu privatizēt vēlas Mono, SIA Plosti un SIA Kurzemes hercogiste.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/28172-muizas-noved-lidz-sabruksanai.htm
