Miljonu būves, kuru uzturēšana dārgāka par prognozēto
Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez sociāli ekonomiska pamatojuma. Būvēm tagad ir milzīgas uzturēšanas izmaksas.
«Tas vienkārši ir neticami!» ar pārsteiguma saucienu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis Atis Lejiņš uz mirkli pārtrauca Valsts kontroles (VK) ziņojumu par Latvijas pašvaldību praksi, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību.
Bez kopainas
VK, analizējot pašvaldības infrastruktūras projektus, ir gājusi soli tālāk par pašu pašvaldību darba analīzi un mēģinājusi to saistīt ar valsts plānošanas dokumentiem. VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka ne tikai pašvaldības vainojamas pie tā, ka tapuši dārgi peldbaseini, kultūras centri un stadioni, kuru uzturēšana iecērt pamatīgu robu pašvaldību budžetos gadiem uz priekšu. Sava vainas daļa jāuzņemas arī ministrijām par nepietiekamu plānošanu, uzraudzību un kontroli.
«Galvenais secinājums valstiskā līmenī, neskarot konkrētas pašvaldības, ir par pašvaldību īstenoto projektu saskaņotību ar valsts īstenotajām politikām izglītības, sporta, kultūras un citās jomās. Ir redzams, ka nereti projekti ir īstenoti, nesaskaņojot ar valsts attīstības tendencēm. Tas radījis situāciju, kad viena veida objekti kādā valsts reģionā var būt pārāk lielā skaitā, bet citviet nebūt nemaz. Situāciju ietekmē arī normatīvo aktu neparedzamība, tostarp saistībā ar ES fondu projektu īstenošanu,» sacīja E. Korčagins, ieteicot Finanšu ministrijai kā atbildīgajai par naudu rīkoties. Konkrēti procesu iespējams pilnveidot, vērtējot pašvaldību projektu atbilstību piekritīgai jomas politikai. Nepieciešams arī izskatīt sociālekonomisko izvērtējumu. Līdz šim projektu vajadzības pamatojums nav pārsniedzis vienu A4 lapu. Tā atbalstīti teju visi projekti, un nav bijis starpības, vai projekts ir 20 tūkstošus eiro vērts vai arī par 20 miljoniem.
Tērējuši ar vērienu
VK pētījusi 15 pašvaldību darbu: Bauskas, Carnikavas, Dundagas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Krustpils, Kuldīgas, Ludzas, Rugāju, Salacgrīvas, Siguldas, Stopiņu un Valkas novadu un Jēkabpils pilsētas pašvaldības. Izskatītas visas projektu attīstības stadijas, sākot no plānošanas un finansēšanas, beidzot ar īstenošanu un novērtēšanu.
Deviņās no visām pašvaldībām VK nav izdevies identificēt, kāpēc vispār nolemts projektu realizēt, kā tipisku piemēru norādot Jelgavas novada pašvaldības Elejā iecerēto peldbaseinu. «Atbildi uz jautājumu “kāpēc?” nevienā plānošanas dokumentā neieraudzījām!» sacīja E. Korčagins. Skaidrības nav bijis arī ar sasniedzamības rādītājiem. «Piemēram, Ludzas peldbaseinam sasniedzamais rādītājs – ir izbūvēts peldbaseins. Cik liels, cik celiņiem, kādu vajadzību apmierināšanai – tas nav definēts, un tas paredz samērā lielu rīcības brīvību,» norādīja kontrolieris.
Tikai sešās pašvaldībās atrasta sasaiste ar plānošanas dokumentiem, un attīstības mērķu uzraudzību veikusi vienīgi Valkas novada pašvaldība.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/miljonu-buves-kuru-uzturesana-dargaka-par-prognozeto-492281
