Māju īpašniekiem ir arī pienākumi
Katalogs \"Kvadrātmetrs\", 05.2008
Slikts nekustamā īpašuma stāvoklis ASV var dārgi izmaksāt tā īpašniekam. Pašvaldības un valsts nostājas šādu objektu iemītnieku un nomnieku pusē. To sarunā ar katalogu „m2” pastāstīja Edvards Makbraids, kuram ir 30 gadu nekustamo īpašumu apkopes pieredze.
Rīgā Edvards Makbraids uzstājās ar lekciju asociācijas LANĪDA organizētajā seminārā par ēku vadību un efektīvu kopšanu. Tēma, ņemot vērā, ka vairāk nekā 90% Latvijas dzīvojamo un komerciālo objektu ir celti pirms 20 gadiem un agrāk, ir mums visnotaļ aktuāla. Kā atzīmēja lektors, viens no galvenajiem darbiem, lai ēka sekmīgi saglabātos pievilcīgā tehniskā stāvoklī, ir tās pastāvīga tehniskā apkope. Pie tam, šādas apkopes veidi ir seši: avārijas, atjaunošanas, regulārā, profilaktiskā, kosmētiskā un atliktā.
Diemžēl pie mums Latvijā tipālo mājokļu sektorā dominē avārijas un atjaunošanas apkopes. Par regulāro, profilaktisko vai kosmētisko apkopi aizdomājas tikai retais mājas īpašnieks. Sevišķi grūti šos jautājumus risināt ir mājās, kur ar mājas pārvaldīšanu nodarbojas iedzīvotāju kooperatīvi – DzīKS. Cilvēki joprojām neapzinās, ka tieši viņi un neviens cits ir mājas īpašnieki un ka neviens cits par to nerūpēsies. Mājas uzturēšanas maksājumu paaugstināšanas un remonta uzkrājumu fonda veidošana ir jautājumi, kuru risināšana vienmēr norit ar lielām grūtībām. Bet daudzu Latvijā celto paneļa ēku teorētiskais kalpošanas laiks taču ir 50 gadi. Un šī robeža jau ir tuvu. Pie tam, mēs runājam par nesošajām konstrukcijām. Jāpiebilst vēl, ka 30-40 gadus nokalpojušie inženieru tīkli jau sen prasa paaugstinātu uzmanību. Ja šīs problēmas risināšanai neķersimies klāt jau tagad, nav zināms, kas notiks ar māju tuvāko 5-10 gadu laikā – diez vai izdosies iztikt bez avārijas remontiem.
Es esmu daudz strādājis Austrumeiropā: Krievijā, Ungārijā, Polijā… Esmu redzējis simtgadīgas ēkas, par kurām bija skaidrs, ka tās bez problēmām varēs izmantot arī vēl nākamos 50 gadus. Taču daudz ir tādu māju, kuru vecums vēl tikai tuvojas 50 gadu atzīmei, bet kas ilgi vairs neizvilks. Tas ir atkarīgs no tā, cik efektīvi ir strādājusi ēkas pārvaldības komanda un cik efektīva ir bijusi tās kopšana.
Vai Jūs uzskatāt, ka ir iespējams sakārtot normālā stāvoklī mūsu tipālās paneļu mājas un pagarināt to ekspluatācijas termiņu?
Protams, tas ir iespējams. Viss atkarīgs no finansējuma. Kā sapratu no sarunām ar semināra dalībniekiem, šādu māju iemītnieki nepieder pie turīgo iedzīvotāju slāņa un tādēļ ne visai vēlas tērēt naudu mājas uzturēšanai, inženieru tīklu mainīšanai, kāpņu telpu un jumta remontam… Bet tādejādi viņi problēmas padara tikai vēl lielākas.
Vai ASV pastāv kādas soda sankcijas par sliktu dzīvojamo māju uzturēšanu?
Pie mums spēkā ir Celtniecības kodekss, Veselības aizsardzības un drošības kodekss un Ugunsdrošības kodekss. Ja, pārbaudot ēku, tiks konstatēti kādi šo noteikumu punktu pārkāpumi vai kāds no iemītniekiem iesniegs tiesā pamatotu prasību, tad īpašnieks tiks saukts pie atbildības. Un nav svarīgi, vai mājas īpašnieks ir privātpersona, firma vai paši mājas iedzīvotāji (ASV šādu īpašuma formu sauc par kondominiumu). Nekustamā īpašuma īpašniekam tiks uzlikts par pienākumu novērst esošos trūkumus. Ja tas to nedara, tad pašvaldība saskaņā ar tiesas lēmumu to izdarīs uz sava rēķina, bet pēc tam iesniegs īpašniekam rēķinu, kuram tas būs jāsamaksā.
Nevajag aizmirst, ka pašvaldības un valsts varas institūcijas vienmēr cenšas aizsargāt iemītnieku un nomnieku intereses. Likumos ir skaidri atrunāts, ka mājas īpašniekam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, kas arī ir jāpilda.
Ja ASV daudzstāvu ēkai ir nereprezentabls izskats, piemēram, nolobījusies krāsa, kāda būs varas iestāžu reakcija?
Tā ir kosmētiska problēma un šeit nedarbojas stingras likuma normas. Nolobījusies krāsa iedzīvotājus neapdraud.
Padomju laikos pastāvēja noteikums, ka krāsotu ēku fasāde ir jāatjauno, t.i., ir jāpārkrāso ik pēc sešiem gadiem. Vai ASV ir līdzīgas normas?
Nē, nav. Pie mums notiek ļoti daudz nekustamā īpašuma pārdošanas un pirkšanas darījumu un īpašnieki paši ir ieinteresēti, lai viņu objekts būtu pievilcīgs un kāds to gribētu nopirkt. Ziniet, saistībā ar jūsu jautājumu par krāsošanu atcerējos vienu lietu… Pie mums ir tāds juridisks jēdziens, kā „acij netīkama parādība”. Tas ir, runa kā reiz ir par objektu, kas izskatās neglīts un netīrs. Atsaucoties uz šo juridisko jēdzienu, municipalitāte var uzlikt par pienākumu īpašniekam savest īpašumu kārtībā, lai tam būtu pienācīgs estētiskais izskats. Tālāk jau ir parastā procedūra. Ja īpašnieks šo prasību neizpilda, darbi tiek veikti uz pašvaldības rēķina. Tad tiek iesniegts rēķins. Ja tas netiek samaksāts, ar tiesas lēmumu objektu var izlikt izsolē… Bet šāda perspektīva diez vai iepriecinās mājas īpašnieku.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
