Maskavas Dailes teātrī nozagti 36 miljoni rubļu
Maskavas Dailes teātrī nozagti 36 miljoni rubļu
Arno Jundze
19.08.2009
A. Čehova Maskavas Dailes teātra (MDT) aizgājušās sezonas pēdējo jauniestudējumu gaidīja ilgi. Viena no spicākajiem Krievijas režisoriem – Kirila Serebreņņikova – veidotās Bertolta Brehta Trīsgrašu operas pirmizrādes datums tika pārbīdīts arvien uz priekšu, līdz jūnija sākumā krievu teātra un kino spīdeklis Konstantīns Habenskis pēc ilgākas pauzes atgriezās uz MDT skatuves ar jaunu – bandīta Mekija Naža – lomu.
Tikmēr Oļega Tabakova vadītā teātra aizkulisēs kopš gada sākuma risinās līdz šim nepieredzēts teātra detektīvs, kas šovasar aizvien pieņemas spēkā.
Afēra
Finanšu skandāls par nezin kur izkūpējušiem 36 miljoniem rubļu (gandrīz 1 114 000 dolāru pēc pašreizējā kursa) prasījis jau trīs vadošu teātra darbinieka arestu. Lai gan šmuce sākās jau janvārī, jūnijā MDT preses dienests beidzot izplatīja oficiālu paziņojumu ar situācijas skaidrojumu. Tas vēsta, ka 2008. gada decembrī teātra administrācija ar krietnu līkumu apgājusi spēkā esošos likumus, lai saglābtu tos neiztērētos budžeta līdzekļus, kas pērn tikuši paredzēti teātra rekonstrukcijai. (Būtībā parastais budžeta iestāžu stāsts – gada finansējums obligāti jāiztērē finanšu gada ietvaros, citādi tas tiek zaudēts.)
MDT paziņojumā norādīts, ka, pēc izmeklētāju versijas, noticis krāpšanas mēģinājums, tomēr, galu galā, budžeta līdzekļus neviens nav piesavinājies un valsts nav cietusi. Uzsvērts arī, ka tas viss noticis bez teātra direktora un mākslinieciskā vadītāja vienā personā – Oļega Tabakova – ziņas, kurš jau no paša sākuma sadarbojas ar tiem, kas pūlas noskaidrot patiesību. Paziņojuma beigās ir lūgums žurnālistiem neaizrauties ar visādiem minējumiem un netraucēt izmeklēšanai, kā arī atcerēties, ka "mūsu valstī darbojas nevainības prezumpcija un līdz tiesas spriedumam neviens nevar tikt saukts par noziedznieku". Žurnālisti drusku nogaidīja, vāca, pētīja un apkopoja informāciju, līdz izkristalizējās versijas. Šā raksta tapšanā galvenokārt izmantoti divi avoti – raksti Novaja Gazeta (NG) un Agenstvo Federaļnih rassļedovaņij. Jāpiebilst, ka NG publikāciju Maskavas teātru aprindām piederīgie atzīst par skaidrāko skandalozās un sarežģītās MDT lietas izklāsta versiju.
Priekšvēsture
Teātra detektīva, kā šo MDT šmuces stāstu dēvē NG, galvenās darbojošās personas ir MDT direktora vietnieks Oļegs Kozirenko, pirmais vietnieks Igors Popovs un IT daļas vadītājs Jevgeņijs Jekimovs, kā arī bijušais MDT direktora – mākslinieciskā vadītāja vietnieks Vladimirs Prudkins.
Oļega Tabakova loma šajā bēdīgi slavenajā stāstā nav mazsvarīga – viņam gan nebija finanšu paraksta tiesību un viņš varēja arī nezināt, kādas mahinācijas šefam aiz muguras perina padotie, tomēr... Var secināt, ka MDT vadītāja lielākā vaina ir tā, ka viņa laikā teātra labklājība ievērojami augusi.
Varētu jau šķist – kas par to, ka naudīgo pārmaiņu laiks MDT sākās, pateicoties Krievijas oligarha Mihaila Hodorkovska naudai. Tomēr, iespējams, tam ir sava nozīme mūsdienu Krievijā. Pirms pāris gadiem Oļegam Tabakovam izdevās panākt arī to, ka MDT tika iekļauts valsts mērķprogrammā Krievijas kultūra 2006–2010. Tas nozīmē, ka MDT rekonstrukcijai teātra kasē ieripoja vairāk nekā miljards dolāru. Arī valsts dotācija veido pusi no teātra budžeta. Ar biļešu ieņēmumiem teātris pelna 20 līdz 27 miljonus rubļu mēnesī. Cenas nav zemas. Lai redzētu raksta sākumā minēto Habenski Trīsgrašu operā, jāšķiras no 350 līdz pat 5000 rubļu. Pats Tabakovs ir drusku lētāks – dārgākās biļetes uz Moljēra Tartifu, kur viņš spēlē titullomu, maksā 2500 rubļu. Deviņu Tabakova valdīšanas gadu laikā pieaugušas aktieru un darbinieku algas un nepārtraukti turpinājusies teātra rekonstrukcija. Zīmīgi, ka 2007. gadā teātris kļuva par ģenerālpasūtītāju, tas nozīmē – celtniecības un rekonstrukcijas darbus drīkstēja veikt patstāvīgi. Kā noprotams, dažiem tas bija ļoti izdevīgi. Bet dažiem ne, tāpēc uz skandālu ilgi nebija jāgaida.
Kriminālā sāga
Šā gada 14. janvārī Maskavu pārsteidza šokējoša vēsts. Slavenajā Maskavas Dailes teātrī notikusi kratīšana, ierosināta krimināllieta. Pirmo arestē Tabakova vietnieku Kozirenko. Tomēr tajā pašā dienā viņu atbrīvo pret drošības naudu piecu miljonu rubļu apmērā. Kā norāda NG žurnāliste Marina Tokareva, interesants ir fakts, ka naudu iemaksā MDT aktieris, Latvijas skatītājiem labi zināms Ekstrasensu cīņu vadītājs un valsts drošības aģents Mihails Porečenkovs.
Oficiālā aresta versija – Oļegs Kozirenko esot stājies noziedzīgā darījumā ar nenoskaidrotām personām, tostarp – MDT vadītājiem un darbiniekiem. Rezultātā teātrim nodarīts kaitējums vairāk nekā
36 miljonu rubļu. Maijā tika aizturēts un arestēts Jakimovs. 3. jūnijā par krāpniecību īpaši lielos apmēros tiesa arestē Igoru Popovu.
Īsumā stāsts ir šāds. 2007. gadā MDT vienojās ar ģenerāldarbuzņēmēju – montāžas un celtniecības uzņēmumu MSU-Nr. 116 – un tā apakšuzņēmēju par visu teātra sakaru sistēmu modernizāciju. 2008. gada februārī darbi tika paveikti, tie izmaksāja deviņus miljonus rubļu, kurus teātris uzņēmumam tobrīd nesamaksāja, bet jau pēc dažiem mēnešiem teātra vadības pārstāvji vēlreiz ķērās klāt idejai par sakaru sistēmu modernizāciju. Tika izsludināts jauns konkurss par MDT ēku kompleksa rekonstrukciju un attīstību, sakaru modernizācijai atvēlot 36 miljonus. Konkursā pieteicās viena firma – tā pati MSU-Nr. 116.
Saskaņā ar Krievijas likumiem konkurss tika atzīts par nenotikušu un ar vienīgo tā dalībnieku noslēdza līgumu. Tieši pēc trim dienām, 2008. gada 25. decembrī, starp uzņēmuma direktori Tatjanu Šiškovu un Kozirenko tika parakstīts līgumā paredzēto darbu pieņemšanas akts. Šeit tad arī sācies krimināls, jo Kozirenko kungs piedāvājis Tatjanai Šiškovai nevis godīgi nopelnīto summu, bet gan vēlākajā konkursā pieminētos 36 miljonus.
Pēc viņa shēmas celtniekiem 27 miljoni būtu jānoformē par fiktīviem darbiem un nauda jāpārskaita uz citiem kontiem it kā par kādas aparatūras iegādi. Šiškovas kundzi esot sākušas mākt šaubas, un viņa nolēmusi pakonsultēties ar kādu senu sadarbības partneri, kurš tobrīd no darba MDT bija atlaists. Tālākais atgādina īstu detektīvsāgu ar milicijas darbinieku vistiešāko līdzdalību. Tajā iederas gan pie miesas piestiprināti mikrofoni un sazvērnieku sarunu ieraksti, gan bankas kontu pārbaude – izrādās, tie pieder fiktīvām personām: kādam studentam, daudzbērnu mātei u.tml.
Saldā atriebība?
MDT ļaunais ģēnijs – tā teātra kritiķe Marina Davidova dēvē Vladimiru Prudkinu. NG veiktā izmeklēšana liecina, ka viņš bijis tas, kurš nekavējies izmantot situāciju un ziņojis milicijai, kad Šiškina, pašai to neapzinoties, piespēlēja iespēju atriebties un atgriezties teātrī.
Kas ir šis nenotveramais atriebējs Prudkins? MDT aktiera Marka Prudkina dēls Vladimirs savulaik, iestudējis divas izrādes, teātri nomainīja pret biznesu, tomēr vēlāk atgriezās teātrī kā toreizējā MDT mākslinieciskā vadītāja Oļega Jefremova vietnieks. Pie tēva kapa viņš esot zvērējis, ka dzīvi veltīšot vienam uzdevumam – kļūt par MDT vadītāju. Tomēr nevarētu teikt, ka šai ziņā viņam īpaši veicies. Prudkins jaunākais vairākkārt ticis atlaists no darba, bet tiesas ceļā panācis atjaunošanu amatā.
Uzlaidis kriminālizmeklēšanu virsū saviem pretiniekiem, Prudkins esot sacerējis atbildīgajām iestādēm izsmeļošu ziņojumu, kurā rekomendējis atstādināt Tabakovu par amata pilnvaru pārkāpšanu un reālas kontroles trūkumu, kā arī – atcelt pavēli par savu kārtējo atlaišanu. Viņš arī esot zvanījis Tabakovam, pieprasot atpakaļ amatu, bet teātra vadītājs pavēstījis, ka Prudkinu redzēt MDT vēlas tikai kā skatītāju.
"Mūsu likumdošana, īpaši tā daļa, kas regulē budžeta iestāžu darbību (tām, protams, pieder arī teātris), veidota tā, ka to nepārkāpt nav iespējams," savā komentārā par MDT skandalozo lietu www.openspace.ru secina teātra kritiķe Marina Davidova. Viņa norāda, ka šis likumdevēju saaustais tīmeklis sasaista jebkuru direktoru un liek veikt nelikumīgus manevrus. Un tas nav nekāds noslēpums, tāpat kā fakts, ka gada beigās neiztērētie budžeta līdzekļi tiek "novirzīti sāņus\", lai tos neatgriezeniski neatņemtu valsts. Tikai vieni novirza dažus desmitus tūkstošu, daži – simtus tūkstošu, bet MDT – 36 miljonus…
Kristāltīrais Šelenbergs?
Likt punktu šai stāstā tomēr ir pāragri, jo 5. augustā Krievijas plašsaziņas līdzekļus pāršalca jauna ziņa – pret kristāltīro nacistiskās Vācijas izlūkdienesta šefa Šelenberga lomas atveidotāju leģendārajos Septiņpadsmit pavasara mirkļos Oļegu Tabakovu ierosināta krimināllieta. Ja pēc izmeklēšanas viedokļa par budžeta līdzekļu iespējamo izsaimniekošanu leģendārais aktieris varēja arī nezināt, tad esot vēl kāda krimināla sāga saistībā ar nelikumībām MDT telpu izīrēšanā, kuras rezultātā vairāku gadu laikā kaut kur gaisā izkūpējuši vēl apmēram 12 miljoni dolāru. Galvenais aizdomās turētais esot kārtējais Tabakova vietnieks Aleksejs Poraj-Košics, tomēr šoreiz aizdomu ēna nepārprotami krītot uz pašu Tabakova kungu.
Par Oļega Tabakova kupča manierēm un tieksmi uz glamūru Krievijā ir izpaudušies visi, kam nav slinkums, pat teātra kritiķi. Arī Latvijas viesizrāžu laikā bija redzams – atbraukusi zvaigzne! Jau pieminētā Marina Davidova raksta: "Grūti iedomāties Pīteru Bruku staigājam pa ielām superdārgā mētelī; Tomasu Ostermaieru fotosesijas laikā nevērīgi atraujam vaļā žaketi tā, lai būtu redzama slavenas firmas etiķete; Luku Persevalu izejam no teātra un iekāpjam melnā mersedesā, ko vada personīgais šoferis. Ir neiespējami iedomāties Arianu Mnuškinu, kas būtu apkārusies ar kuloniem un gredzeniem. Bet mūsu pašu augsti garīgajiem režisoriem tā ir norma. Tabakovs vismaz par savu garīgumu nerunā, viņš vienmēr un visur uzticīgs savam kupča imidžam. Mihaels Tālheimers no Berlīnes Deutsches Theater, atbraucis viesizrādēs uz Pēterburgu, bija pārsteigts, kad viņam piedāvāja VIP apkalpošanu ar personīgo šoferi. Viņš pieradis būt kopā ar trupu – neizcelties un nezīmēties, pieprasot sev īpašu attieksmi. Pirmais, ko paģēr sev ikviens krievu teātra vadītājs, ir specapkalpošana. Tur būt bagātam un, galvenais, izrādīt to nav stils. Tur vairs gados ne gluži jauns liela teātra festivāla direktors var pārvietoties pa pilsētu ar velosipēdu un neuzskata, ka tādējādi tiek pazemota viņa cilvēciskā cieņa. Tur māksla un buržujiskums ir grūti savienojami jēdzieni. Krievijas teātrī tie ir gandrīz sinonīmi. Mūsu teātra mākslinieki jau sen savu ieradumu dēļ ir neatšķirami no baņķieriem un šovbiznesa zvaigznēm. Manuprāt, šis tikumu buržujiskais tikumu prastums ir daudz sliktāks par bēdīgi slaveno zagšanu. Un attālums starp tiem nav liels. Spēri vienu neuzmanīgu soli – esi zaglis. Nespēri – esi vienkārši veiksmīgs teātra ģildes kupcis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/28332-maskavas-dailes-teatri-nozagti-36-miljoni-rublu.htm
