Mājokļus ne vienmēr apdrošina atbilstoši riskiem
Žanete Hāka, 2013. gada 15. aprīlis
Lielāko daļu no īpašuma apdrošināšanas atlīdzībām veido ūdensvadu avārijas. Tomēr, apdrošinot mājokli, ne vienmēr tiek ņemti vērā konkrētajā dzīvesvietā pastāvošie riski, liecina apdrošinātāju novērojumi.
«Joprojām, apdrošinot mājokli, bieži vien tiek aizmirsts izvērtēt tieši konkrētai dzīvesvietai raksturīgos riskus. Piemēram, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem būtu jāapsver arī civiltiesiskā apdrošināšana, jo cauruļvadu plīsumu gadījumos pastāv liels risks radīt zaudējumus arī kaimiņiem. Iedzīvotāji arī salīdzinoši maz apdrošina mājokļa iedzīvi, bet tieši tā cieš aptuveni 70% mājokļu nelaimes gadījumu,» saka Swedbank P&C Insurance Latvijas filiāles vadītājs Pēters Kabūns.
Swedbank P&C Insurance dati liecina, ka pērn 56% mājokļu apdrošināšanas gadījumu radījuši cauruļvadu plīsumi, kuru dēļ appludināta dzīvojamā platība. Savukārt 21% mājokļu apdrošināšanas gadījumu izraisījusi atmosfēras ūdeņu iekļūšana dzīvojamā telpā. Vidējais zaudējumu atlīdzības apmērs cauruļvadu noplūdes gadījumā ir aptuveni 400 lati.
Vislielākie zaudējumi pērn mājokļiem radušies ugunsgrēkos. Šajos gadījumos vidējā atlīdzības summa ir bijusi vairāk nekā 3800 latu. Pie šiem apdrošināšanas gadījumiem pieder arī zibens spēriena izraisīti ugunsgrēki, tāpat lielus zaudējumus mēdz radīt bojājumi mājokļa iedzīvei, kur vidējā atlīdzības summa bijusi vairāk nekā 1600 latu.
Arī Ergo biežāk sastopamie īpašuma apdrošināšanas negadījumi ir ūdensvada avārijas – 61% gadījumu, stāsta Ergo Īpašuma apdrošināšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš. Ergo vidējā īpašuma apdrošināšanā izmaksātā atlīdzība par ūdensvada avārijā radītajiem zaudējumiem privātīpašumā veido 662 latus. Savukārt lielākās pērn Ergo izmaksātās atlīdzības privātmāju īpašniekiem par zaudējumiem, kas radušies ūdensvadu avāriju dēļ, sasniegušas 20,3 tūkstošus latu un 18,7 tūkstošus latu.
«Biežāk plīst tieši kanalizācijas caurules, kas vecā dzīvojamā fonda mājās ir kritiskā stāvoklī,» stāsta BTA Insurance Company SE īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Renārs Duntavs, piebilstot, ka pērn vidēji 49% negadījumu īpašumos notika bojātu cauruļvadu dēļ. Gada sākumā kompānijas pārstāvji novērojuši tendenci, ka šķidruma noplūdes negadījumu skaits sarūk, 1.ceturksnī BTA saņēmusi 52 atlīdzību pieteikumus par zaudējumiem šķidruma noplūdes radītu bojājumu dēļ, kas gan nepārsniedz 20% no kopējiem negadījumiem īpašumu apdrošināšanā. Vidējā atlīdzību izmaksa šogad par šāda veida negadījumiem ir 310 lati. Kā liecina BTA dati, apdrošināšanas polises gada maksa vidēji ir 45 lati gadā.
If Apdrošināšana pārstāvju apkopotie dati liecina, ka visbiežāk – 46% negadījumu, kas notiek mājokļos – iedzīvotājiem bijusi nepieciešama konsultācija, kā rīkoties, lai pašu spēkiem atrisinātu radušos situāciju, vai arī bija jāatgādina palīdzības dienestu tālruņi, ieskaitot vienoto ārkārtas notikumu numuru 112. Nereti stresu rada fakts, ka tā notikusi negaidīti, piemēram, saimniekam atrodoties komandējumā vai atvaļinājumā, vai arī, kad mājās ir tikai bērni vai vecāka gada gājuma cilvēki.
«Negaidīta situācija mājoklī cilvēkus spēj satriekt tik ļoti, ka tiek aizmirsti zināmi fakti un pašsaprotamas darbības,» stāsta If Apdrošināšana Īpašuma atlīdzību grupas vadītāja Ilze Sproģe. Kāds klients, atgriežoties no darba, secināja, ka ir uzlauztas dzīvokļa durvis un notikusi zādzība. Ar palīdzības dienesta konsultantu viņš vienojās par apsardzes pakalpojuma un atslēgu servisa nepieciešamību. Taču nedaudz nomierinājies klients atcerējās, ka dzīvokļa iekšējās durvis nebija aizslēgtas un ir izmantojamas, līdz tiks nomainīta ārējo durvju sabojātā slēdzene.
Vēl 30% negadījumu situācija mājoklī tikusi atrisināta ar atslēgu servisa vai santehniķa palīdzību. Atslēgu meistara palīdzība bijusi vajadzīga nosacīti klasiskos gadījumos, kad, aizkrītot durvīm, aiz tām palikusi māte ar mazu bērnu, vai arī dzīvokļa īpašnieks pazaudējis atslēgas un nācies tās atvērt ar meistara palīdzību. Savukārt santehniķi visbiežāk palīdzējuši atrisināt situāciju ar aizsalušām vai plīsušām ūdensvada caurulēm – vienojoties par ūdens padeves pārtraukšanu, kā arī sazinoties ar atbildīgajiem apsaimniekošanas dienestiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/majoklus-ne-vienmer-apdrosina-atbilstosi-riskiem-391825?utm_source=feedly
