Mājokļu tirgus vēl laiza krīzes cirstās brūces
Ingrīda Drazdovska, 2016. gada 30. marts
Ierobežotā piedāvājuma dēļ dzīvokļu tirgū ir spiediens uz cenu. Pašlaik starp Baltijas valstīm Latvijā ir vismazāk uzbūvēto jaunu mājokļu, turklāt tie ir lētāki, nekā kaimiņos.
Latvijā šogad varētu tikt pabeigti 1900 jauni dzīvokļi, Lietuvā – 3600, bet Igaunijā uzbūvēti 2000 mājokļi, šādi dati ir YIT Celtniecība rīcībā. 2015.gadā līderos bija Lietuva ar 3600 jauniem dzīvokļiem, Latvijā un Igaunijā uzbūvēto mājokļu skaits bijis līdzīgs – attiecīgi 1900 un 1800. Paskatoties vēl senākā pagātnē, krasi atšķirīga aina bija novērojama 2014.gadā, kad mūsu valstī tapuši vien 800 jauni dzīvokļi, kamēr Igaunijā 1100, bet Lietuvā – krietni vairāk – 2900.
Latvijas mājokļu tirgus atpaliek arī cenu ziņā. Pie mums nosacīti ekonomiskās klases dzīvokļi maksā vidēji 1300 eiro/m2, vidējās klases objekti – 1600 eiro/m2, bet t.s. biznesa klases mājokļi maksā, sākot no 1800 eiro/m2. Savukārt Lietuvā dažāda līmeņa dzīvokļu cenas bijušas attiecīgi 1400, 1800 un 2200 eiro par kvadrātmetru, bet Igaunijā lētākie jaunie dzīvokļi bijuši pieejami par 1500 eiro/m2, vidēja līmeņa – par 1800/m2, bet biznesa klases mājokļi – par 2400 eiro un vairāk par vienu kvadrātmetru.
Ir vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, kāpēc Latvijas mājokļu tirgus atpaliek no kaimiņvalstīm, komentē YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. Objektīvais iemesls ir krīze, kas Latviju bija skārusi daudz spēcīgāk nekā Lietuvu un Igauniju, līdz ar to nepieciešams ilgāks laiks, līdz tautsaimniecība un tirgus atgūstas. Banku struktūras pārņēma ļoti daudz īpašumu, tās vēl joprojām strādā ar tiem, tiesa, kvalitatīvākie jau ir gandrīz izpārdoti. Kopumā tirgum ir nepieciešams ilgs laiks, lai tiktu galā ar šo apjomu. Tas radīja spiedienu uz dzīvokļu cenu to pazemināšanas virzienā, attīstītāji tādējādi koncentrējas uz šauru segmentu, būvēja mājokļus nelielos apjomos, statistikas datus skaidro A. Božē.
Nesenā pagātnē mājokļu tirgu būtiski ietekmēja termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas nosacījumu maiņa, diskusijas ap nolikto atslēgu principa ieviešanu kreditēšanā. Bankas tobrīd strauji piebremzēja jauno projektu iegādes kreditēšanu. Toties tika iedzīvināta t.s. jauno ģimeņu atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei. Tās rezultātā ir notikuši aptuveni 1300 darījumu. Programma aktivizēja tirgu, taču lētāku dzīvokļu piedāvājums ir ievērojami samazinājies, kas rada spiedienu uz īpašuma cenu. To pašlaik labi var novērot sekundārajā tirgū. Līdz ar to 2016.gada otrajā pusgadā, nākamgad varētu būt gaidāms cenu pieaugums. Jāpiebilst, ka Latio savā svaigākajā tirgus pārskatā akcentē, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī jauno projektu cenas stabilizējušās, ļaujot pieņemt, ka tās ir sasniegušas zemāko punktu, varētu gaidīt lēnu, ekonomiski pamatotu kāpumu nākotnē.
A.Božē piebilst, ka mājokļu tirgu ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas politika. Lietuvā to vairāk uztver kā luksus nodokli, jo tas tiek piemērots īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 290 tūkst. eiro. Igaunijā ir tikai zemes nodoklis, turklāt kadastrālā vērtība nav pārskatīta vairāk nekā 10 gadus.
Gan Igaunijā, gan Lietuvā krietni aktīvāk tiek būvēti arī jauni biroji, top tirdzniecības centri. Savukārt Latvijā trūkst privāto pasūtītāju. Attīstītājiem, būvniekiem ir jārēķinās ar neelastīgu būvniecības regulējumu, infrastruktūras nodevu, ar to, ka būvniecības ieceri var pārsūdzēt un šis process var ievilkties gadiem. DB jau rakstīja, ka savukārt, piemēram, Lietuvā projektu saskaņošana ir daudz raitāka, apstrīdēt var tikai teritorijas plānu.
Turklāt šogad joprojām nesāksies aktīva ES fondu līdzekļu projektu īstenošana. Līdz ar to 2016.gadu būvnieki uzskata par zaudētu. Savukārt 2017.gads rādās krietni gaišākās krāsās. Labā ziņa ir tā, ka ir parādījušās indikācijas par būvniecības regulējuma pārskatīšanu, pamazām tirgus apēd krīzes laika pārpalikumus.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/majoklu-tirgus-vel-laiza-krizes-cirstas-bruces-447448
