Mēģina norakt uzturēšanās atļauju reformu
Koalīcijas vienošanās mainīt uzturēšanās atļauju sistēmu politiskajai videi ir nesusi šķietamu pamieru. Tomēr cīņa nebūt vēl nav galā.
Patiesā lietu bīdīšana ir pārvietojusies uz aizkulisēm, kur uzņēmēji un politiķi, kuriem plānotās izmaiņas draud ar milzīgiem ekonomiskiem zaudējumiem, mērķtiecīgi mēģina reformu norakt.
Jāatgādina, ka Nacionālās apvienības spiediena dēļ koalīcija ir rakstiski fiksējusi apņemšanos mainīt termiņuzturēšanās atļauju kārtību. Cenšoties mazināt nerezidentu vēlmi iegādāties Latvijā īpašumus un iegūt uzturēšanās atļaujas, nākamgad tiks ieviesta 700 darījumu kvota virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumu kvota virs 0,5 miljoniem eiro. Savukārt 2015. un 2016. gadā uzturēšanās atļaujas tiks izsniegtas arvien skopāk, attiecīgi vairs tikai par 525 un 350 darījumiem. Tāpat uzturēšanās atļauju tīkotājiem turpmāk būs jārēķinās ar papildu izdevumiem 25 tūkstošu eiro apmērā, kurus tiem nāksies iemaksāt īpašā fondā. Šos līdzekļus Latvijas valsts paredzējusi tērēt demogrāfijas veicināšanai un reemigrācijas plāna īstenošanai.
Brīdina par korupcijas riskiem
Nacionāļi ceļ trauksmi par nekontrolētu cittautiešu, viņu tradīciju un kultūras ieplūšanu Latvijā. Savukārt atļauju tirgošanas aizstāvji akcentē ekonomisko izdevīgumu, kas valsts kasi ir papildinājis par daudziem miljoniem latu: pērn uzturēšanās atļauju iztirgošana valsts budžetā ienesa 175 miljonus latu, šogad tie varētu būt pat 230 miljoni. Šo pozīciju aizstāv arī partija Vienotība, kas aicina neatteikties no valsts budžetam izdevīgas sistēmas. Tiesa, aizkulisēs tiek spriests, ka Vienotības entuziasma pamatā ir ne vien valstiskas rūpes, bet arī tās līderu savtīgas intereses, kas saistītas ar privāto biznesu nekustamā īpašuma jomā.
Lai gan NA spiediena rezultātā koalīcija ir solījusi veikt reformu, tomēr aizkulisēs notiekošie procesi liecina, ka cīņa nebūt vēl nav galā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nākamnedēļ Saeimā plānots balsojums par attiecīgām izmaiņām Imigrācijas likumā. Ierobežojot savu rīcību ar uzspiestiem politiskiem solījumiem, ieceres pretinieki tomēr iedarbina citus mehānismus. Tā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuram ne reizi vien ir pārmesta slēpta saikne ar Vienotību, paziņojis, ka kvotu sistēma radīšot korupcijas riskus. Birojs argumentē, ka jebkuri ierobežojumi situācijā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, var radīt labvēlīgu augsni korupcijai. Tikmēr Trasta komercbanka cenšas nacionālo interešu aizstāvjus biedēt ar bubuli, ka vēlamais efekts pārvērtīšoties par defektu. Proti, banka apgalvo, ka diskusijas par ierobežojumiem uzturēšanās atļauju programmā ir radījušas vēl neredzētu pircēju interesi un nerezidentu aktivitāte 2013. gada beigās un 2014. gada sākumā pārsniegšot visas cerētās prognozes.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/politika/104683-megina-norakt-uzturesanas-atlauju-reformu.htm
